Marija Golubeva: Aicinām atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules!

18. maijā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika skatīti “Attīstībai / Par!” deputātu iesniegtie grozījumi  Augstskolu likumā. Likumprojekts paredz mazināt formālo nosacījumu  ierobežojumus, kas ļautu mūsu izglītības sistēmā strādāt ievērojamiem  zinātniekiem un praktiķiem kā no Latvijas, tā ārvalstīm.

Pašreizējais likuma regulējums nosaka, ka profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā augstākās izglītības institūcijā. Tādējādi par pamatu profesora amatam tiek uzlikta formāla atbilstība, ne kandidāta faktiskie sasniegumi attiecīgajā zinātnes nozarē. Šāds regulējums ierobežo to zinātnieku un ekspertu loku, kas var pretendēt uz akadēmiskajiem amatiem, īpaši tādās nozarēs kā medicīna, informāciju tehnoloģijas vai komunikāciju zinātnes, kur praktiskajai pieredzei bieži ir primāra nozīme.

Viena no likumprojekta rosinātājām, frakcijas “Attīstībai/Par!” vadītāja un Kustības “Par!” valdes locekle Marija Golubeva norāda: “Mums jāanalizē katrs šķērslis, kas liedz augstskolām piesaistīt izcilus Latvijas un pasaules prātus. Ja pasaules izcilākajās augstskolās dažās nozarēs profesors var būt arī bez doktora grāda, bet ar vērtīgām publikācijām un citiem sasniegumiem, tam jābūt iespējamam arī Latvijā. Arī mūsu diasporas profesori tā strādā”.

“Attīstībai/Par!” deputātu piedāvātais likuma grozījums paplašina kandidātu loku, kas var pieteikties konkursos uz akadēmiskiem amatiem, nosakot, ka uz docenta, asociēta profesora un profesora vietām var pretendēt arī tie, kuri ir docenti, asociētie profesori vai profesori bez doktora grāda Eiropas Savienībā vai citās noteiktās valstīs. Šādā gadījumā kandidātu atbilstība tiktu vērtēta pēc to zinātniskās darbības rezultātiem. Tas pavērtu iespēju Latvijas universitātēs izmantot to zinātnieku pieredzi un zināšanas, kuriem ir izcili, likumā noteiktajiem kritērijiem atbilstoši zinātniskie un pedagoģiskie sasniegumi, pat ja viņiem nav Latvijā atzīta doktora grāda. 

Rosinātie likuma grozījumi padarīs augstākās izglītības sistēmu atvērtāku, piesaistot izcilus zinātniekus un mācībspēkus. Rezultātā augs Latvijas akadēmiskās vides konkurētspēja, kas, savukārt, mazinās  jauniešu skaitu, kas izvēlas iegūt augstāko izglītību ārzemēs un veicinās ārzemju studentu interesi. Visi minētie apstākļi pavērtuLatvijas augstskolām lielākas iespējas pasaules universitāšu reitingos ieņemt augstāku novērtējumu. 

Foto: Ernests Dinka, Saeima