20.07.2022

Kā un vai spēsim novērst ‘pirms antibiotiku ēras’ atgriešanos?

33 000 cilvēku dzīvības ik gadu zaudējam[1], jo viņu bakteriālā infekcija kļuvusi nejutīga pret antibiotikām. Antibiotiku zaudētā spēja nonāvēt baktērijas vai apturēt to augšanu jeb antimikrobiālā rezistence ir liels globāls izaicinājums jau vismaz 30 gadus, vienīgi pēdējos gados tās radītos draudus apzināmies arvien skaudrāk un skaudrāk. Antimikrobiālā rezistence izraisa novēršamas nāves, pagaidām vēl novēršamas. Veselības aprūpes sistēmām visā Eiropas Savienībā šīs problēmas dēļ rodas ap pusotra miljarda eiro[2] lieli zaudējumi ik gadus. Turklāt mikroorganismu rezistence pret antibiotikām neskar tikai veselības aprūpes sistēmas vien, tā cieši saistīta arī ar pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanas industrijām.

Lietojam antibiotikas pārāk bieži un nepārdomāti

Latvija uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu fona, izceļas ar samērā biežu un nepārdomātu plaša iedarbības spektra antibiotiku lietošanu, kurai ir tendence pieaugt. Joprojām vērojama arī iedzīvotāju nepilnīga izpratne par antibiotiku lomu slimību ārstēšanā. Diemžēl tieši bieža un nepareiza antibiotiku lietošana rada pret tām nejūtīgas mikroorganismu paaudzes.

Kā liecina 2020. gada “Eurobarometer” aptaujas dati, tikai nepilna trešdaļa jeb 27% Latvijas iedzīvotāju saprot, ka antibiotikas nenogalina vīrusus. Tikai nepilna trešdaļa jeb 28% respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā ir dzirdējuši, ka antibiotikas nelieto saaukstēšanās gadījumā. 2020. gadā turpināja pieaugt arī plaša spektra antibiotiku lietošanas biežums Latvijas slimnīcās (4). Lai arī antibiotiku lietošanas apjoms dzīvniekiem, no kuriem iegūstam pārtiku, pēdējos gados samazinās, taču gadījumi, kad no dzīvniekiem izolē rezistentas vai pat multirezistentas (nejutīgas pret daudzām antibiotikām) baktērijas, pieaug (4). Un tas rada būtisku risku mūsu un visas sabiedrības veselībai.

To, ka situācija kopumā ir slikta, apliecina arī dati par tā saucamo pēdējās izvēles jeb “last-line” antibiotiku lietošanas apjomiem. Proti, no 2011. līdz 2020. gadam Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs karbapenēmu un polimiksīnu (g.k. kolistīns) lietošanas apjoms pieaudzis par 10% un attiecīgi 67%. Diemžēl šādas antibiotikas tiek lietotas galvenokārt slimnīcās pacientiem, kuriem konstatēta multirezistenta infekcija jeb sepse. (4)

Jauns antimikrobiālā rezistences ierobežošanas plāns

Lai ko sasniegtu, ir jāapzina cēloņi un jāizstrādā stratēģijas. Arī Latvijā līdzīgi kā citās valstīs no mums uz ziemeļiem – Zviedrijā, Somijā – kopš 2019. gada ir sava antimikrobiālās rezistences ierobežošanas politika, savs “vienas veselības” jeb “one health” plāns. Šis koncepts paredz, ka cīņai ar antimikrobiālo rezistenci ir jābūt kompleksai un visaptverošai, strādājot kopā cilvēku, dzīvnieku un vides veselības speciālistiem, jo mēs dalām šo pasaules telpu kopā ar dzīvniekiem un arī mikroorganismiem (baktērijām). Pašreiz Veselības ministrija sadarbībā ar Zemkopības un Vides un reģionālās attīstības ministriju ir izstrādājusi jaunu plānu “Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānu “Viena veselība” 2023.–2027. gadam , kas būs turpinājums iepriekšējam un ir jau nodots publiskai apspriešanai.

Viss sākas no mums pašiem. Pirmkārt, mums ir jāmaina antibiotiku lietošanas paradumi, izmantojot tās pārdomātāk. Jāuzlabo gan iedzīvotāju, gan ārstu izpratne par antibiotikām un infekcijas slimībām kopumā. Jāturpina ierobežot nepārdomāta antibiotiku lietošana dzīvniekiem. Vienlaikus mums daudz labāk jāapzina esošā situācija. Jāstiprina laboratoriju iespējas, lai gūtu pilnīgāku ainu par to, kas notiek ar baktērijām mūsos, dzīvniekos, pārtikā un vidē. Jāveic daudz rūpīgāka antibiotiku patēriņa uzskaite tiem dzīvniekiem, no kuriem iegūstam pārtiku. Plāns paredz daudzas kritiski svarīgas aktivitātes, kuras citu pēc citas mēs paveiksim, kopā darbojoties kopējā antimikrobiālās rezistences ierobežošanas politikā Eiropas Savienībā.

Mums tas ir jādara, lai mūsu bērni nepiedzimtu pasaulē, kurā sen zināmas un šodien vēl pateicoties antibiotikām labi ārstējamas infekcijas slimības vairs nav kontrolējamas un laupa dzīvības kā gadsimtos pirms antibiotiku atklāšanas. Mums visiem ir jāstrādā vienoti drošākai mūsu nākotnei, jo dzīvojam kopā šajās mūsu lielajās mājās, ko saucam par planētu Zemi.

Atsauces:

Ilmārs Dūrītis, Dr.med.vet. LLU VMF profesors, 13. Saeimas deputāts, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs