2022. gada budžeta prioritātes – atalgojumu palielināšana, nodokļu sloga atvieglošana, veseslības aprūpe un vēl Aktualitātes, Fakti, Jaunumi
24.11.2021

2022. gada budžeta prioritātes – atalgojumu palielināšana, nodokļu sloga atvieglošana, veseslības aprūpe un vēl

2022. gada budžets ir pieņemts un tajā iezīmējas vairākas skaidras prioritātes – algojumu palielināšana, veselības aprūpes nozares pakalpojumi, izglītības un zinātnes attīstība, mediju fonds, darbspēka nodokļu sloga atvieglošana, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem veselības, izglītības, iekšlietu un citās nozarēs. Ko visiem kopā ir izdevies smagā darbā panākt un kādi ieguvumi no tā būs Latvijas iedzīvotājiem? Esam apkopojuši nelielu daļu no nākamā gada budžeta ieguvumiem. 

Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022.-2024.gadam realizācija, kuras centrā jābūt pacientam
Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022.-2024.gadam realizācijai piešķirti 49,8 miljoni eiro – kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam, ārstniecības kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, piemēram, samazinot gaidīšanas rindu veselības aprūpes pakalpojumiem pēc onkoloģijas diagnozes noteikšanas vai slimības recidīva gadījumā, piešķirot finansējumu stereotaktiskajai staru terapijai un IMST, uzlabojot radioķirurģijas pieejamību. 660 000 eiro plānoti krūšu rekonstrukcijai. 

Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums
2022. gada budžetā ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam iedalīti 40,6 miljoni eiro, tostarp 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,9 miljoni – rezidentiem. Rezidentu reformas galvenais mērķis – palielināt par 39 % darbspējas vecumā pamatspecialitātē strādājošo ārstu speciālistu skaitu 10 gadu laikā. 

Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšana
Priekš tā 2022. gadam un turpmāk katru gadu paredzēti 20 735 004 eiro. Tie paredz robežpiemaksas, izmeklētāju atlīdzības, kā arī mēnešalgu izlīdzināšanu. 

Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidei un izmeklētāju apmācības centra izveidei Valsts policijas koledžā piešķirti teju 3 miljoni eiro. 

Stipendiju paaugstināšanai un skaita palielināšanai studējošajiem
Nozīmīgs solis augstākās izglītības pieejamības veicināšanā ir papildus piešķirtie 2,5 miljoni eiro stipendijas apmēra un skaita palielināšanai. Studentu stipendijas nav pārskatītas ļoti ilgstoši, tāpēc piešķirtais papildu finansējums uzskatāms par svarīgu vēsturisku soli. Tas ļaus līdzšinējās stipendijas, kas ir 99 eiro mēnesī, palielināt par 40% – līdz 140 eiro mēnesī. Jāatgādina arī, ka vēl līdz šā gada beigām studenti turpina saņemt paaugstinās stipendijas 200 eiro apmērā, mazinot Covid-19 krīzes laika radītās sekas.
Tāpat atbalstīta sociālo stipendiju nodrošināšana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm gan valsts, gan privātajās augstskolās. Šim mērķim 2022. gadā papildus piešķirti 3,7 miljoni eiro.

Jauniešu personīgās un profesionālās attīstības veicināšana, sociālās iekļaušanās un aktīva pilsoniskuma vērtību sekmēšana
Novērtējot darba ar jaunatni nozīmīgumu jauniešu personīgās un profesionālās attīstības veicināšanā, sociālās iekļaušanās un aktīva pilsoniskuma vērtību sekmēšanā, jaunatnes jomai nākamā gada budžetā papildus piešķirti 0,75 miljoni eiro. Tas ļaus turpināt veidot kvalitatīvu un ilgtspējīgu sistēmu darba ar jaunatni attīstībai, tai skaitā jauniešu līdzdalības veicināšanai.

Varēs turpināt sadarbību ar Eiropas Kodolpētījumu organizāciju (CERN) kvalitatīvi jaunā pakāpē

2022. gadā Latvijas dalībai asociētās dalībvalsts statusā Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) paredzēti 1 609 184 eiro, un šis finansējums ļaus turpināt sadarbību ar CERN kvalitatīvi jaunā pakāpē – paplašinās pētniecības un darba tirgus piedāvājumu zinātniekiem un augsta līmeņa nozares speciālistiem, kā arī pavērs plašākas eksporta iespējas Latvijas uzņēmumiem.

Asistenta pakalpojuma nodrošināšana izglītības iestādēs
Turpinot mērķtiecīgu darbu iekļaujošās izglītības attīstībā, nākamajā gadā tiks nodrošināts papildu finansējums nepilna miljona eiro apmērā asistenta pakalpojuma nodrošināšanai izglītības iestādēs (912 408 eiro).

Zinātnes bāzes finansēšana, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem
Ir panākts sen gaidītais atspēriens zinātnes jomā – zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai un fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai kopumā papildus piešķirti 10,6 miljoni eiro. Tas ļaus zinātnes bāzes finansējumu palielināt par ~32% salīdzinājumā ar šobrīd piešķirto finansējumu. Tas, savukārt, būtiski palielinās zinātnes kapacitāti Latvijā, kas ir viens no tautsaimniecības izaugsmes priekšnoteikumiem. 

Papildus līdzekļi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām
Nākamā gada budžetā ir plānoti papildus līdzekļi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām, tehnisko palīglīdzekļu iegādei, lai veicinātu personu ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem vai anatomiskiem defektiem iekļaušanos sabiedrībā. Tāpat nauda paredzēta arī ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbībai, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai dzīvesvietā bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem, kā arī valsts sociālās aprūpes centru sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai infrastruktūras sakārtošanai. Arī pilotprojekta īstenošanai hospisa aprūpei mājās pilngadīgām personām. 

2022. gadā tiks izveidots Inovācijas fonds
Inovāciju fonds 4 miljonu eiro apmērā tiks izveidots ar mērķi paaugstināt budžeta finansējumu augstu sasniegumu zinātnes un pētniecības projektu īstenošanai. Plānots izveidot valsts ilgtermiņa misiju orientētas pētījumu programmas katrā no Latvijā apstiprinātajām Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomām – zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Samazināts PVN grāmatām, preses u.c. izdevumiem
Nolemts grāmatām, preses un periodiskajiem izdevumiem piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā. Šobrīd šādu grāmatu un periodisko izdevumu piegādēm ir noteikta PVN samazinātā likme 12% apmērā. Jaunā likme ļaus veicināt grāmatu un preses izdevumu pieejamību iedzīvotājiem, stabilizēs grāmatu un preses izdevumu skaitu, tirāžu un cenu pieejamību, tādējādi nodrošinot plašāku piekļuvi augstvērtīgai un uzticamai informācijai, teikts likumprojekta anotācijā.

Mediju atbalsta fonda aktivitāšu finansēšanai
Lai mediji varētu radīt jaunu, kvalitatīvu saturu 2022. gada budžetā iedalīti 2,6 miljonu eiro papildu finansējums.

Lielāks akcīzes nodoklis cigaretēm

Nodokļu ieņēmumus nākamgad ietekmēs iepriekš pieņemtie lēmumi nodokļu jomā, tostarp lielāks dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, lielāks akcīzes nodoklis cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un to izgatavošanas sastāvdaļām, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. 

Paaugstinās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, arī pensijām
Lai turpinātu samazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no 2022. gada paredzēts paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, vienlaikus to paaugstinot arī pensionāriem. No nākamā gada 1.janvāra neapliekamais minimums plānots 350 eiro, bet no 1.jūlija – 500 eiro apmērā. Šobrīd maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī. 

2022. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 10,66 miljardu eiro, savukārt izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Ieņēmumi nākamgad plānoti par 1,078 miljardiem eiro, savukārt izdevumi – par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021. gadā.


Back to top