VĒSTĪJUMI LATVIJAS IEDZĪVOTĀJIEM PAR KRIEVIJAS NEPROVOCĒTO AGRESIJU UN IEBRUKUMU UKRAINĀ

Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments | 2022. gada 24. februāris

Šorīt ir sākta neizprovocēta plaša mēroga Krievijas militāra agresija pret Ukrainu. Tā seko pirmdien izziņotajam Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumam atzīt Ukrainai piederošo Luhanskas un Donbasa teritoriju neatkarību un ievedot tajās karaspēku, saasinot jau kopš 2014. gada veikto agresiju pret Ukrainu. Tas ir visrupjākais starptautisko normu pārkāpums un ir nosodāms visaugstākajā līmenī.

Latvijas augstākās amatpersonas stingri nosoda Krievijas agresiju, kā arī jau ir mudinājušas starptautisko sabiedrību to apturēt. Latvija kopā ar sabiedrotajiem rosinās sākt NATO 4. panta konsultācijas, lai lemtu par alianses rīcību.

Latvijas vēstniecība Kijevā ir evakuēta, izveidojot konsulārās palīdzības punktu Ļvivā. Atkārtoti aicinām Latvijas valstspiederīgos nekavējoties pamest Ukrainu pašu spēkiem pa sauszemes maršrutiem, kamēr tas vēl ir iespējams. Ja nepieciešama palīdzība izceļošanai, aicinām doties uz Ļvivu. [Hostelis Sakura, netālu no pasta iecirkņa Nova Poshta Nr 17 / Shevchenka 323 b // вулиця Шевченка, 323 б].

Demokrātiskās Rietumu valstis un starptautiskās institūcijas, ieskaitot ES un NATO, ir vienotas savā nostājā pret Krievijas agresiju un imperiālismu, kā arī par atbalsta sniegšanu Ukrainai. Rietumvalstis un ES jau piemērojušas finansiālas un ekonomiskas sankcijas pret Krieviju. Tostarp Vācija apturēja gāzesvada Nord Stream 2 sertifikāciju. Latvija aicinās starptautisko sabiedrību pastiprināt sankciju mērus un atbildes pasākumus Krievijas agresijai. NATO un ES vienoti atbild pret agresora – Krievijas – rīcību. Rietumi jau ir soli priekšā, jo Krievijai nav izdevies mūs sašķelt.

Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu gan politiski, gan praktiski centienos nosargāt savu valsti tās starptautiski atzītajās robežās. Latvija sniedz visu pieejamo politisko un praktisko atbalstu cietušajai – Ukrainai – kam nepamatoti uzbrūk agresors – Krievija. Latvija iestājas par Ukrainas suverenitāti, neatkarību un nedalāmību. Kopš 2014. gada Latvija turpina neatzīt Krievijas nelikumīgi veikto Krimas pussalas okupāciju, aneksiju un nosoda Krievijas karadarbību Ukrainas teritorijā. Nevienai valstij no malas nav veto tiesības attiecībā uz Ukrainas ārpolitikas izvēlēm vai ES un NATO lēmumu pieņemšanas procesu.

Latvija ir drošībā, mums nav tieša militāra apdraudējuma. Esam NATO un ES dalībvalsts. Paši turpinām stiprināt savu aizsardzību, kā arī mums ir spēcīgi Eiropas un Transatlantiskie sabiedrotie. Tomēr arī Latvijai jāgatavojas iespējamiem drošības riskiem – tādiem kā neprognozējamai bēgļu plūsmai, kiberdraudiem, dezinformācijas uzbrukumiem, energoresursu izaicinājumiem.

Visi kopā turpināsim sargāt Latviju un katru tās iedzīvotāju. Latvija esam mēs paši, un mēs savu robežu, valsti un visus tās iedzīvotājus sargāsim visi kopā un visās jomās. Tas iekļauj koordinētu pretdarbošanos agresijas izpausmēm, kas ir zem atklātas karadarbības sliekšņa un pirms NATO 5. panta iedarbināšanas situācijās.