Laimīgu jauno 2042. gadu! (Video apsveikums)

2017. gadā, kad tika dibināta Kustība “Par!”, mēs, biedri un atbalstītāji, parakstījām manifestu, kurā ir teikts, ka esam par Latviju, kura ir iespēja visiem, par valsti, kas nepieder dažiem, un par tautu, kas sastāv no daudziem. Manifestu līdz šodienai ir parakstījuši vairāk nekā 800 cilvēku.

Arī šodien manifests mums atgādina par mērķiem, kuru dēļ dibinājām Kustību “Par!”.

Četru gadu laikā esam paveikuši daudz: esam nosargājuši visiem pieejamu veselības aprūpi, atceļot netaisnīgo divu grozu sistēmu, esam ievērojami pietuvinājušies ģimeņu tiesiskai vienlīdzībai, esam novērsuši vēsturisko netaisnību un Latvijā vairs nedzimst jauni nepilsoņi. Bet priekšā vēl tāls ceļš ejams.

Mūsu visu kopīgam darbam ir bijusi un arī turpmāk būs jēga! Strādāsim kopā, lai Latvija ik gadu pietuvojas pasaules laimīgāko sabiedrību desmitniekam un nākotnē to arī sasniedzam. 

Kāds pamats vēlēties šādas pārmaiņas 2042. gadā?

Latvija ir pasaules laimīgāko sabiedrību desmitniekā:

Laimīgāko sabiedrību desmitniekā cilvēki ir apmierinātāki ar savu dzīvi, viņiem ir ērts dzīves līmenis, atbalstošs sociālais tīkls, laba veselība, rīcības brīvība un valdība, kurai uzticas. Laimīgākajās sabiedrībās ir arī universāla veselības aprūpe, pietiekami ilgs apmaksāts atvaļinājums un pieejama bērnu aprūpe. (https://www.theatlantic.com/family/archive/2021/06/worlds-happiest-countries-denmark-finland-norway/619299/)

2021. gada sarakstā Latvija ir 51. vietā. (https://worldhappiness.report/ed/2021/happiness-trust-and-deaths-under-covid-19/)

Ir 30 stundu darba nedēļa, un ikviens vairāk laika var veltīt sev un saviem tuvajiem:

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā pārstrādāšanās tiek uztverta kā goda žetons. Taču tāda paša atalgojuma maksāšana cilvēkiem par mazāku darba stundu skaitu patiesi veicinātu cilvēku uzplaukumu, nemazinot produktivitāti. 30 stundu darba nedēļa ļautu labāk parūpēties par sevi, savu ģimeni un tuvajiem, ieguldīt personīgajā izaugsmē un pārvaldīt dzīvi vienkāršāk. Un dzīve būtu mazāk par darbu, vairāk par savu un visas sabiedrības piepildījumu. (https://www.theatlantic.com/family/archive/2021/06/four-day-workweek/619222/)

Pirms 10 gadiem panāktās nodokļu izmaiņas ir nesušas augļus. Universālā pamatienākumu sistēma darbojas, roboti maksā produktivitātes nodokļus:

Lai apgūtu jaunas prasmes un atrastu jaunas darba vietas, iedzīvotājiem jābūt drošiem par iztiku. Daudzviet pasaulē arvien nopietnāk izmēģina jaunas sociālās drošības formas. Viena šāda jauna forma ir vispārējais pamatienākums – regulārs noteikta apjoma naudas pārskaitījums no budžeta visiem valsts iedzīvotājiem, aizstājot sarežģītu pabalstu sistēmu. Tas ir veids, kā novērst nabadzību ne tikai bezdarbnieku, bet arī zemāk atalgoto un neregulāri strādājošo vidū. Tas rada drošības sajūtu un atraisa cilvēkos gatavību meklēt jaunas darbības jomas, būt uzņēmīgiem un radošiem.

Dienvidkoreja, kas ir visrobotizētākā valsts pasaulē, 2018. gadā ieviesa sava veida robotu nodokli, samazinot nodokļu atvieglojumus uzņēmējdarbības ieguldījumiem automatizācijā. 2017. gadā  McKinsey Globālais Institūts atklāja, ka “uzņēmīgākās pret automatizāciju” darba funkcijas ASV veido 51 % no darbībām ekonomikā. Institūts lēš, ka “pusi no šodienas darba aktivitātēm varētu automatizēt līdz 2055. gadam”. (https://www.nytimes.com/2019/02/23/sunday-review/tax-artificial-intelligence.html)

Latvijā darbaspēka nodokļu ieņēmumi 2020. gadā bija 53,9 % no kopējā ieņēmumu apmēra. (https://www.vid.gov.lv/lv/vid-administretie-kopbudzeta-ienemumi-2020gada-986-miljardi-eiro)

Ja Latvijā līdz 2055. gadam automatizēs teju pusi no šobrīd veicamā darba, tad budžeta ieņēmumi kritīsies par aptuveni 25%.

Mēs varam lepoties, ka esam brīva un solidāra saliedēta sabiedrība:

Latvija ar taisnīgu veselības aprūpi, izglītību, cienījamām vecumdienām, taisnīgiem nodokļiem un taisnīgu tiesu, taisnīgu nodarbinātības politiku, reģionālo un ekonomisko izaugsmi, taisnīgu pārvaldi, taisnīgu attieksmi pret visām ģimenēm, sievietēm un vīriešiem, līdzpilsoņiem. Taisnīga Latvija taisnīgā Eiropā.

Latvijā ir daudz mazāk nabadzīgu, atstumtu un vientuļu cilvēku:

Latvijā šobrīd ir augsta ienākumu nevienlīdzība, teju augstākā Eiropā. Nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai pakļauti 30% cilvēku. Lai gan Latvijas ekonomika neatkarības gados ir ievērojami pieaugusi, ieguvumi tikuši sadalīti ļoti nevienmērīgi — dažiem ir ticis ļoti daudz, daudziem — pavisam maz. Latvijas turīgākajiem 5% cilvēku šobrīd pieder 49% Latvijas bagātības. Nevienlīdzība kavē attīstību — par to arvien skaidrāk liecina pētījumi ekonomikas zinātnē. Nevienlīdzība nozīmē zaudētus talantus, zemu uzticību valstij un populisma draudus. Mēs negribam dzīvot šādā Latvijā.

Esam uzņemti Ziemeļvalstu saimē, Latvija ir viena no taisnīgākajām sabiedrībām:

No 2013. gada līdz šodienai visas piecas Ziemeļvalstis – Somija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija un Īslande – katru reizi atrodas Pasaules laimīgāko sabiedrību desmitniekā. Ir skaidrs, ka Ziemeļvalstis kaut ko dara pareizi.

Vērtējot Ziemeļvalstu situāciju demokrātijas un politisko tiesību jomā, korupcijas trūkumu, sociālo drošību, sociālo vienotību, dzimumu līdztiesību, ienākumu vienlīdzīgu sadali, cilvēku attīstības indeksu vai daudzus citus globālus salīdzinājumus, Ziemeļvalstis atrodas pasaules augšējos punktos.

Īsumā – valdība, kas ir uzticama un labi funkcionē, un kulturāli ciešas kopienas un vienotības sajūta visu pilsoņu vidū – ir visbūtiskākie soļi ceļā uz sabiedrību, kurā cilvēki ir laimīgi. (https://worldhappiness.report/ed/2020/the-nordic-exceptionalism-what-explains-why-the-nordic-countries-are-constantly-among-the-happiest-in-the-world/)

Sabiedrības zaļā un digitālā modernizācija ļauj visu tautību latviešiem strādāt Latvijas labā no jebkuras vietas  Eiropā, Amerikā vai Āzijā:

Moderna Latvija – tā ir valsts ar mūsdienīgu pārvaldību, kas strādā digitālajā pasaulē un iesaista lietpratējus ar pasaules pieredzi. Atbalstīsim augstākās izglītības programmu digitalizāciju, lai pavērtu katram Latvijas iedzīvotājam iespēju internetā apgūt izcilus augstskolu un tālākizglītības kursus. 

Mēs runājam bagātīgā, dzīvā latviešu valodā un gandrīz katrs otrs Latvijas iedzīvotājs zina vēl trīs  svešvalodas:

Atbalstām vienotu skolu sistēmu latviešu valodā un obligātu vidējo izglītību. Nav jābūt “latviešu un krievu skolām”, ir jābūt kopīgām un labām Latvijas skolām, kuras nodrošina visiem bērniem mācības valsts valodā un iespēju mazākumtautībām kopt dzimto valodu, kā arī izcilas otrās un trešās valodas zināšanas un augsta līmeņa digitālās prasmes.

Ieviešot publisko elektronisko transportu, visi kopā esam izveidojuši klimatneitrālu vidi:

Rīgas domē ir izveidota Klimata neitralitātes komisija, kas koordinē klimata un izmešu samazināšanas mērķus, iesaistot Rīgas domes struktūrvienības un aģentūras, kas ir atbildīgas par šīm jomām.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Mūsu mērķis ir padarīt Rīgu par pirmo klimatneitrālu pilsētu Baltijas valstīs un līdz 2030. gadam būt starp pirmajām 100 klimata ziņā neitrālajām pilsētām Eiropā.” (https://uzladets.lv/riga-pievienojas-parizes-klimata-deklaracijai/)

Eiropas Savienība ir apstiprinājusi mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. Tas nozīmē, ka laikposmā līdz 2050. gadam ES būtiski samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un atradīs veidus, kā kompensēt atlikušās un nenovēršamās emisijas. Neto nulles emisiju rezultāta sasniegšana dos labumu cilvēkiem un videi un ierobežos globālo sasilšanu. (https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/climate-change/)

Latvijas nākotne ir publiskais transports – nulles piesārņojuma elektroniskais transports, kas ļauj iedzīvotājiem ātri un ērti pārvietoties. Radikālas pārmaiņas drošā datu ieguvē un to analīzē ļaus publiskā transporta pakalpojumu sniedzējiem labāk pielāgot pakalpojumus pasažieru vajadzībām. Romā kopš 2005. gada ir akumulatoru trollejbusi, kas pārvietojoties uzlādējas no elektriskiem vadiem. Apvienotajā Karalistē 42% dzelzceļa tīkla ir elektrificēti, un dzelzceļa emisijas veido tikai 1%  no Lielbritānijas transporta oglekļa emisijām, kā arī elektriskajiem vilcieniem ir zemākas degvielas izmaksas, tie ir ātrāki un rada mazāku nolietošanos sliežu ceļos. (https://www.standard.co.uk/futurelondon/cleanair/public-transport-2030-electric-a4444636.html)

Mēs esam nosargājuši mūsu valsts gaisa tīrību un devuši labumu mūsu kopīgai planētai.  

Slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē mūsu dzīves kvalitāti. Tā izraisa daudzas veselības problēmas, piemēram, astmu un sirds un asinsvadu problēmas. Tas savukārt izraisa produktivitātes zudumu veselības stāvokļa dēļ un lielākas izmaksas veselības aprūpē, jo īpaši bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Veselības problēmas, kas saistītas ar sliktu gaisa kvalitāti, ir īpaši sliktas apdzīvotās pilsētās, kur gaisa kvalitāte kopumā ir zemāka. Slikta gaisa kvalitāte ir arī galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis visā ES, un tam ir lielāka ietekme nekā ceļu satiksmes negadījumiem. Tā arī kaitē ekosistēmām.

Eiropas Padomes Tīra gaisa paketes mērķis ir būtiski samazināt gaisa piesārņojumu visā ES līdz 2030. gadam. (https://www.consilium.europa.eu/en/policies/clean-air/)

Sveicam Jaunajā gadā un aicinām ikvienu kaut uz brīdi padomāt, cik daudz mēs vēl kopā spējam izdarīt, lai virzītu Latviju uz pasaules laimīgāko sabiedrību desmitnieku!

Paldies par Latvijas stiprināšanu!