Apkopojam svarīgāko par 2021. gadā izdarīto. Kustības “Par!” deputāti Saeimā ir Vita Anda Tērauda, Inese Voika, Krista Baumane, Ilmārs Dūrīts un Mārtiņš Šteins. Marija Golubeva bija Par! deputāte Saeimā līdz 2021. gada 3. jūnijam, kad Saeima viņu apstiprināja iekšlietu ministres amatā.
Marija Golubeva un Ilmārs Dūrītis panāca, ka Covid-19 pabalstu 200 eiro apmērā izmaksāja ne tikai senioriem, bet arī personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām, bērniem ar invaliditāti, kā arī bērniem un pilngadīgām personām, kam nepieciešama īpaša kopšana. Pabalsts tika piešķirs arī bērniem, kuri pastāvīgi dzīvo institūcijās, tātad ārpus ģimenēm.
Arī Lietuvā 2020. gadā vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un citu sociālās apdrošināšanas pensiju un pabalstu saņēmēji ieguva no valsts vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā. Par Igauniju nav šādi dati.
Ilmārs Dūrītis, vadot darba grupu par ārpuslaulībā dzīvojošo ģimeņu sociālo un tiesisko aizsardzību, kopā ar kolēģiem panācis, ka pacientam būs tiesības pilnvarot personu, kuru viņš uzskata par vispiemērotāko, savu interešu pārstāvniecībai ārstniecības procesā. Turklāt pilnvarotā persona būs prioritāra salīdzinājumā ar pārējiem piederīgajiem. Grozījumus Saeima vienbalsīgi atbalstīja 1. lasījumā, vēl jāapstiprina 2. un 3. lasījumā.
Lietuvā ir līdzīgi noteikumi. Tie paredz, ka konfidenciālu informāciju citām personām var izpaust tikai ar pacienta rakstveida piekrišanu, norādot šādas informācijas atklāšanas pamatojumu un tās izmantošanas mērķi, izņemot gadījumus, kad pacients ar savu parakstu ir norādījis medicīniskajos dokumentos, kurus konkrētā persona ir tiesīga saņemt, kā arī informācijas apjomu un tā sniegšanas noteikumus. Pacients ir tiesīgs norādīt personas, kurām nedrīkst izpaust konfidenciālu informāciju.
Avots: https://vaspvt.gov.lt/node/544
2021. gadā pieņēma Par! deputātu Ineses Voikas un Mārtiņa Šteina rosinātos grozījumi Imigrācijas likumā, kas piešķīra tiesības patvēruma meklētājiem sākt strādāt jau pēc 3 mēnešiem tagadējo 6 mēnešu vietā.
Arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis veica vairākas likumu izmaiņas, kuru mērķis ir ātrāka kvalifikācijas atzīšana un vieglāka piekļuve darba tirgum noteiktām profesijām, piemēram, veselības aprūpei un bērnu aprūpei Austrijā, vai nesen ieceļojušiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kā to ziņoja Francija.
Avots: European Migration Network – Annual report on migration and asylum 2020.
Par! deputāte Vita Anda Tērauda panāca pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu digitāliem medijiem. Sākotnēji tas bija paredzēts tikai grāmatām. Samazinātā PVN likme no 12% uz 5% būs nozīmīgs atbalsts medijiem, stiprinot to finansiālo ilgtspēju un atbalstot kvalitatīva satura veidošanu. Tā būs attiecināma arī uz abonentmaksām digitālajos medijos.
Arī Igaunijā pievienotās vērtības nodoklis tiešsaistes žurnālistikai tiks pazemināts no 20 procentiem līdz 9 procentiem.
2021. gadā Par! deputāts Mārtiņš Šteins iniciēja un aktīvi iesaitījās programmu izstrādē, lai sniegtu atbalstu nevalstiskajām organizācijām (NVO) un jauniešiem, tā mazinot pandēmijas radītās negatīvās sekas – vientulību, izolētību, nomāktību. Tika radīta programma 600 000 eiro apmērā NVO darbībai un projektiem un projektu konkurss, kur pieejamais finansējums bija 500 000 EUR.
Arī OECD ziņo, ka jauniešus smagi skārusi krīze COVID -19. Pēc desmit gadu krituma vidējais OECD bezdarba līmenis vecumā no 15 līdz 29 gadiem palielinājās no 8,6% 2019. gada beigās līdz 11,5% 2020. gada beigās. Kopējais bezdarba līmenis 2020. gada beigās bija 7,1%. Jauniešu bezdarba līmeņa pieaugums bieži ir saistīts ar strukturālām problēmām darba tirgū, un daudzās valstīs pirms pandēmijas bija pastāvīgi augsts jauniešu bezdarba līmenis.
Ilmāra Dūrīša vadītā Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisija panāca, ka jau 2021. gadā papildus tiek piešķirti 150 000 eiro augstākās izglītības jaunajai studiju kreditēšanas sistēmas turpināšanai. Izmaiņas studiju kreditēšanas sistēmā nebija veiktas vairāk kā 15 gadus, prasības bija pārāk augstas, saņemšana – sarežģīta. Turklāt no 2022. gada papildus stipendijām piešķirti 2,5 miljoni eiro, kas ļaus tās paaugstināt līdz 140 eiro mēnesī. Panākta IZM izpratne par nepieciešamību ik gadu paaugstināt zinātnes finansējumu, 2022. gadā šim mērķim paredzot papildus 10,6 miljonus eiro.
Somijā, ja vien nav pierādīts, ka students strādā algotu darbu, tad viņam ik mēnesi piešķir 250 eiro studiju stipendiju kopā ar mājokļa atbalstu ne vairāk kā 400 eiro apmērā. Somijā gan vidējā alga mēnesī 2020. gadā privātajā sektorā bija 3681 eiro (bruto), bet Latvijā – 1141 eiro mēnesī (bruto).
Avoti:
Atbalstu Saeimā guva Par! deputātes Kristas Baumanes iesniegtie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paradz aizliegt kažokzvēru audzēšanu. Šonedēļ to skatīs Saeimas Tautsaimniecības komisija 1. lasījumā.
17 valstis Eiropā ir aizliegušas kažokzvēru audzēšanu: https://www.dzivniekubriviba.lv/petijumi/dzimis-zveraudzetava
Par! Saeimas deputāte Inese Voika iebilda pret Satversmes tiesas tiesneša atlases procedūras necaurspīdīgumu, un Tieslietu ministrija ir uzsākusi noteikumu izstrādi, pēc kuriem turpmāk valdība izvēlēsies ST tiesnesi. Mēs esam par Latviju, kurā nav vietas “savējo būšanai”.
Mēs turpinām strādāt modernākai un taisnīgākai Latvijai!
Foto: Ernests Dinka, Ieva Ābele, Juris Vīgulis (Saeima)