Kustības “Par!” deputātu darbi Saeimā 2021. gada pavasarī
Kustības “Par!” biedri, kuri Saeimā ir ievēlēti no “Attīstībai/Par!” saraksta un strādā tās frakcijā, ir iestājušies par modernu izglītību, pieejamu veselības aprūpi, vienotu Latviju Eiropas Savienībā, atbalstu Baltkrievijai, saticību un mieru sabiedrībā, vides aizsardzību, atklātu interešu pārstāvniecību un citām jomām. Mēs ļoti cenšamies, bet Latvijai vēl ir ceļš ejams līdz modernākai un taisnīgākai valstij. Turpināsim darbu arī vasarā!
Ilmārs Dūrītis nosprauda ceļu uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, lai nodrošinātu studentiem Latvijā izcilu izglītību, augstas karjeras izredzes un vienlīdzīgas iespējas. Ilmārs virzīja grozījumus Pacientu tiesību likumā, lai pacienti var vienkāršāk pilnvarot savu vēlamo pārstāvi. Dūrītis arī rūpējoties par sabiedrības veselību iestājās par to, lai karsējamai tabakai palielina akcīzes nodokli un šos papildus ienākumus novirza onkoloģijas diagnostikai un medikamentiem.
Mārtiņš Šteins kopā ar kolēģiem panāca to, ka patvēruma meklētāji var sākt strādāt agrāk nekā likumā bija noteikts, kas bija labas ziņas daudziem, tostarp patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas. Mārtiņš panāca, ka jaunajā Pašvaldību likumā ir iekļauts pienākums pašvaldībām būs īstenot darbu ar jaunatni, konsultēties ar iedzīvotājiem un palielināt atklātību un pilsonisko līdzdalību. Šteins turpināja uzlabot brīvprātīgo darbu Latvijā, organizējot Saeimas darba grupu un konsultējoties par citu ES valstu pieredzi.
Vita Tērauda iestājās par grozījumiem Krimināllikumā, lai pie sociālā naida, nesaticību izraisošiem noziegumiem un atbildību pastiprinošiem apstākļiem tiktu ierakstīta sociālā piederība un seksuālā orientācija. Vadot Eiropas lietu komisiju, Tērauda akcentējusi sociālo mediju regulējuma trūkumu kā Eiropas Savienības izaicinājumu un vienotas tiesiskuma izpratnes veidošanu starp ES dalībvalstīm. Vita ierosināja Latvijas pozīcijā saglabāt atvērtību jautājumam par vienoto metodoloģiju minimālās algas noteikšanai Eiropas līmenī. Vita atbalstīja Latvijas pozīciju noteikt jaunus ES ierobežojumus Krievijai saistībā ar cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības pasliktināšanos Krievijā un Alekseja Navaļnija notiesāšau. Savukārt, vadot Mediju politikas apakškomisiju, Tērauda pievērsusi uzmanību mediju finansiālās ilgtspējas problēmām, rosinot valstij meklēt piemērotus atbalsta mehānismus komerciālajiem medijiem, kas ļautu Latvijā saglabāt mediju daudzveidību.
Marija Golubeva pavisam nesen sāka darbu kā iekšlietu ministre, taču pirms tam viņa mudināja Izglītības un zinātnes ministriju ievērot OECD iesūtītās rekomendācijas, lai uzlabotu pamatizglītību un profesionālo izglītību. Marija virzīja priekšlikumus, kas padarītu Latvijas augstāko izglītības sistēmu ‘draudzīgāku’ pret ārvalstu akademiskajiem darbiniekiem. Golubeva kopā ar kolēģiem virzīja grozījumu Krimināllikumā, kas precīzāk definētu naida noziegumu un tādējādi aizsargātu visu Latvijas cilvēku cieņu un privātās dzīves neaizskaramību. Darbs turpināsies rudenī.
Krista Baumane Ārlietu komisijā turpināja darbu Baltkrievijas atbalstam, kā arī izstrādāja un kopā ar Saeimas kolēģiem apstiprināja rezolūciju par Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu. Krista arī iestājās par vides aizsardzību, atbalstot vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu ierobežošanu jau no šī gada jūlija sākuma un cīnoties par kāpu aizsargjoslām, lai saudzētu piejūras biotopus. Baumane aktīvi piedalījās vardarbības ģimenē novēršanas darba grupā un aktualizēja nepieciešamību ratificēt Stambulas konvenciju. Krista iestājās par cieņpilnu debašu kultūru Saeimā, kopā ar citu frakciju deputātiem aicinot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju izskatīt Jūlijas Stepaņenko izteikumus debatēs, kuros viņa rupji uzbruka kolēģa privātajai dzīvei. Komisija pārkāpumu atzina un piemēroja Stepaņenko sodu.
Inese Voika veica vērienīgu darbu, lai ieviestu Saeimā atklātu interešu pārstāvību. Notika sabiedriskā apspriešana un nule ir pabeigts darbs pie likumprojekta izveides, ko rudenī nodos Saeimai izskatīšanā. Inese arī strādāja pie Vēsturisko zemju likuma un iestājās par valsts atbildību un atbalstu Latvijas pamattautai – lībiešiem. Voika strādāja pie ģimeņu tiesiskās aizsardzības un virzīja Satversmes tiesas sprieduma izpildi.
Turpināsim ziņot par svarīgo!