Tērauda rosina sabiedrisko mediju brīvību nostiprināt likumā Aktualitātes, Fakti, Jaunumi, Viedokļi
21.09.2020

Tērauda rosina sabiedrisko mediju brīvību nostiprināt likumā

Sabiedriskajiem medijiem jābūt brīviem no politiskas un ekonomiskas ietekmes – šo principu nostiprināt topošajā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā rosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda, “Attīstībai/Par!” (AP!) deputāte un Kustības “Par!” valdes locekle.

“Brīvība ir viens no būtiskākajiem žurnālistu darba priekšnoteikumiem. Pretējā gadījumā mēs nevaram prasīt un gaidīt no medijiem izglītojošu saturu, analīzi un objektīvu kritiku. Mums ir izdevies pārliecināt Saeimas vairākumu, ka sabiedrisko mediju “leģitīma ietekmēšana” nav pieļaujama, jo pavērtu durvis plašām interpretācijām un spekulācijām. Tagad ir pienācis laiks mediju brīvību nostiprināt likumā,” saka Vita Anda Tērauda.

Skatot Sabiedrisko mediju likumu 2. lasījumā, Saeimas vairākums atbalstīja Vitas Andas Tēraudas priekšlikumu, kas nepieļauj mediju “leģitīmu ietekmēšanu”, pret kuru iebilda mediji un kuru varēja izmantot nevēlamā veidā. Likumprojekta skatīšanai trešajā jeb pēdējā lasījumā Vita Anda Tērauda un partiju apvienības AP! Saeimas deputāte un Kustības “Par!” valdes locekle Marija Golubeva un AP! Saeimas deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska rosina noteikt, ka sabiedriskajiem medijiem jābūt brīviem no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās

Likumprojekta skatīšanai pēdējā lasījumā AP! Saeimas frakcijas deputātes iesniegušas vēl virkni starptautiskajā labākajā praksē un nozares zināšanās balstītu priekšlikumu

1. Sabiedrisko mediju valdē nevarēs strādāt persona, kas pēdējos divus gadus ir bijusi politiskās partijas amatpersona, piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs.

2. Lai veicinātu sabiedriskā medija vienotu darbu, galveno redaktoru iecels nevis jaunveidojamā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), bet paša medija valde.

3. SEPLP līdz 2021. gada 1. jūnijam būs jāiesniedz Saeimā koncepcija par apvienotā sabiedriskā medija izveidošanu un darbību.

4. SEPLP līdz 2021. gada 1. augustam būs jāiesniedz Saeimā koncepcija par tādu sabiedrisko mediju finansējuma modeli, kas ļautu trīs gados sasniegt Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisija priekšlikumus izskatīs otrdien, 22. septembrī.

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Vita Anda Tērauda Gribu dzīvot modernā un taisnīgā Latvijā. Pārtikušā, eiropeiskā un drošā Latvijā. Bez gudras pārvaldības tur nenonāksim. Vēlos, lai 13. Saeimā zināšanās, pierādījumos un pasaules pieredzē balstīti lēmumi nebūtu vairs retums, bet ikdienas prakse. Vairāk »
Programma
Sabiedriskais medijs var šajā vidē uzturēt augstu informācijas kvalitātes latiņu, nepieļaut Krievijas naratīva dominēšanu mūsu publiskajā telpā un stiprināt sabiedrības izturētspēju pret manipulatīvām darbībām. Nodrošināsim sabiedriskajam medijam pienācīgu valsts finansējumu, lai tas spētu pildīt šo funkciju.Vienlaicīgi radīsim apstākļus žurnālistu neatkarībai no negodīgas politiskās ietekmes un pētnieciskās žurnālistikas attīstībai.
Visa Programma

Back to top