Fakti,
Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par Eiropas Padomes Stambulas konvenciju
Piedāvājam apokopotus biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Eiropas Padomes Stambulas konvenciju.
Pārej uz sev interesējošo jautājumu klikšķinot uz tā:
- Kas ir Stambulas konvencija?
- Kādi ir Stambulas konvencijas mērķi?
- Ko valstij nozīmē pievienošanās starptautiskās organizācijas konvencijai?
- Kāpēc Stambulas konvencija ir svarīga Latvijai?
- Kāpēc Stambulas konvencija nosaka, ka ir svarīgi ne tikai sodīt varmāku un palīdzēt cietušajam, bet arī īstenot preventīvos pasākumus?
- Kāpēc Stambulas konvencijā vārdam „dzimums”, ir divējādas nozīmes?
- Ko konvencija saka par „genderisma ideoloģiju”?
- Ko nozīmē Stambulas konvencijā lietotais termins „dzimuma identitāte”?
- Vai ir pamats publiskajā telpā izskanējušām bažām, ka, pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijai būšot jāveic grozījumi tiesību aktos, lai mainītu vārda “dzimums” izpratni, legalizētu poligāmiju (daudzsievību) un viendzimuma partnerattiecības, atļautu vīriešiem lietot sieviešu tualetes, izmanītu izglītības programmas?
- Vai Stambulas konvencija ir nelabvēlīga ģimenēm?
- Vai ir kādi citi starptautiski dokumenti, kas paredz pienākumus, kas ir līdzīgi Stambulas konvencijā iekļautajiem, vai kuros ir lietoti līdzīgi termini?
Kas ir Stambulas konvencija?
Stambulas konvencijas pilns nosaukums ir Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu. Konvenciju pieņēma 2011.gadā. Konvenciju parakstīja, to neratificējot, 18 Eiropas Padomes valstis, kā arī Eiropas Savienība, 28 Eiropas Padomes valstis konvenciju ir ratificējušas. Konvenciju ir parakstījušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis, ratificējušas – 17. Latvija konvenciju parakstīja 2016.gada 18.maijā.
Konvencijas būtība ir nepieļaut vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm nekādā formā un veicināt radikālas pārmaiņas, lai risinātu šo nopietno cilvēktiesību pārkāpumu. Stambulas konvencijā atzīts, ka no vardarbības ģimenē cieš ne tikai sievietes, bet arī bērni un vīrieši. Tātad konvencija attiecas uz jebkuru sabiedrības pārstāvi.
Kādi ir Stambulas konvencijas mērķi?
Konvencijas mērķi ir:
– mazināt visas pret sievietēm un meitenēm vērstas diskriminācijas formas un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību;
– aizsargāt sievietes un meitenes no visām vardarbības formām, novērst, sodīt un mazināt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
– īstenot visaptverošus pasākumus, lai aizsargātu un palīdzētu visiem vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē upuriem;
– veicināt starptautisko sadarbību ar mērķi mazināt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
– nodrošināt atbalstu un palīdzību organizāciju un tiesībsargājošo iestāžu efektīvai sadarbībai, izveidojot kopīgu pieeju vardarbības mazināšanai pret sievietēm un ģimenē.
Stambulas konvenciju var nosaukt par zelta standartu cīņā pret vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē, jo tā iezīmēja skaidru pagriezienu no cīņas ar vardarbības sekām uz preventīvu rīcību, lai vardarbība neatkārtotos.
Ko valstij nozīmē pievienošanās starptautiskās organizācijas konvencijai?
Konvencija ir starptautisks līgums, brīvprātīga vienošanās starp valstīm un starptautiskajām organizācijām, lai veicinātu noteiktu jautājumu risināšanu. Valsts pievienojas konvencijai, to parakstot un ratificējot (ratifikācija ir starptautiska līguma slēgšanas pēdējais posms). Parakstot konvenciju, valsts izrāda savu interesi kļūt par līguma dalībnieci, taču vēl pilnībā neuzņemas saistības par konvencijas nosacījumu izpildi. Šajā laikā valstij ir jāatturas no darbībām, kas vērstas pret konvencijas objektu un mērķi. Ratificējot konvenciju, valsts pauž savu piekrišanu šī līguma saistībām, kā arī uzņemas pienākumu ievērot un pildīt līguma prasības. Pievienojoties konvencijai, valstij nav burtiski jāpārņem visi tās panti savos normatīvajos aktos, jo dalībvalsts var izvēlēties atbilstošākus instrumentus, lai īstenotu konvencijas principus.
Kāpēc Stambulas konvencija ir svarīga Latvijai?
Latvijā vardarbība ģimenē un pret sievietēm ir izplatīta vairāk, nekā vidēji ES valstīs. Aptuveni 30% sieviešu savas dzīves laikā ir cietušas no partnera fiziskas vardarbības, apmēram 30% bērnu ir cietuši no vardarbības ģimenē. Vidēji katru gadu vīri/ partneri nogalina vismaz 5 sievietes, vairāk nekā 100 sievietes nokļūst slimnīcās ar vīra/ partnera nodarītajiem miesas bojājumiem. Nenoliedzami no vardarbības ģimenē cieš arī vīrieši, bet šie gadījumi ir daudz retāki un, turklāt vardarbības veicēji biežāk ir nevis sievas/ partneres, bet gan dēli vai citi radinieki.
Līdz 2011.gadam Latvijā normatīvajos aktos bija daudz šķēršļu, kas traucēja cietušos efektīvi aizsargāt no vardarbības ģimenē un sodīt vainīgos. Kopš Eiropas Padome pieņēma Stambulas konvenciju, tās principi un piedāvātie risinājumi konsekventi tika ņemti vērā, lai arī Latvijā nodrošinātu labāku aizsardzību no vardarbībā cietušajiem un sodītu vardarbības veicējus. Piemēram, cietušajiem un vardarbības veicējiem ir ieviesti rehabilitācijas pakalpojumi. Ir ieviesti instrumenti, kas ļauj nošķirt vardarbības veicēju un cietušo, lai mazinātu atkārtotas vardarbības gadījumus utt.
Tomēr ir vairākas sfēras, kuras Latvijā vēl nav sakārtotas, līdz ar to, Latvija vēl neatbilst visām konvencijas prasībām. Piemēram, Latvijā ilgus gadus nav atrisināts jautājums par palīdzību seksuālas vardarbības upuriem, tai skaitā tiesu medicīnisko ekspertīžu pieejamība. Konvencijas dēļ ir apņemšanās šo problēmu risināt.
Kāpēc Stambulas konvencija nosaka, ka ir svarīgi ne tikai sodīt varmāku un palīdzēt cietušajam, bet arī īstenot preventīvos pasākumus?
Konvencija attiecas uz 47 dažādām valstīm ar ļoti dažādām tradīcijām un atšķirīgu sieviešu un vīriešu stāvokli tajās. Tādēļ Konvencijas autoriem šķita svarīgi vērst uzmanību, ka ir jārunā par vardarbības iemesliem, kas balstās uz sabiedrībā pieņemto sieviešu un vīriešu lomu un uzvedību vai tās neatbilstību sabiedrībā pieņemtajam. Dažādās sabiedrībās veidojušies stereotipi par sieviešu otršķirīgu vai pakļautu lomu var veicināt attieksmi, ka vardarbība pret sievieti un vardarbība ģimenē ir pieņemama. Tādēļ konvencijā uzsvērts, ka ir svarīgi mainīt attieksmi un stereotipus, kas padara vardarbību pret sievieti pieņemamu; veicināt izpratni par vardarbības dažādām formām un to traumējošo raksturu; izglītot sabiedrību par dzimumu līdztiesības jautājumiem.
Piemēram, ja sabiedrībā tiek uzskatīts, ka audzināšanas nolūkos bērnus var pērt, tad tikai normatīvajos aktos iekļaujot sodus vecākiem par cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem, būtiskas pārmaiņas nevarēs sasniegt. Labāki rezultāti tiks sasniegti, ja līdzās sodiem tiks īstenots darbs gan ar vecākiem, mācot viņiem nevardarbīgas bērnu audzināšanas metodes, gan arī visa sabiedrība tiks informēta par bērna fiziskas sodīšanas negatīvajām sekām.
Ja sabiedrībā tiek uzskatīts, ka cietusī persona pati ir izprovocējusi vardarbību un ir vainīga pret viņu notiekošajā, tad cietušie nevērsīsies pēc palīdzības policijā. Īstenojot preventīvos un informējošos pasākumus par to, ka cietušais nav vainīgs notiekošajā, var sagaidīt, ka samazināsies slēpta vardarbība, jo pieaugs ziņojumu skaits policijai.
Kāpēc Stambulas konvencijā vārdam „dzimums”, ir divējādas nozīmes?
Konvencijas tekstā angļu valodā tiek lietoti divi vārdi – „sex” un „gender”. „Sex” tiek tulkots kā (bioloģiskais) dzimums, un tas tiek attiecināts uz personu bioloģiskām un fizioloģiskajām pazīmēm – vīriešu un sieviešu anatomiskajām, hromosomu, reproduktīvās sistēmas atšķirībām.
Vienlaikus atsevišķos pantos tiek lietos arī vārds “gender”, ko latviski atkarībā no konteksta tulko kā “dzimums”, “sociālais dzimums”, “dzimte” vai “dzimumsocialitāte”.
Vārds „sociālais dzimums” jeb „dzimte” konvencijā tiek iekļauts, lai labāk paskaidrotu vardarbības, īpaši, pret sievietēm cēloņus. Termins „sociālais dzimums (dzimte)” neaizstāj konvencijā izmantotos terminus „sievietes” un „vīrieši”, un tas neattiecas uz individuālu cilvēku. Sociālais dzimums/ dzimte raksturo priekšstatu kopumu par to, kas ir „vīrišķīgs” un kas ir „sievišķīgs”, un var atšķirties dažādos vēsturiskajos laikos un dažādās kultūrās.
Šis termins tiek lietots, lai raksturotu vidi, kultūru, audzināšanu, attieksmi, sociālo un ekonomisko kontekstu, kas veido, ietekmē un raksturo sievietes un vīriešus noteiktā sabiedrībā. Piemēram:
– tie ir noteikumi un gaidas, kurām sievietēm un vīriešiem ir jāatbilst noteiktā sabiedrībā, kultūrā un kopienā;
– tie ir vispārinājumi, pārspīlējumi, aizspriedumi, kad sievietēm un vīriešiem tiek piedēvētas īpašības un lomas, kas tiem būtu jāpilda, kam būtu jāatbilst noteiktā sabiedrībā un kultūrā;
– tie normatīvi nostiprināti priekšstati un izpratne par to, kas ir atbilstošs, pareizs, sabiedrībā pieņemams un piemērots sievietēm un vīriešiem.
To, ka katrs dzimums ir atšķirīgs, ar atšķirīgām lomām, bērni saprot jau agrā vecumā, kas tiek iemācīts caur audzināšanu un socializējoties. Galvenie socializētāji ir ģimene, skola, draugi un mediji.
Vienlaikus konvencijā uzsvērts, ka sabiedrībā pastāv nelīdztiesība starp vīriešiem un sievietēm. Piemēram, visā pasaulē sievietes veic vairāk mājasdarbus nekā vīrieši; sievietes lielākoties saņem vidēji mazāku atalgojumu nekā vīrieši; sabiedrībā ir uzskats, ka sievietes jau piedzimstot ir apveltītas ar mātes instinktu, bet vīrietis nav spējīgs parūpēties par mazu bērnu un tādēļ nav piemērots būt, piemēram, par audzinātāju bērnudārzā vai nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Pētījumi liecina par to, ka noteiktās sabiedrībās veidojušies stereotipi par sieviešu otršķirīgu vai pakļautu lomu vairo nevēlamu un kaitīgu praksi un veicina to, ka vardarbība pret sievietēm tiek uzskatīta par pieņemamu. Tā kā konvencija pievērš uzmanību vardarbības prevencijai, tajā norādīts, ka plānojot rīcību, kas vērsta uz vardarbības mazināšanu, ir jāņem vērā sabiedrībā nostiprinātie stereotipi, dzimumu lomas un pastāvošā sieviešu diskrimināciju. Rīcība, kas ņem vērā problēmas dažādus aspektus un skata vardarbību dzimumu nelīdztiesības kontekstā, būs mērķtiecīgāka.
Konvencijā vārds “gender” bieži tiek lietots savienojumā ar citiem vārdiem, piemēram, “gender-based violence against women” („ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm”).
Ko konvencija saka par „genderisma ideoloģiju”?
Konvencijā netiek lietoti vārdi “genderisma ideoloģija” vai “genderisms”. Akadēmiskajā literatūrā vai juridiskajos tekstos šāds termins netiek lietots. Nav skaidrs, kas vispār tiek apzīmēts ar “genderisma ideoloģiju” vai “genderismu”.
Ko nozīmē Stambulas konvencijā lietotais termins „dzimuma identitāte”?
Konvencija paredz diskriminācijas aizliegumu pēc dažādām pazīmēm, tai skaitā tādām kā dzimums, sociālais dzimums (dzimte) un dzimuma identitāte (angļu val. – gender identity). Ar vārdiem „dzimuma identitāte” tiek apzīmētas cilvēka personiskās izjūtas par savu dzimumu, kas var sakrist ar bioloģisko dzimumu, bet var arī nesakrist (piemēram, transseksuāļiem). „Dzimuma identitāte” nav tas pats, kas ir „dzimumorientācija” (angļu val.- sexual orientation). Dzimumorientācija attiecas uz cilvēka emocionālu un seksuālu tieksmi pret noteiktā dzimuma personām (piemēram, heteroseksuāla vai homoseksuāla orientācija). Vēl aizvien nav pilnīgi skaidri zināms, kas un kā nosaka cilvēka dzimumorientāciju un dzimuma identitāti, bet esošie pētījumi vedina domāt, ka tās pamatā ir ģenētiski un/vai hormonāli iemesli, kas ietekmē cilvēka augli tā veidošanās procesā, ko ir neiespējami – vai arī ļoti grūti – mainīt.
Vai ir pamats publiskajā telpā izskanējušām bažām, ka, pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijai būšot jāveic grozījumi tiesību aktos, lai mainītu vārda “dzimums” izpratni, legalizētu poligāmiju (daudzsievību) un viendzimuma partnerattiecības, atļautu vīriešiem lietot sieviešu tualetes, izmanītu izglītības programmas?
Nē, šādām bažām nav pamata.
Pievienojoties konvencijai, dalībvalstij nacionālajos tiesību aktos nav identiski jāpārraksta konvencijas normas un definīcijas. Ņemot vērā to, ka vārdi „sociālais dzimums” konvencijā tiek lietoti, skaidrojot vardarbības cēloņus, nav nepieciešamības šos vārdus izmantot Latvijas normatīvajos aktos.
Konvencija neparedz poligāmijas (daudzsievību) legalizāciju. Poligāmija nav atļauta nevienā Eiropas valstī. Turklāt Apvienoto Nāciju Organizācija rekomendē aizliegt šo praksi arī tām Āfrikas un Āzijas valstīm, kurās ir musulmaņu vairākums un kurās poligāmija ir legāla.
Konvencija neparedz dalībvalstīm pienākumu mainīt tajās noteikto publisko labierīcību lietošanas kārtību.
Konvencija neparedz dalībvalstīm pienākumu legalizēt viendzimuma partnerattiecības. Ja konvencijai būtu kāda saistība ar viendzimuma partnerattiecību regulējumu, to, piemēram, varētu izmantot kā argumentu tiesvedībā, kas norisinājās 2016. un 2017.gadā, kad šo jautājumu vērtēja Augstākā tiesa un Satversmes tiesa. Tomēr nolēmumos par šo jautājumu Stambulas konvencija netika pieminēta nevienu reizi. http://www.satv.tiesa.gov.lv/wpcontent/uploads/2017/02/Lemums_par_pieteikumu_Nr._2017_4.pdf
Konvencijas mājaslapā var iepazīties ar dalībvalstu vērtēšanas procesa materiāliem. Patlaban ir pieejami novērtējuma ziņojumi par četrām dalībvalstīm. Nevienā no tiem GREVIO, kas ir konvencijas īstenošanas uzraudzības komiteja nav rekomendāciju attiecībā uz viendzimuma laulību legalizāciju, izglītības programmu izmaiņām vai citām publiskajā telpā izteiktajām bažām.
https://www.coe.int/en/web/istanbul-convention/country-monitoring-work
Vai Stambulas konvencija ir nelabvēlīga ģimenēm?
Ja ģimenē notiek vardarbība, konvencija paredz, ka vardarbības gadījumos vardarbības veicējam ir jāsaņem sods, bet cietušajam – aizsardzība un palīdzība.
Vai ir kādi citi starptautiski dokumenti, kas paredz pienākumus, kas ir līdzīgi Stambulas konvencijā iekļautajiem, vai kuros ir lietoti līdzīgi termini?
Jā, šādi ir vairāki dokumenti:
ANO Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW konvencija, pieņemta 1979.gadā, Latvijā spēkā no 1992.gada) 5.pantā ir noteikts dalībvalstu pienākums izmainīt vīriešu un sieviešu izturēšanās sociālos un kultūras modeļus, lai panāktu aizspriedumu izskaušanu, paražu un visas citas prakses likvidēšanu, kuri pamatojas uz ideju par viena dzimuma nepilnvērtību vai pārākumu vai vīriešu un sieviešu stereotipisko lomu.
ANO Komiteja vardarbības pret sievietēm mazināšanai 2017.gada 14.jūlijā pieņēma Vispārējo rekomendāciju Nr. 35 par ar dzimumu saistītu vardarbību pret sievietēm[1]. Prevencijas jomā (rekomendācijas 34. un 35.punktā) dalībvalstīm ieteikts ieviest efektīvus pasākumus, lai vērstos pret pamatcēloņiem ar dzimumu saistītai vardarbībai pret sievietēm, tai skaitā patriarhālajām attieksmēm un stereotipiem, nelīdztiesīgu attieksmi ģimenē un nevērību pret sieviešu tiesībām. Cita starpā rekomendācija nosaka, ka preventīvajiem pasākumiem jābūt vērstiem uz dzimumu līdztiesību veicinoša satura integrāciju visās publiskās un privātās izglītības mācību programmās, sākot no agrīnas bērnības. Izglītības jomā jāveicina dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas vērtība, ieskaitot nevardarbīgu vīrišķību, kā arī jānodrošina vecumam atbilstoša, uz pieradījumiem balstīta un zinātniski precīza vispusīga seksualitātes izglītība meitenēm un zēniem.
ANO speciālais ziņotājs savā 2016.gada 5.janvāra ziņojumā[2] pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un sodīšanas veidiem problemātiku lieto terminu „ar dzimumu saistīta vardarbība” (“gender-based violence”, salīdzinājumam – Stambulas konvencijā lietotais termins „ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm”). ANO speciālais ziņotājs atzīst, ka ar dzimumu saistīta vardarbība var tikt veikta pret jebkuru personu tās dzimuma vai sociāli konstruēto dzimumu lomu dēļ un ka sievietes, meitenes, seksuālās minoritātes un indivīdi, kas neatbilst konkrētai dzimtei, ir primārais vardarbības mērķis.
Tāpat Latvija ir arī ieviesusi vairākas ES direktīvas, kur minēti vārdi „dzimuma identitāte” (“gender identity”).
Piemēram, Cietušo direktīvā, par kuras ieviešanu ir atbildīga Tieslietu ministrija, cita starpā ir aizliegta diskriminācija, kas balstīta uz tādiem apsvērumiem kā dzimums, dzimuma izpausme, dzimumidentitāte, dzimumorientācija. Šajā direktīvā tiek lietoti vārdi “ar dzimumu saistīta vardarbība”, nevis “ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm”, kā tas ir Stambulas konvencijā. Vardarbība, kas ir vērsta pret personu minētās personas dzimuma, dzimumidentitātes vai dzimuma izpausmes dēļ vai kas nesamērīgā pārsvarā skar konkrēta dzimuma personas, tiek uzskatīta par vardarbību dzimuma dēļ.
[1] http://tbinternet.ohchr.org/Treaties/CEDAW/Shared%20Documents/1_Global/CEDAW_C_GC_35_8267_E.pdf
[2] https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G16/000/97/PDF/G1600097.pdf?OpenElement