Veidot sociālo politiku, balstoties uz cilvēku vajadzībām, nevis stigmām

“Mūsu sabiedrībai ir jāiemācās lūgt un sniegt atbalstu – atzīt un pieņemt to un nebaidīties to lūgt un sniegt citiem. Turklāt tas jādara savlaicīgi,” norāda  Ilze Kurme, sociālās sistēmas tendenču pārzinātāja no Labklājības ministrijas, sociāli liberālās partijas Kustība “Par!” rīkotajā diskusijā “Ne tikai jauniem un veseliem”. Diskusijā piedalījās arī Valsts kancelejas pārstāve Inita Pauloviča un Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Diskusiju vadīja politiskā aktīviste Ieva Feldmane.

Laicīgi cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Diskusija, kas norisinājās sarunu festivāla “Lampa” ietvaros, tika iesākta ar četriem stāstiem, kas raksturo neaizsargātās sabiedrības problēmas.

Viena no pēdējā laikā ieviestajām lietām, kas palīdz uzlabot sociālo nevienlīdzību, ir ģimenes asistenta palīdzība, kurš palīdz tikt galā ar dažādām lietām, sākot ar aizvešanu pie ģimenes ārsta un beidzot ar palīdzību ģimenes budžeta plānošanā. “Ilgtermiņā šādu cilvēku klātbūtne ir reāla investīcija šajās ģimenēs un savā ziņā pat stiprina viņu sociālās prasmes un prasmes iekļauties,” norāda I. Kurme.

I. Pauloviča pozitīvi vērtē arī Veselības ministrijas izstrādāto onkoloģijas stratēģiju un plānu – kā paplašināt pakalpojumu loku cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām, vienlaicīgi atzīstot, ka šādu jomu, kurās ir nepieciešams uzlabot pieejamību, ir vēl ļoti daudz gan veselības, gan citās nozarēs, taču svarīgi saprast, ka darbs pie tā notiek un mēs no tā neatsakāmies. 

Savukārt jaunieviestās obligātās minimālās sociālās iemaksas P. Strautiņš nosauc par smagām, diezgan toksiskām zālēm ļoti smagai, ielaistai slimībai, norādot, ka tas neapšaubāmi ir dīvains solis ar negatīvām sekām.

“Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā nav īpaši lielāks kā Centrāleiropā kopumā, taču pie mums, daļēji pateicoties stulbām politiķu idejām un biznesa lobiju iniciatīvām, ir saražotas visādas speciālas normas, kas ļauj lielai daļai legāli maksāt mazāku daļu no saviem ienākumiem būtībā nesvarīgu faktoru dēļ, piemēram, cik lielā uzņēmumā tu strādā,” viņš teic, norādot, ka tā ir slimība, kura samazina naudu valstij. Tā ir radījusi tādu situāciju, ka tiem, kas nevar gūt labumu no šiem specrežīmiem, nodokļu slogs ir diezgan liels.

“Cilvēkiem ar lieliem ienākumiem tas nav īpaši liels, taču cilvēkiem ar maziem ienākumiem bez bērniem nodokļu slogs ir liels un tas ļoti izceļas arī uz Eiropas fona.”

Svarīgi mazāk stigmatizēt cilvēku grupas

Ko nepieciešams darīt, lai mazinātu Latvijas cilvēku sociālo neaizsargātību un vairotu drošību? Domājot par to, vairāki diskusijas dalībnieki nonāca pie nepieciešamības mazāk stigmatizēt cilvēku grupas un viņu vajadzības, nepieņemot, ka “visi tie ir tādi”, bet koncentrējoties uz indivīdu nepieciešamībām – “viens no risinājumiem ir iet pie cilvēkiem, runāt un veidot politiku, balstoties uz viņu vajadzībām,” norāda I. Pauloviča. “Katrai iedzīvotāju grupai ir īpašas nepieciešamības. Latvijā ir svarīgi mainīt politikas izstrādes principu – ieviest dizaina domāšanu, kas atbilst katra vajadzībām.”

Arī I. Kurme norāda, ka lielākā problēma starp sistēmām ir savstarpējā sadarbība un mijiedarbība un tieši kopīga risinājuma meklēšana, indivīda un viņa vajadzību turēšana cauri visam būtu atrisinājums.

Tāpat vairākkārt kā risinājums nodokļu jautājumos minēta imigrācija – “Latvijā šī tēma ir jūtīga un šķiet biedējoša, taču tas ir vienīgais variants ko redzu, lai vecumdienās nebūtu jāturpina strādāt lai izdzīvotu. Arī citu valstu, tai skaitā Vācijas pieredze rāda, ka to ir iespējams izdarīt. Ja skatīsimies uz šo tēmu ar atvērtu prātu, tad nebūs jāstrādā 10 minūtes pirms nāves un būs pieejamas pensijas.” komentē P. Strautiņš.

Savukārt Ilze Kurme laicīgu imigrācijas politiku redz kā labu veidu kā aizpildīt robus profesijās, kurās ir grūti atrast darbiniekus, kā vienu no tām minot sociālos darbiniekus.

“Ir vairāk jādomā par preventīviem un savlaicīgiem pakalpojumiem – piemēram, vecāku stiprināšana, emocionālās audzināšanas lietas, mentora atbalsts tiem, kuriem ir radušās kādas problēmas,” norāda I. Kurme, domājot par to, ko būtu iespējams mainīt šodien, lai situācija Latvijā uzlabotos. 

Galerija