Saeimas Pieprasījumu komisija pārliecinoši noraidīja divus deputātu pieprasījumus iekšlietu ministrei Marijai Golubevai par bēgļu un patvēruma meklētāju izmitināšanu un valsts robežas izbūvi. Pēc ministres personīgi sniegtajām atbildēm deputāti ar desmit balsīm pret un divām par lēma šos jautājumus tālāk nevirzīt.
Trešdien, 15.septembrī, iekšlietu ministre Marija Golubeva piedalījās Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē un sniedza deputātiem izsmeļošas atbildes uz viņu uzdotajiem jautājumiem.
Saeimas Pieprasījumu komisija ar 10 deputātu balsīm pret un 2 balsīm par, kā arī 0 atturoties noraidīja deputātu pieprasījumu iekšlietu ministrei saistībā ar patvēruma meklētāju un bēgļu izmitināšanu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nodaļā “Dzintari”. Deputātus pārliecināja ministres sniegtās atbildes par patvērumu saņēmušo cilvēku izvietošanu.
Tāpat Saeimas Pieprasījumu komisija ar 10 deputātu balsīm pret un 2 balsīm par, kā arī 2 atturoties noraidīja deputātu pieprasījumu iekšlietu ministrei saistībā ar Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūvēšanu. Arī šajā jautājumā deputātus pārliecināja ministres sniegtās atbildes un argumenti par Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūves gaitu.
Pieprasījumu komisijā ministre informēja Saeimas deputātus par situāciju Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nodaļā “Dzintari” un situāciju saistībā ar patvēruma meklētāju izmitināšanu.
Tā kā Mucenieku Patvēruma meklētāju centra uzņemšanas kapacitāte īsā laikā tika izsmelta personu strauja pieplūduma dēļ (līdz 11. augustam 325 personas no Irākas nelikumīgi šķērsoja Latvijas-Baltkrievijas robežu), Muceniekos nebija iespējams operatīvi nodrošināt karantīnu. Īsā laikā tika rasts efektīvs risinājums un nodrošināta izmitināšana nodaļā “Dzintari”, vienlaikus pilnā apmērā turpinot plānotos rehabilitācijas pakalpojumus amatpersonām, kuras tos saņem atsevišķā korpusā.
Visas personas, kuras pašlaik atrodas nodaļā “Dzintari”, Latvijā ieceļojušas likumīgi – tie ir cilvēki, kuru iesniegumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde jau izskatījusi, cilvēki, kuriem piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, kā arī to valstu pilsoņi, kuri Latvijā ieradušies evakuācijas procesa rezultātā.
Ministre arī atzīmēja, ka ēku komplekss “Dzintari” sastāv no vairākiem korpusiem. Iekšlietu nozares un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas tiek izmitinātas atsevišķā labiekārtotā kompleksa ēkā, un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana netiek ietekmēta. Savukārt patvēruma meklētāji izmitināti ēku korpusos, kuros nenotiek saskarsme ar amatpersonām, kuras saņem rehabilitācijas kursu.
Kā zināms, šobrīd Valsts robežsardze turpina veikt atturēšanas pasākumus, lai trešo valstu valstspiederīgie nelikumīgi nešķērsotu Latvijas – Baltkrievijas robežu. Tāpat tiek īstenots Pasākumu plāns institūciju saskaņotai rīcībai saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā no krīzes skartajām valstīm, kā arī Operatīvās vadības centrs Iekšlietu ministrijas vadībā apkopo informāciju par iespējamajām izmitināšanas vietām. Pašlaik tiek meklēti gan valsts, gan pašvaldību, gan privāto īpašnieku valdījumā esoši nekustamie īpašumi gadījumam, ja būs nepieciešamība izvietot papildus 200-250 patvēruma meklētājus vai aizturētos ārzemniekus.
Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu Nodrošinājuma valsts aģentūra veic nepieciešamos pasākumus, lai paātrinātā tempā pabeigtu Austrumu robežas infrastruktūras izbūvi. Ir izveidota starpinstitucionāla valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, Būvniecības valsts kontroles biroja. Komiteju vada iekšlietu ministre, nodrošinot valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzību un Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīto trūkumu novēršanu.
Komisijas darba ietvaros šobrīd jau ir veikts izvērtējums par būvprojekta atbilstību šodienas robežapsardzības normatīvajiem aktiem un konceptuālajām prasībām, ES rekomendācijām, būvprojekta tehnisko risinājumu atbilstību robežsargu prasībām, veikts nepieciešamo izmaiņu apjoma aprēķins, pieņemts lēmums par izmaiņu veikšanu būvprojektā. Ir demontēts uz robežas ar Krievijas Federāciju nepareizi uzstādītais žogs un veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai turpinātu īstenot robežas izbūves darbus (Grozījumi Latvijas Republikas Valsts robežas likumā, Meža likumā, Būvniecības likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā stājušies spēkā 03.09.2021). Tāpat kriminālprocesa ietvaros pieteiktas kaitējuma kompensācijas un atgriezti finanšu līdzekļi par neizpildītajiem vai nekvalitatīvi izdarītajiem darbiem.
Šobrīd norit intensīvs darbs, lai maksimāli ātri nodrošinātu Latvijas – Baltkrievijas robežas žoga nodošanu ekspluatācijā ne vēlāk kā līdz 2024.gadam. Ministre uzsvēra, ka nodošana ekspluatācijā prasa laiku, taču pats žogs jau būs uzbūvēts ātrāk. Kopš Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta lēmuma par paātrināto robežas izbūvi parakstīts līgums par dzeloņstieples iegādi pagaidu žogam, notiek cenu aptauja par pagaidu žoga izbūvi, kā arī notiek sarunu process ar AS “Latvijas valsts meži”, lai noslēgtu vienošanos par valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas apauguma noņemšanu.
Iekšlietu ministre turpina konsultācijas ar valdības vadītāju par to, kā nodrošināt pārējo pie Latvijas robežas prettiesiski atstāto cilvēku veselību un dzīvību. Iekšlietu ministre vēlreiz uzsvēra, ka nopietna veselības apdraudējuma gadījumā šiem cilvēkiem ir jāļauj šķērsot robeža. Ņemot vērā ziņas par 41 cilvēka grupas stāvokli uz robežas, ministre ir aicinājusi premjeru humānu apsvērumu dēļ ļaut viņiem atgriezties savā zemē caur Latvijas teritoriju.
Pielikumos: Ministres prezentācijas “Par ātru un efektīvu valsts ārējās robežas izbūvi” un “Par bēgļu un patvēruma meklētāju izmitināšanu iekšlietu ministrijas nodaļā “Dzintari”.