Inese Voika: Interešu pārstāvības atklātības likums nodrošinās vienlīdzīgas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu

17. februārī Saeimas plenārsēdē pirmo reizi skatīts Interešu pārstāvības atklātības likums jeb tā dēvētais lobēšanas likums. Pie likumprojekta divus gadus strādājusi visu Saeimas frakciju pārstāvju darba grupa Ineses Voikas vadībā, izveidojot mūsdienu prasībām atbilstošu interešu pārstāvniecības tiesisko regulējumu. Saeimas deputāti pirmajā lasījumā likumprojektu vienbalsīgi atbalstīja.

Lobēšana ir būtiska demokrātijas sastāvdaļa – pateicoties tai dažādas sabiedrības grupas var panākt, ka to intereses tiek ņemtas vērā likumdošanas aktu izstrādē, politisku lēmumu pieņemšanā un citos valsts pārvaldei būtiskos procesos. Taču, lai visiem būtu vienādas iespējas aizstāvēt savas intereses, svarīgi novērst varbūtību, ka atsevišķas grupas ietekmē likumu un lēmumu pieņemšanu uz pārējās sabiedrības interešu rēķina. Tādēļ nepieciešams skaidrs un plašai sabiedrībai pārskatāms regulējums, kurā precīzi noteikts, kā veicama interešu pārstāvniecība.

Voika: Visas intereses ir leģitīmas un lēmumu pieņēmējiem tās jāuzklausa

Atbildīgās darba grupas vadītāja, “Attīstībai/Par!” deputāte un Kustības “Par!” biedre Inese Voika uzsver: “Lai nodrošinātu kvalitatīvu valsts pārvaldi, svarīgi piesaistīt ieinteresēto sabiedrības grupu pārstāvjus – tā varam panākt, ka pieņemtie lēmumi ir kompetenti un sabiedrības labākajās interesēs. Taču, lai šis process būtu patiesi godprātīgs un demokrātisks, tam jābūt atklātam un ar skaidri definētiem noteikumiem. Caurspīdīga un publiski izsekojama interešu pārstāvniecība ne vien vairo sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, bet arī nodrošina vienlīdzību un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Mūsdienīgas valstis nevar iztikt bez īpaša likuma, kas regulētu lobijus, un Saeimā esam pastrādājuši, lai arī Latvija būtu viena no valstīm ar mūsdienīgu lobēšanas regulējumu”.

Inese Voika norāda, ka veidojot likumu, liela uzmanību tika pievērsta arī procesam, lai lobēšanas likums taptu pēc labākajiem standartiem. Tā izstrādi 2019. gada nogalē uzsāka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas paspārnē izveidotā darba grupa. Divu gadu garumā visu septiņu Saeimas frakciju pārstāvji, kā arī neatkarīgie deputāti, strādāja pie likumprojekta, procesā konsultējoties ar ar valsts institūciju pārstāvjiem un NVO, lielākajām biznesa organizācijām, ministrijām un citiem interesentiem. Pirms gada notika arī tā publiskā apspriešana.

Vienādi spēles noteikumi visiem – interešu pārstāvības atklātības likuma mērķis

Pateicoties likumam, Latvijas pilsoniskā sabiedrība – gan ietekmīgākas, gan mazāk ietekmīgas grupas – iegūs vienādus spēles noteikumus. Savukārt sabiedrības ieguvums būs lielāka atklātība un iespēja labāk izprast publiskās varas institūciju pārstāvju motivāciju, pieņemot konkrētus lēmumus.

Likuma izpratnē interešu pārstāvība ir jebkāda privātpersonas tieša vai netieša saziņa ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, pieņemšanu vai piemērošanu.

Likumprojekts sastāv no desmit pantiem un definē interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienus, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu, interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus un darbības ierobežojumus interešu pārstāvības procesā.

Likumprojekts paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un likuma pārkāpšanu, kā arī nosaka arī interešu pārstāvības procesa dalībnieku darbības pamatprincipus un uzraudzību pār likuma mērķu sasniegšanu.

Interešu pārstāvības atklātības likums attieksies uz Saeimu, valdību, pašvaldībām, neatkarīgām valsts iestādēm, kā arī valsts augstākajām amatpersonām, kuru kalendāriem par tikšanos ar interešu pārstāvjiem būs jābūt publiski pieejamiem.

Savukārt interešu pārstāvjiem – nevalstiskajām organizācijām, biznesa asociācijām, privātpersonām vai uzņēmumiem, kas veic interešu pārstāvības aktivitātes Latvijā – tiks veidots īpašs reģistrs, kuru pārraudzīs Uzņēmumu reģistrs. Likumā paredzēts noteikt, ka interešu pārstāvjiem būs jāreģistrējas, ja tie sistēmiski, vismaz trīs reizes gadā, īstenos interešu pārstāvību. Ikvienam būs tiesības bez maksas iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

Likumā paredzēts aizliegt kādam no interešu pārstāvjiem nodrošināt īpašas priekšrocības, pieņemt no interešu pārstāvja vai privātpersonas, kuras interesēs tas darbojas, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus savām vai citu personu vajadzībām. Tāpat aizliegts izmantot dienesta stāvokli un personiskos kontaktus, lai kādam no interešu pārstāvjiem nodrošinātu ekskluzīvu piekļuvi amatpersonām, kuras ir atbildīgas par interešu pārstāvja vai tā pārstāvamās personas interesēs esošo lēmumu izstrādi vai pieņemšanu, kā arī maldināt interešu pārstāvi, radot iespaidu par iespēju nodrošināt ekskluzīvu piekļuvi amatpersonām vai iespēju ietekmēt to rīcību.

Rezultātā tiks izveidota sistēma, kas ļauj izsekot dažādu interešu ietekmei uz lēmumpieņemšanas procesu. Par šāda regulējuma trūkumu Latviju jau iepriekš vairākkārt kritizējušas starptautiskās institūcijas.

Visaptverošs lobēšanas regulējums ir spēkā septiņās ES dalībvalstīs: Austrijā, Francijā, Īrijā, Lietuvā, Polijā, Slovēnijā un Vācijā. Somijā likums ir tapšanas stadijā. Vairākās valstīs ir izveidoti lobētāju reģistri un reģistrēšanās tajos ir vai nu brīvprātīga, vai obligāta.

Lai likums tiktu apstiprināts, Saeimas deputātiem to vēl jānobalso 2 lasījumos. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Ar likumprojekta tekstu un anotāciju var iepazīties šeit: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/970BA5ED16A3769FC22587E20033863E

Foto: Ieva Ābele, Saeima