Marija Golubeva: Cilvēcīgums. Sadarbība. Reformas

Šodien, 16. decembrī, Saeima balsos par opozīcijas deputātu iesniegto pieprasījumu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai. Saistībā ar šo pieprasījumu portāls TVNET publicēja iekšlietu ministres iesūtīto viedokļrakstu. Pārpublicējam to šeit.

Kovids un drošības jautājumi ir kļuvuši par 2021. gadu raksturojošu zīmolu. Abas šīs tēmas ir savijušās vienā. No pārgurušiem dakteriem līdz pārgurušiem policistiem un robežsargiem – abās šajās “frontēs” par izšķiroši nozīmīgām kvalitātēm ir kļuvis nesavtīgs cilvēcīgums un patriotisms. Ticība valstij un cilvēkiem. Uzticēšanās. Šo sajūtu var dēvēt dažādos vārdos, taču tās kodols slēpjas gatavībā nodoties sabiedrības – citu cilvēku – interešu (veselības, drošības, labklājības) aizstāvībai un pārstāvībai. To varētu dēvēt par profesionalitāti ar virsvērtību, un Latvijai ir ļoti paveicies, ka mūsu skolās, slimnīcās, ugunsdzēsēju depo, policijas iecirkņos un uz valsts robežas strādā tik daudz šādu cilvēku. Var gadīties, ka nākamajos gados būsim no viņiem atkarīgi vēl vairāk.

Jūnija sākumā, stājoties iekšlietu ministres amatā, sacīju, ka mana darba atslēgvārdi būs “cilvēcīgums”, “reformas” un “sadarbība”. Tolaik hibrīduzbrukums Latvijai un citām valstīm vēl atklāti nebija sācies. Vēl nebija tik labi saskatāms, taču visticamāk jau tika gatavots. Pie Ukrainas robežas vēl nebija sapulcināti kādi 100 tūkstoši Krievijas armijas vīru un Baltkrievijā vēl nebija ievilināti aptuveni 10 tūkstoši trešo valstu pilsoņu, kuriem solīts, ka caur mežiem pie robežas var viegli tikt uz Eiropu. Gada nogalē manis minētajiem atslēgvārdiem, trim vērtībām, ir vēl lielāka aktualitāte un nozīme.

Pirmkārt, – par cilvēcīgumu. Gribu teikt paldies Latvijas robežsargiem, policistiem, zemessargiem. Katru dienu un katru nakti viņi ir bijuši un ir mūsu drošības sardzē, un reāli saskaras ar Lukašenko režīma necilvēcīgajām metodēm. Saku paldies valsts un pašvaldības policistiem, kurus dienestā mēģina apvainot un pazemot iereibuši autovadītāji, nelīdzsvaroti personāži, kuri alkst pēc mediju uzmanības, vai agresīvi noskaņoti cilvēki, kas ir rūgtuma pilni un gatavi protestēt pret jebko. Paldies policijai par profesionālo, pacietīgo un nosvērto rīcību.

Saku paldies ugunsdzēsējiem un glābējiem, kuri ir izglābuši un turpina glābt daudzu cilvēku dzīvības. Izmeklētājiem, kuri dara savu darbu nebūt ne vieglākajos apstākļos un mūsu drošības dienestu speciālistiem, – viņi nodrošina lēmumu pieņēmējus ar savlaicīgu informāciju un analīzi.

Otrkārt, – gribu pieminēt mums vitāli nozīmīgo spēju sadarboties.

Vispirms jau runa ir par sadarbību starp iekšlietu, drošības, aizsardzības un diplomātiskajiem dienestiem mūsu robežas drošībai un sabiedrības noturīgumam. Šobrīd aktuāla ir sadarbība valdības darbā, arī starp ministriem un iestādēm, piemēram, mums tik nozīmīgā projekta – pilnvērtīgas robežas – straujā izbūvēšanā. Ne mazāk svarīga ir auglīga sadarbība ar partneriem reģionā un Eiropā hibrīduzbrukuma kompleksai atvairīšanai. Kā arī, – sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kas ikdienā strādā ar sabiedrības mazāk aizsargātajām cilvēku grupām un uz daudzām situācijām ļauj paskatīties no malas, meklējot un atrodot labākos risinājumus.

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar likumprojektu par izmaiņām Šengenas robežu kodeksā, lai efektīvāk varētu stāties pretī viltus migrācijas krīzei. Šīs izmaiņas mēs iniciējām plašā Eiropas valstu koalīcijā. Kopīgi pievērsām Eiropas uzmanību un uzturējām prasību pēc finansējuma mūsu ārējās robežas aizsardzībai. Eiropas Komisija ir lēmusi trīskāršot Baltijas un Polijas robežu modernizācijai un aprīkošanai pieejamos Eiropas līdzekļus – līdz 200 miljoniem eiro divos gados.

Jāatceras, ka Austrumu robežas strauja un kvalitatīva izbūve ir mūsu pašu atbildība un pienākums. Tā ir mana un visas valdības kopēja prioritāte, un mums kopā tā jāīsteno bez kavēšanās.

Sadarbība ir “atslēga” vienā no svarīgākajām iniciatīvām Iekšlietu ministrijā – iekšlietu personāla izglītības, apmācības un pētniecības attīstīšanā sadarbības projektā Iekšējās drošības akadēmija. To veidos Policijas koledža, Latvijas universitāte un Rīgas Stradiņa Universitāte un tas nodrošinās Latvijai iespēju sagatavot Eiropas līmeņa speciālistus iekšlietu un citu iestāžu vajadzībām. Labāka izglītība un profesionālā attīstība – līdzās jautājumam par adekvātu atalgojumu, kur nākamā gada budžetā panākts zināms progress – ir iekšlietu sistēmas cilvēku motivācijas un noturīguma pamats.

Treškārt, – par reformām iekšlietu sistēmā, kuras plānojam un realizējam pārdomāti, pakāpeniski un plānveidīgi.

Kā šo racionālo pārmaiņu piemērus var minēt, piemēram, tehnikas, tehnoloģiju, ekipējuma, transporta un speciālo līdzekļu modernizāciju. 2022. gadā plānojam aprīkot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligonu un uzbūvēt astoņus ugunsdzēsēju depo. Ieguldīsim arī tehnoloģijās – kamerās, speciālajā audio un video tehnikā, radiosakaru un informācijas sistēmās. Šīs investīcijas stiprinās gan robežkontroli, gan ļaus efektīvāk nodrošināt satiksmes kontroli un sabiedrisko kārtību.

Spilgts piemērs ir jau pieminētā izglītības un apmācības sistēmas reforma. Tā ļaus Latvijā apgūt Eiropas līmeņa modernu un kvalitatīvu izglītību ikvienam, kas strādā tiesību aizsargājošajās iestādēs. Īpaši ir nepieciešams stiprināt mūsu zināšanas tādās jomās kā kibernoziegumu un ekonomisko noziegumu izmeklēšana. Mūsdienīga izglītība sekmēs Ņe tikai noziegumu izmeklēšanas kvalitāti, bet arī mūsu darbinieku iesaisti starptautiskajā sadarbībā, komunikācijā un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanā.

Vēl viens pārmaiņu virziens, jeb t.s. “strukturālās reformas” paredz dažādu iekšlietu sistēmas struktūrvienību reorganizāciju, jaunu pieeju personāla novērtējumā un darbinieku motivēšanā. Piemēram, vienota Katastrofu pārvaldības centra izveide. Jaunbūvējamo ugunsdzēsības depo telpās vienuviet izvietosies gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, gan Valsts policijas struktūrvienības, gan – atsevišķās vietās – arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta struktūrvienības. Strukturālās reformas īstenojam, ņemot vērā Eiropas partneru pieredzi un analīzi.

Pārmaiņas skar arī to, cik lielu uzmanību un resursus veltām kādu noziegumu novēršanai. Viens no prioritāriem virzieniem ir vardarbības mazināšana mūsu sabiedrībā. Jau šobrīd policijai ir tiesības nošķirt varmāku bez aizsargājamās personas iesnieguma gadījumos, kad pastāv draudi, ka agresors var nodarīt kaitējumu personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai. Jomā strādājošās NVO ļoti augstu novērtē attiecīgos grozījumus Policijas likumā. Ir izstrādāti efektīvāki algoritmi cilvēku tirdzniecības atpazīšanai, atklāšanai un novēršanai. Turpināsim darbu pusaudžu noziedzības prevencijas virzienā. Lielāka uzmanība jau tiek un tiks veltīta naida noziegumiem, it īpaši – agresijai un naida kurināšanai kibertelpā. Esam izstrādājuši priekšlikumus sodiem par internetā izteiktiem draudiem un iespējamus grozījumus Administratīvo sodu likumā.

Jāpiemin arī pārmaiņas, ko esam iniciējuši digitalizācijas jomā. Iekšlietu ministrija, pēc mana uzdevuma, ir izstrādājusi priekšlikumus par t.s. “digitālo nomadu” vīzu regulējumu un sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā. Pēc mana uzdevuma ministrijā turpmāk tiks pievērsta īpaša uzmanība informācijas un datu drošības politikai, lai iekšlietu attīstība digitālajā vidē iet roku rokā ar datu drošību.

Drošības situāciju un mūsu darbu drošības sargāšanā pēdējo divu gadu laikā ir caurvijusi pandēmijas izplatība. Mūsu nozares darbinieku attieksme pret vakcinēšanos vēl šovasar bija visai skeptiska, bet situācija mainījās pateicoties dienestu vadītāju līderībai un pārdomātai komunikācijai (iekšlietu sistēmā vakcinēto darbinieku skaits šobrīd ir 96%). Arī pārējās sabiedrības attieksme pret pandēmijas izplatības ierobežošanas pasākumiem un pienākumu vakcinēties nav bijusi vienmēr atbalstoša. Mani kolēģi ir tie, kuri tiešā veidā ir saskārušies un tupina saskarties ar dezinformācijas izraisītu agresiju.

Šis ir savāds laiks. No vienas puses – epidemioloģiskās drošības pasākumi pat negribot ierobežo cilvēku rīcību, lai pēc iespējas ātrāk cilvēkiem atgrieztu brīvību. No otras – tie, kuri izplata dezinformāciju un uzdodas par brīvības aizstāvjiem, patiesībā paildzina nebrīvi, veicina ciešanas un bezatbildīgi spēlējas ar savu līdzcilvēku dzīvībām. Pienākums vakcinēties neapdraud cilvēku brīvības, bet gan veicina tās. Tas pasargā visneaizsargātākos no mums, tostarp cilvēkus ar invaliditāti un trauslu imūnsistēmu, bērnus un sirmgalvjus.

Cilvēki iekšlietu sistēmā šodien saprot, ka dezinformācija un cinisks populisms pandēmijas laikā nogalina. Cilvēku maldināšana un vakcinācijas sertifikātu viltošana nogalina. Pret to jāvēršas ar visu likuma bardzību, un to arī mēs darīsim.

Vēl viena aktualitāte, kas 2022. gadā saasinās tiesībaizsargājošo institūciju uzmanību, ir Saeimas vēlēšanas. Būsim gatavi dezinformācijas un dažādu manipulāciju viļņiem un darīsim visu nepieciešamo, lai novērstu ārēju iejaukšanos mūsu valsts demokrātiskajos procesos.

Trīs manis pieminētās vērtības ir un būs mans vadmotīvs iekšlietu ministres darbā. Jo reformas, pie kurām šobrīd strādājam, veicinās iekšlietu sistēmas spēju rīkoties ātri un profesionāli, taču šis efektīvais “mehānisms” atdzīvojas ar cilvēcīgām attiecībām un savstarpēji atbalstošu sadarbību. Ir vajadzīgi raksta ievadā pieminētie profesionāļi ar virsvērtību. Tad iekšlietu sistēma būs spējīga efektīvi stāties pretī ārējiem un iekšējiem drošības izaicinājumiem, ar kuriem vēl saskarsimies.