Rosinot ar Satversmes palīdzību diskriminēt ģimenes un izslēgt tās no valsts atbalsta un aizsardzības loka, Nacionālā apvienība rīkojas ne vien cietsirdīgi un necilvēcīgi, bet arī rupji pārkāpj Sadarbības līgumu.
Marija Golubeva, Kustības “Par!” valdes locekle un “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītāja: “Tā vietā, lai īstenotu cilvēkmīlestības principus, Latvijā politisko mērķu labad sabiedrība tiek sašķelta un notiek mēģinājums valsts pamattiesību dokumentā dalīt ģimenes pareizajās un nepareizajās. Kustība “Par!” to uzskata par uzbrukumu cilvēka cieņas pamatvērtībā balstītas nediskriminējošas valsts principiem.”
Satversme nosaka, ka Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts konstitucionāla vērtība ir cilvēka cieņa un tā kā pamattiesība piemīt ikvienam cilvēkam neatkarīgi no jebkādiem nosacījumiem. No tā izriet valsts pienākums aizsargāt ikvienu Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no jebkādiem nosacījumiem. NA rosinātā ģimeņu diskriminācija klaji pārkāpj šo principu, jo atņems tiesības uz valsts atbalstu un aizsardzību jau tā neaizsargātai cilvēku grupai.
Ģimeņu diskriminācijai domāto Satversmes grozījumu virzīšana Saeimā ir rupjš Sadarbības līguma 2.7. punkta pārkāpums. Neviena cita Saeimas frakcija nav mēģinājusi virzīt šajā pašā punktā ietvertos citu likumu grozījumus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šo punktu Sadarbības līgumā tradicionāli iekļāva pēc NA prasības.
NA virzītā ģimeņu diskriminācija apdraud nevis kādas politiskas partijas vēlētājus, bet gan visas Latvijas sabiedrību – ikvienas politiskās partijas vai apvienības vēlētāju un atbalstītāju vidū ir cilvēki, kuri kopīgi audzina bērnus ārpus laulības vai asinsradniecības, kuri veido ģimenes ar sava dzimuma partneriem, kuri audzina bērnu vieni, u.c. Tā nav abstrakta cilvēku grupa, tie ir mūsu katra ģimenes locekļi, draugi, kolēģi, kaimiņi, kuri dzīvo mūsu vidū un godprātīgi maksā nodokļus Latvijas valstij.
Mēs apelējam pie ikviena Latvijas iedzīvotāja sirdsapziņas un aicinām aizstāvēt savus līdzcilvēkus. Latvija ir mājas mums visiem. Neļausim politiķiem likt mums domāt citādāk.
Sadarbības līguma punkts 2.7: Tikai un vienīgi pamatojoties uz sadarbības partneru vienprātības principu, var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē, par grozījumiem Pilsonības likumā, izņemot šā līguma 2.8.1. apakšpunktā minēto gadījumu, par likumiem, kas skar valsts budžetu vai budžeta tiesības, kā arī tādus grozījumus likumos, kas regulē valodas lietojumu, pasliktinot latviešu valodas situāciju, vai ir pretrunā ar valsts eiroatlantiskā kursa nemainību.