Egils Grasmanis: Kas bija mans vecvectēvs

Latvijas Republikas neatkarības starptautiskās atzīšanas (de iure) 100. gadadienā dalāmies ar mūsu biedra Egila Grasmaņa personīgo dzimtas stāstu. Egils ir Kustības “Par!” biedrs, biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” dibinātājs un “Brain games” īpašnieks.

Šajā bildē ir iemūžināta Latvijas starptautiskā atzīšanas de iure svinīgā ceremonija. Tieši šodien pirms 100 gadiem.

Šī ir bilde, kura manī aizsāka padziļinātu interesi par manu vecvectēvu pāris gadu atpakaļ.

Šajā laikā esmu uzzinājis, ka Rainis jau Šveices trimdas gados ļoti vēlējās, lai viņš kļūtu par viņa personīgo sekretāru. Atgriežoties Latvijā, Roberts kļuva par Satversmes Sapulces sekretāru. Satversmi ir parakstījuši Jānis Čakste un Roberts Ivanovs.

Viņš bija Čakstes labā roka, vēlāk Saiemas deputāts, pēc tam pirmais Latvijas valsts kontrolieris (trīs termiņus).

Roberts dibināja Raiņa klubu Šveicē, vēlāk bija aktīvs Raiņa kluba biedrs Rīgā, organizējot Raiņa un Aspazijas sagaidīšanu.

Pēc Ulmaņa apvērsuma no aktīvās politikas aizgāja.

Bija viens no 1944. gada memoranda parakstītājiem. Pēdējos 10 savus dzīves gadus viņš slapstījās, dzīvoja zem cita vārda, viņu slēpa Stradiņu universitātes ārsts Feldmanis, kuram Roberts reiz bija sedzis studiju izmaksas.

Viņš bija viens no pēdējiem augstu stāvošiem valsts vīriem, kurš Latvijā brīnumainā kārtā palika nenotverts. Nomira Rīgā, 1954. gada 28. decembrī, 12 dienas pēc mana tēva dzimšanas. Uz Roberta kapakmens pat baidījās rakstīt viņa vārdu, tapēc apbedīja incognito.

Mūsu senči dibināja mums brīvu, demokrātisku un tiesisku valsti. Ar vienu no labākajām Eiropas Satversmēm. Mūsu uzdevums ir noturēt to tādu, apzinoties, ka esam stipra, vienota un izdevusies valsts.