Aktualitātes, Fakti
Inese Voika: Ar lobēšanas atklātību pret korupciju
Latvijā visām fiziskām un juridiskām personām ir savas intereses un tās ir leģitīmas. Un tām ir tiesības būt pārstāvētām. Jautājums ir par to, vai mēs zinām, kas aiz konkrētas intereses stāv, un cik lielā mērā lēmumu pieņēmēji – ministri un deputāti – piemēra sabiedrības labā šīs intereses.
Inese Voika, Kustības “Par!” biedre un 13. Saeimas deputāte, šobrīd strādā pie Interešu pārstāvniecības likuma, vadot darba grupu Saeimā. Iepriekš šis likums kā tāds īpaši grūti izdarāms darbs stāv Saeimas un valdības atvilktnēs jau vairāk nekā 12 gadus.
Kā ziņo pētnieciskais raidījums De Facto, tad šajā laikā sarakstītas divas koncepcijas – 2008. gadā un 2011. gadā. Pēc tam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedza valdībai Lobēšanas atklātības likumprojektu, ko 2014. gadā Laimdotas Straujuma vadītā Ministru kabineta komiteja noraidīja un atkārtoti vairs nemēģināja virzīt. Tajā pašā gadā tapa vēl viens informatīvais ziņojums ar piedāvājumu lobēšanas atklātības regulējumu iekļaut jau esošos normatīvajos aktos. Bet diskusija par lobēšanas atklātības regulējuma nepieciešamību no jauna uzvirmoja 2015. gadā pēc parlamentārās komisijas izmeklēšanas galaziņojuma par Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņiem.
Tagad idejai par lobēšanas atklātības regulējumu iepūsta jauna elpa.
Inese Voika: “Pagājušo reizi [kad Saeima noraidīja Lobēšanas atklātības likumprojektu] valdība un KNAB atnesa likumprojektu uz Saeimu un teica deputātiem: “Un tagad mēs jūs regulēsim par to, ko jūs darāt.” Un deputāti negribēja to pieņemt. Šajā gadījumā šis likumprojekts top Saeimā.”
