Mārtiņš Bērziņš: Novada pašvaldībai jāsāk strādāt iedzīvotāju interesēs

Ņemot vērā, ka Garkalnes novada teritorija pēdējos trīsdesmit gadus ir bijusi iekārota galvenokārt privātmāju būvētgribētājiem gleznainā un Rīgai tuvā apkārtnē, nekas neliecina, ka pašvaldības pārvalde tālredzīgi un lietderīgi būtu virzījusi šo procesu un ar to saistīto pārējo novada funkcionēšanai nepieciešamo nozaru attīstību. 

Jau sākot ar stihisko teritorijas dalīšanu zemes reformas laikā, pie varas esošajiem, viegli tiekot pie neskaitāmiem īpašumiem, tā vairojot vienīgi savu personīgo labklājību, šī iedibinātā tradīcija, vienīgi citādās formās, ir zēlusi un plaukusi līdz šai baltai dienai.

Uzskatu, ka pašvaldības pārvalde līdz šim nav strādājusi valstiski atbildīgi, bet gan šauram darboņu lokam, kas izmantojuši to savu un sev pietuvinātu personu interešu labā. Savu iespēju robežās pret šo situāciju esmu cīnījies cik spēka un ceru, ka tagad, līdz ar pārmaiņām, beidzot būs iespēja ievēlēt galvenokārt tos, kas saprot un spēj valstiski domāt par pārtikuša novada lieliskajām attīstības iespējām. Novadā būs daudz darāmu darbu un sakārtojamu lietu, bet mēs vienkārši nevaram atļauties uzturēt liekēžus, kuri manā novadā ir izauguši kā sēnes pēc lietus.

Tev iebildīs – Garkalne ir viens no turīgākajiem novadiem valstī. Ja paraugāmies uz sausiem skaitļiem, situācija ir pat ļoti rožaina.

Garkalnes tāpat kā ikvienas pašvaldības budžeta ienākumus pamatā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Cita lieta, kā šie līdzekļi tiek tērēti. Vai sistemātiski tiek veikti nepieciešamie uzlabojumi infrastruktūrā, vai ir uzņēmējus interesējošs reāls plāns, kā veicināt un attīstīt uzņēmējdarbību un kur to darīt? Nē, tāda plāna nav. 

Ir sajūta, ka vienīgais pašvaldības plāns ir atšaudīties no Valsts kontroles un VARAM auditiem un iekārtot darbā savus radus un draugus. Par haosu, kas notiek Garkalnes pašvaldības pārvaldē, var pārliecināties katrs, pavērojot vien domes sēžu norisi. Vadības attieksme būtiski svarīgu jautājumu risināšanā, kas neskar mantisku ietekmi, ir vienaldzīga, pat ciniska, sēdes laikā datorā uzspēlējot kāršu partiju. Kāds labums iedzīvotājiem, kas godīgi nomaksājuši savus nodokļus?

Kritika ir vērtīga, ja tai seko priekšlikumi – pasaki trīs lietas, kuras tu gribētu sakārtot jaunajā novadā, bet kuras līdz šim nav darītas Garkalnē?

Pirmkārt – plānošana. Ir nepieciešams novada attīstības ilgtermiņa plāns, kurā noteikti skaidri virzieni, kur un kādas ražošanas un citas saimnieciskās darbības nozares vēlams attīstīt un kur ir nepieciešama ar to un esošo apbūvi saistītā infrastruktūras plānošana, izbūve un uzturēšana. 

Sistemātiska attīstības plānošana un ar to saistītais investīciju atbalsts izslēgs iespēju kultivēt ilgu birokrātiskās pretestības ceļu, kas nereti beidzas ar uzņēmuma zaudēšanu novadam, piemēram, ledus halles projektu, vai piemērot otro, ātro iespēju – dari, ko gribi, ceļš – savējiem, ar ko saistīts ir nesens piemērs, kur mēs ar iedzīvotājiem ar lielām pūlēm novērsām ķīmiskās pārstrādes uzņēmuma būvniecību blakus ciemam. 

Šeit ir piemērs, kur uzņēmējs ar labiem sakariem pašvaldībā bez jebkādas sabiebrības informēšanas mierīgi var saņemt atbalstu būvēt kaut ko potenciāli bīstamu tiešā dzīvojamās teritorijas tuvumā. Manuprāt, ir tā, lai sabiedrība tiktu iesaistīta lemšanā par konkrētas teritorijas izmantošanu ražošanai vai citai uzņēmējdarbības nozarei. 

Pašvaldībai ir iespējami jāatbalsta iniciatīvas uzņēmējdarbības un ražošanas attīstībai novada teritorijā. Nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru, nodokļu atlaides un sakārtotu apkārtējo vidi, pašvaldība rada priekšnoteikumus, lai uzņēmumi strādātu tieši tās teritorijā un ar savu ieguldījumu celtu novada labklājības līmeni. 

Kas vēl?

Otrkārt, satiksmes infrastruktūras attīstība. Dzīvojamo teritoriju infrastruktūras sakārtošanai ir jāparedz īstermiņa plāns, kurā pirmām kārtām ir iekļaujama esošo ielu un ceļu sakārtošana. Nauda, ko novada budžetam nopelna tā iedzīvotāji, ir jāizmanto, lai nodrošinātu viņiem drošu un modernu vidi. Tādu, kurā var pārvietoties riteņbraucēji, kur bez bažām var ļaut spēlēties vai pārvietoties bērniem. Ņemot vērā, ka novada lielākā daļa iedzīvotāju strādā Rīgā, mums ir jānodrošina viņiem iespēja no rīta ērti un bez sastrēgumiem tur nokļūt, bet vakarā tāpat atgriezties.

Jā, bet sastrēgumi rodas Rīgā, nevis Garkalnē…

Tieši tāpēc sadarbība ar Rīgu ir svarīga trešā joma, kurai es pievērsīšos ar visu savu jaudu. Par to ir bijusi saruna ar jauno Rīgas vadību, un zinu, ka viņi ir atvērti ciešai sadarbībai ar citām, īpaši Pierīgas, pašvaldībām. Runāšu par konkrētām lietām. Ērta un visiem pieejama Rīgas sabiedriskā transporta satiksme, park&ride risinājumi, lai ikviens var ērti ar auto nokļūt līdz stāvvietu parkam, novietot savu auto un ar sabiedrisko transportu viegli nokļūt savā darbavietā vai skolā. 

Svarīgi ir riteņbraucēju celiņi, lai tie nebeidzas pie Rīgas robežas, bet turpinās arī pilsētā. Nākotnē ir jārod risinājumi, kā veiksmīgāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru, tostarp saistībā ar Rail Baltica. Garkalnes kontekstā noteikti piedāvāsim risinājumus par ūdens satiksmes atjaunošanu ar Rīgu.

Ūdens satiksme? Tas jau izklausās pēc Napoleona plāniem.

Nepavisam. Aizbraucam uz jebkuru Eiropas pilsētu, kas atrodas pie jūras vai liela ezera, un mēs redzēsim intensīvu ūdens satiksmi. Šobrīd Rīgā to izmanto tikai tūristu vizināšanai ar kuģīti, bet tas ir milzīgs neizmantotais potenciāls. Gandrīz visi lielie Rīgas ezeri ir savienoti ar jūru. Iekāp Baltezera kanālā kuģītī un izkāp Rīgas ostā. Saprotams, ka šāds projekts īstenojams tikai kopā ar Rīgu. 

Ejam soli tālāk – ievērojamas Rīgas mežu teritorijas atrodas Pierīgas pašvaldībās. Šeit var veidot rekreācijas zonas – vietas, kur blakus pilsētai elpot svaigu gaisu, aktīvi atpūsties, pavadīt laiku ģimenēm ar bērniem. Tas būs milzīgs ieguvums arī mūsu pašvaldības iedzīvotājiem – sakārtota, ģimenēm draudzīga vide un arī biznesa iespējas. Saprotiet, ka mēs dzīvojam vietā, kurai ir vienkārši grandiozs potenciāls, bet līdz šim neesam to izmantojuši vispār. 

Kāpēc?

Atbilde ir acīmredzama. Apskatieties uz cilvēkiem, kas saimnieko esošajās pašvaldībās. Labākajā gadījumā mēs redzam namu pārvaldniekus – birokrātus bez ambīcijām un vīzijas, sliktākajā – pašlabuma rausējus, kurus interesē tikai viena no pašvaldības iespējām – to nežēlīgi izsaimniekot. Šobrīd, pēc novadu apvienošanas, ir lieliska iespēja to mainīt. Cilvēkiem jāiet uz vēlēšanām un jābalso par tiem, kas šobrīd nav pie varas un spēj piedāvāt jaunas, svaigas idejas.

Runājot par apvienoto novadu – tu cīnījies, lai Garkalnes tajā nebūtu. Vai nav dīvaini tagad piedalīties Ropažu novada vēlēšanās?

Mana prioritāte vienmēr ir bijusi un būs novada iedzīvotāju intereses. Tas nozīmē, ja Garkalnes iedzīvotāji vēlas dzīvot Ādažu novadā, es darīšu visu, lai viņu intereses aizstāvētu. Tieši to es darīju arī līdz šim – kopā ar iedzīvotājiem cīnījāmies pret neloģisko novada sadalījumu. Uzskatu, ka daļai Garkalnes jābūt pievienotai Ādažiem, daļai jāpaliek Ropažu novadā. Robežšķirtne ir Vidzemes šoseja. Ir svarīgi ņemt vērā iedzīvotāju ikdienas ieradumus un infrastruktūras loģiku. Esmu drošs, ka līdz nākamajām vēlēšanām šis pārpratums būs novērsts.

Parunāsim par Ropažu novadu. Kādu tu to redzi pēc desmit gadiem?

Tas, protams, atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem. Ja cilvēki nobalsos par esošo lietu kārtību, nekas nemainīsies. Mēs salīdzinoši labklājīgi dzīvosim katrs savā čaulā, no rītiem un vakaros sēdēsim sastrēgumos un pašvaldību uztversim kā slinku teritorijas apsaimniekotāju.

Un ir otrs scenārijs – jauna vara, kas vēlas strādāt un zina, kas jādara, lai sasniegtu nākamo līmeni. Tā ir sakārtota infrastruktūra, jaunas atpūtas iespējas, dinamiska biznesa vide, pārdomāti lēmumi un iedzīvotāju aktīva piedalīšanās to pieņemšanā. Labā ziņa ir, ka mums nevajag sapņot par kaut kādu skaisto nākotni – mums vienkārši jāsāk strādāt un jāizmanto milzīgais potenciāls, kas šajā novadā ir. 

Foto: Ģirts Raģelis