Signe Grūbe: Novada pārvaldībai jābūt caurspīdīgai un iesaistošai

Signei Grūbei, PAR! pirmajam numuram Ropažu domes vēlēšanās, Rīgas domes priekšsēdētāja padomniecei pašvaldības pārvaldes un attīstības projektu jautājumos, mūsu novads ir likumsakarīga izvēle, kur ieguldīt savu darbu un zināšanas.

Izstāsti, kā nonāci Ropažos. 

Ropaži ir vieta, kur es bērnībā kopā ar vecākiem braucu apciemot radiniekus un vienkārši pastaigāties pa mežu. Pavasarī Kangaru kalnos mēs lasījām zilās vizbulītes, bet rudenī sēņojām. Tad, kad ar Pēteri (vīru) domājām par vietu, kur dzīvot, Ropažu novads bija likumsakarīga izvēle, jo šķita būtiski savu ģimeni veidot vietā, kura ir ne tikai ainaviski skaista, bet ir nozīmīga arī kā sasaiste ar dzimtu, ar saknēm. Tā manā vecvectēva zemē sākām lēnām veidot savu dzīvesvietu. 

Kā nokļuvi pašvaldībā?

Mani vienmēr ir interesējuši jautājumi, kāda būtu laba valsts un pašvaldību pārvaldība. Tas ir iemesls, kādēļ esmu ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu politikas zinātnē. Pirmo nozīmīgo darbu pieredzi valsts pārvaldē ieguvu pašreizējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Manos pienākumos bija darbs ar Eiropas Savienības investīciju projektiem pašvaldībās. Ieguvu pieredzi uzņēmējdarbībā, kā eksperte piedalījos dažādu jomu un apjoma ES projektu pieteikumu izvērtēšanā. 

Un tad iestājās pauze, jo dzīve lika piebremzēt un pārvērtēt prioritātes dzīvē un darbā. Man tika diagnosticēts vēzis 3. stadijā. Pateicoties ārstu profesionalitātei un ģimenes un draugu atbalstam, šobrīd uz šo periodu dzīvē varu atskatīties ar nosacītu atvieglojumu. 

Bet joprojām spilgtā atmiņā ir ārsta teiktais, kad bija jāpieņem radikāli lēmumi ārstniecības procesā, kuriem sākotnēji gribēju pretoties: “Vai tu vēlies šobrīd būt mamma savai meitai, sieva vīram un draugs draugiem, vai tu vēlies hipotētiski pieņemt, kā būtu iespējamā nākotnē?” Un tajā brīdī ļoti spilgti apzinies, cik svarīgi ir dzīvot tagadnē un novērtēt to, kas tev ir šobrīd. 

Kad ārstniecības posms tuvojās noslēgumam, izjutu milzīgu vēlmi atgriezties darbā. Tajā brīdī sāku strādāt trīs darbavietās vienlaikus. Viena no tām bija Ropažu pašvaldība. Darbs man palīdzēja nostiprināt pārliecību, ka dzīve turpinās un ka es vēl varu daudz ko izdarīt. Vienīgais nosacījums, ka darbs, kas tiek darīts, ir jēgpilns un tiešām nes pozitīvu rezultātu tuvākā vai tālākā nākotnē. Un Ropažu novada pašvaldība bija un ir vieta, kur var ieguldīt enerģiju un sasniegt labus darba rezultātus. 

Mēs satiekamies interesantā brīdī – esi nolēmusi pamest pašvaldību, pieņēmusi piedāvājumu palīdzēt jaunajam Rīgas mēram, bet vienlaikus startē pašvaldību vēlēšanās. Tu aizej, lai atgrieztos?

Septiņos gados, kurus esmu strādājusi Ropažu novada pašvaldībā, kopā ar kolēģiem ir izdarīts ļoti daudz. Nesen mēģināju atcerēties, kā bija un kā ir tagad, un daudzu lietu, kas tagad ir pašsaprotamas, toreiz nebija. Piemēram, Ropažu vārds vairs neprasa paskaidrojumu, kurā Latvijas novadā šādu apdzīvotu vietu meklēt. Ir iedzīvinātas tādas jomas pašvaldības darbā kā jauniešu politika un tūrisms. 

Kopējiem spēkiem ir izdevies panākt to, kam pirms tam neviens neticēja. Un te var pieminēt gan iekšējo procesu un pakalpojumu digitalizāciju, gan jaunu objektu izbūvi un rekonstrukciju. Piemēram, vai kāds ticētu, ja pirms septiņiem gadiem teiktu, ka bibliotēka būs atkal Modriņu ēkā vai Kangaru liegumā būs visā Latvijā pazīstams tūrisma objekts?  

Ropažu novadā pa šiem gadiem ir sakārtotāka publiskā infrastruktūra ciemos, rekonstruētas publiskās ēkas. Ir sagatavoti projekti, lai šie darbi veiksmīgi turpinātos. Pašvaldības policijas darbs ir uzlabojies, un iedzīvotāju uzticēšanās sāk atgriezties. Dienas centri mērķtiecīgi strādā, lai ne tikai padarītu pakalpojumus pieejamākus, bet arī stiprinātu lokālpatriotismu. Kopā ir piedzīvoti daudzi krāšņi sporta un kultūras pasākumi. 

Šodien neviens vairs nemēģina apšaubīt Ropažu novada vidusskolas izglītības kvalitāti, bet pirms dažiem gadiem vēl bija aktuāls jautājums, vai vidusskolai vispār būt. Lepojamies gan ar bērnudārzu Annele, gan Ropažu vidusskolu, gan Ropažu mūzikas un mākslas skolu un tās darbu. Un tas viss – pateicoties cilvēkiem, kuri deg par savu darbu un ieliek tajā visu savu enerģiju un zināšanas. Man pašvaldībā bija ļoti labi kolēģi. 

Ar to visu es vēlējos pateikt, ka nav jābaidās sapņot par lieliem mērķiem un nospraust ceļu, lai tos sasniegtu. Profesionāli esmu sapratusi, ka man ir jāaug un jābūt noderīgai tur, kur es varu ar savu pieredzi dot kādu pienesumu, un šobrīd tā ir Rīgas dome. Bet vienlaikus es ceru, ka manas zināšanas un pieredze būs noderīga arī jaunajam Ropažu novadam, tādēļ startēju vēlēšanās.

Tev nav raksturīgi padoties, tāpēc daudziem tavs lēmums aiziet no darba pašvaldībā var likties neizprotams. Kādi ir patiesie iemesli – labāks darbs Rīgā?

Savā ziņā tā ir realitātes apzināšanās. Esošajā situācijā tikai no izpildvaras pozīcijām nebija iespējams izdarīt to, ko var no lēmējvaras puses. Pašvaldībā var strādāt ļoti profesionāli darbinieki, bet, ja viņi tiek ilglaicīgi slāpēti vai netiek sadzirdēti no politiskās varas puses, no domes priekšsēdētāja, tad ir jāmeklē citi risinājumi. 

Spilgts piemērs ir attīstības plānošana saistībā ar jauno Ropažu novadu.  Ir svarīgi zināt, ka attīstības plānošanas dokumenti novadam, kas ir sagatavoti, ņemot vērā katras vietas pieejamos resursus un potenciālu, ir viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais ceļvedis lielākiem un mazākiem darbiem pašvaldībā. Tā ir galvenā rokasgrāmata nākotnes darbiem un tam, kāds būs jaunais novads.

Piemēram, man nebija saprotams, kādēļ, izsludinot iepirkumu, jaunā novada plānošanas dokumenta darba uzdevumu sagatavoja tikai daži, nekonsultējoties ar saviem kolēģiem citās pašvaldībās. Un vēl skumjāk, ka Ropažu domes priekšsēdētājs vienkārši uz to noskatījās un pat neuzskatīja par vajadzīgu iesaistīties. 

Un tad, kad tu vairākkārt klauvē pie durvīm ar konkrētiem darbiem, ko vajadzētu darīt, lai jaunajā novadā tiktu ņemtas vērā visu to veidojošo novadu intereses un vajadzības, lai netiktu aizmirsts ne par Vangažu pilsētu, ne Garkalnes novada ciemiem, to skaitā pie Ādažu robežām un tālākajiem Ropažu novada ciemiem kā Augšciems vai Kāciems, ne par visiem Stopiņu novada ciemiem, bet domes priekšsēdētājs uzskatāmi rīkojas tikai savās interesēs, tad ir jāpieņem lēmums pašai iesaistīties politikā. 

Visi zina, ka Latvijas pašvaldības līdz šim bieži vien kalpojušas kā putras bļodas, no kurām pasmelties pašiem un arī draugus uzcienāt. Kādas ir zāles pret aizdomīgiem darījumiem pašvaldībās?

Vienīgās zāles ir maksimāla atklātība un procesu caurspīdīgums. Pašvaldībai nav jābaidās no saviem iedzīvotājiem. Cilvēkiem ir jāuzticas, nevis jāuztver viņi kā potenciāls bieds. Katram deputātam vajadzētu regulāri atkārtot, ka viņi strādā iedzīvotāju interesēs, ka viņi pārstāv iedzīvotāju intereses, nevis otrādi.

Budžeta izlietojumam ir jābūt viegli pieejamam iedzīvotājiem un, galvenais, saprotamam ikvienam, kurš to atver. Netiek norādīts mistisks kods un pie tā cipars, bet ir skaidri saprotams, ka, piemēram, martā pašvaldība ceļa greiderēšanai ir izlietojusi konkrētu summu un par to ir paveikti šie darbi. Neuzskatu arī, ka pašvaldību darbinieku atalgojums ir slepena informācija. Tad, kad tas bija ar likumu atļauts, bija daudz vieglāk strādāt pašā pašvaldībā. Jo lielāka ir informācijas pieejamība, jo mazāk augsnes baumām un pieņēmumiem.

Tu runā par modernu pašvaldību – izstāsti, kāda tā ir tavā izpratnē?

Tāda, kas ir mazu soli priekšā savam laikam. Tā ir cilvēcīga, sasniedzama un saprotama tās iedzīvotājiem. Tā rīkojas preventīvi, nevis nemitīgi cīnās ar sekām. Tie ir ne tikai pakalpojumi klikšķa attālumā, bet arī drošības izjūta, gan fiziskā, gan sociālā. Un tad iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir laiks pievērsties savu mērķu īstenošanai, lai kopā novadu veidotu par vēl pievilcīgāku dzīvesvietu.  Un tieši administratīvi teritoriālā reforma mums visiem kopā dod iespēju šādu pašvaldību izveidot.

Cilvēki lasa, ko tu saki, un domā – caurspīdīgums ir labi, bet mums vajag bankomātu pie veikala, pieejamus pasta pakalpojumus, labu ģimenes ārstu un iespēju saņemt pašvaldības pakalpojumus dzīvesvietā.

Protams, ka vajag. Un šajās situācijās pašvaldība var būt kā labs starpnieks un sabiedrotais, komunicējot ar valsts iestādēm vai uzņēmējiem. Piemēram, sadarbībā ar Latvijas valsts ceļiem risināt valsts ceļu uzturēšanas un rekonstrukcijas jautājumus, ar Rīgas pašvaldību veidot kopīgus infrastruktūras sakārtošanas projektus (stāvlaukumi, veloceliņi, uzņēmējdarbības teritorijas, rekreācijas zonas), uzņēmējiem piedāvāt infrastruktūru, vietu tiem pašiem pakomātiem vai tūrisma attīstībai.

Jaunajā Ropažu novadā apvienotas trīs ļoti atšķirīgas Pierīgas pašvaldības, un, nenoliedzami, šis būs aizraujošs, bet ļoti sarežģīts uzdevums – faktiski jauna novada būvēšana. Ar ko sākt?

Jaunais novads jau tiek būvēts. Līdz ar to nepieciešamie sagatavošanās darbi būs veikti. Svarīgi profesionāli izvērtēt sagatavoto piedāvājumu, vai tajā ir ņemtas vērā visu novadu labās prakses, vai ir izvērtēti ieviešanas riski.

Jaunajiem 19 deputātiem pirmām kārtām būtu jāvienojas par sasniedzamajiem rezultātiem, par kopējo vīziju par Ropažu novadu pēc četriem gadiem. Un jāsāk strādāt, lai šos rezultātus sasniegtu un tas nepaliktu tikai uz papīra.

Pirmais un būtiskākais praktiskais darbs ir nodrošināt, lai izpildvarā strādātu profesionāla komanda, kura tiktu atlasīta atklātā konkursā, pirmām kārtām tas attiecas uz izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku. 

Pasapņosim. Kādu tu redzi šo novadu pēc desmit gadiem?

Ropažu novads būs dzīvesvieta, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt. Dzīvesvieta, kura ir atvērta cilvēku līdzdalībai un dažādībai. Es ļoti ceru, ka tā būs vieta, kura ir iespēja visiem, kura nepieder dažiem un kura sastāv no daudziem. Un par Ropažu novadu zinās ne tikai Rīgas apkaimē vai visā Latvijā, bet arī ārpus Latvijas robežām. Tā ir vieta, kurā var notikt ne tikai nacionāla mēroga, bet arī starptautiska mēroga sporta un kultūras pasākumi.

Un vēl es redzu Ropažu novadu kā vietu, kur ne tikai var sajust pasaules elpu, bet tur cieņā mūsu vēsturi un kultūru. Esmu vairāk nekā pārliecināta, ka ir nepieciešams atbalstīt novada vēstures izpēti, nodrošināt tautas mākslas un interešu izglītības pieejamību visu vecumu iedzīvotājiem, jo tādā veidā tiek stiprināta iedzīvotāju piederības izjūta konkrētai vietai un pastiprinās vēlme līdzdarboties tās attīstībai. 

Vai tev ir sava iemīļotā vieta Ropažos?

Jā, ir. Tie ir Kangaru kalni un to apkārtne. Sarunas sākumā teicu, ka tā ir vieta, kurp braucu bērnībā ar vecākiem. Paši Kangaru kalni ir pilni gan nostāstu un leģendu, gan tīri personisku stāstu. Piemēram, manai ģimenei tas arī bijis patvērums, kur 1949. gada 25. martā, paspējot izbēgt no deportācijas, patvērās mana tēva vecāki un kādu laiku Kangaru kalnu mežos arī dzīvoja. 

Šobrīd Kangaru kalnos ir gan skaista purva dabas taka, gan skatu tornis, kur aizbraukt un būt saskaņā ar apkārtējo vidi. Šī vieta vēl nav izsmēlusi visas iespējas, un tajā ir vēl daudz gan dabas, gan vēstures tūrismam neatklātu dārgumu, kuri tikai gaida savu kārtu, lai pastāstītu savu stāstu iedzīvotājiem un novada viesiem.

Paldies – lai izdodas!

Foto: Ģirts Raģelis