Saeima ceturtdien, 11. martā Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatā apstiprināja Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes dekāni Anitu Rodiņu. Rodiņu amatam izvirzīja “Attīstībai/Par!” (AP) un “Jaunās Vienotības” (JV) parlamenta frakcijas un viņa bija vienīgā kandidāte.
Debašu laikā deputāte un Kustības “Par! biedre” Inese Voika klātesošajiem atgādināja, ka jauna tiesneša apstiprināšana ir būtisks pārbaudījums. Vairākus mēnešus ST strādā nepilnā sastāvā, un, ja tā turpināsies, Latvijas iedzīvotāji varēs pamatoti uzskatīt to par Saeimas darbību ST un tiesiskuma vājināšanai Latvijā.
Frakcija “Attīstībai/Par”, izvirzot Rodiņas kundzi amatam, izvērtēja viņas skatījumu uz ST lomu un vietu valstī, skatījumu uz tiesu neatkarību, tiesneša lomu publiskajā telpā un citiem jautājumiem. Rodiņas kundzes kandidatūru vērtēja arī tiesnešu izvirzīšanai būtiskā institūcija Tieslietu padome, un šai sarunai tiešsaistē varēja sekot visi interesenti.
Anita Rodiņa norādīja, ka piekritusi kandidēt augstajam amatam, izvērtējot savas zināšanas, prasmes un kvalifikāciju. Konstitucionālās tiesības ir viņas specializācija zinātniskajā darbībā, viņa pārzina Latvijas pieredzi un attīstības tendences šajā tiesību jomā.
Tāpat kandidātei ir vēsturiskā atmiņa konstitucionālo tiesību veidošanā Latvijā, jo viņas pirmā darba pieredze bijusi, strādājot par Satversmes tiesas tiesneša palīgu tiesas pirmajā sastāvā. Tiesneša amatam nepieciešamo gara briedumu kandidāte guvusi, ejot cauri dažādām profesionālajām pieredzēm. Anita Rodiņa arī norādīja, ka, vadot Juridisko fakultāti, viņa to virzījusi starptautiskā apritē, kas arī var būt viņas pienesums Satversmes tiesai, kas sevi pozicionē starptautiski reģionālā līmenī. Tieslietu padome atzinusi Anitu Rodiņu par piemērotu amatam.
“Izvērtējot kandidāti, mums radusies pilna pārliecība, ka mēs nevarētu vēlēties labāku kandidātu, gan savu profesionālo, gan personisko īpašību dēļ. Tomēr šodien Rodiņas kundze nesaņems visu Saeimas deputātu balsis. Kāpēc, varētu vēlētāji jautāt. Viena no acīmredzamām atbildēm ir tā, ka Saeimā ir frakcijas, kuras nevēlas, lai Latvijas iedzīvotāju pamatvērtības un brīvības tiktu aizstāvētas vienlīdzīgi un līdzvērtīgi, kā to nosaka Latvijas Republikas Satversme, kuras sardzē stāv ST,” tā sacīja Inese Voika.
Vēlot ST tiesnesi, nav vietā piesaukt ideoloģiskas atšķirības, nav vietā to darīt tad, kad jāvērtē tiesneša profesionālās spējas tiesību jomā. Uz kārts ir katra Latvijas cilvēka cerība un vienlaikus pamatotā prasība, būt vienlīdzīgiem likuma un valsts priekšā. Liberāli, konservatīvi, centristi, sociāldemokrātiski – visiem Eiropas valstī, kāda ir Latvija, jāaizstāv vienota tiesiska telpa.
“Mums nav vajadzīgi ideoloģiski tiesneši, mums vajadzīgi tiesneši, kas pārzina Latvijas un Eiropas Savienības tiesiskās telpas principus, un spēj tos piemērot visu Latvijas iedzīvotāju interesēs. Anita Rodiņa noteikti ir viena no tiem,” pauda politiķe.
Par Rodiņas apstiprināšanu tiesneses amatā balsoja 56 deputāti.