Ieva Feldmane: Kāpēc cilvēki Rīgā slimo vairāk nekā Stokholmā?

Latvija ir pēdējā vietā starp Eiropas Savienības valstīm veselīgi nodzīvoto gadu ziņā. Veselības situācija Rīgā ir līdzīga vidējam rādītājam valstī, un te dzīvo trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi šis ir Latvijas sabiedrības dzīves kvalitātes rādītājs, jo veselības trūkums ietekmē jebkuru dzīves jomu. Turklāt tas, ka cilvēki ir veseli un var strādāt, ir svarīgi ne tikai katram pašam, bet tam ir tieša saistība arī ar valsts labklājību. 

Ieva Feldmane-Volmslija, “Attīstībai / Par!” + “PROGRESĪVIE” Rīgas domes deputāta kandidāte nr. 39

Satura rādītājs

• Vai jūti, ka Rīgā ir Veselības padome?
• Kurš vainīgs?
• Veselības mācība tikai par seksu?
• Politiķu negriba
• Es zinu, ka pašvaldība var būtiski palielināt iedzīvotāju izredzes uz lielisku veselību
• Avoti

Tātad, kāpēc rīdzinieki slimo un mirst pāragri? Sirds un asinsvadu slimības (SAS), vēzis un pašnāvības ir dominējošie nāves iemesli. Tāpat jāpiemin arī HIV izplatība, kas Rīgā ir augstāka nekā vidēji Latvijā.

Taču, ja no aptaukošanās cieš puse rīdzinieku un puse no visiem vīriešiem smēķē, vai varam gaidīt ko citu no veselības statistikas? Ja netiek stādīti koki, iekārtoti veloceliņi un aktīvās atpūtas vietas, vai varam sagaidīt trokšņu mazināšanos pilsētā, gaisa kvalitātes uzlabošanos un veselīga dzīvesveida veicināšanu?

Nav tā, ka Rīgas ierēdņi nebūtu centušies. Ir stratēģijas, rīcības plāni, kur visas šīs problēmas un to risinājumi ir apskatīti. Taču kas ir traucējis šiem risinājumiem īstenoties?

Vai jūti, ka Rīgā ir Veselības padome?

No pārāk liela trokšņa Rīgā cieš vairāki desmiti tūkstoši iedzīvotāju, un tas atstāj ietekmi uz veselīgu miegu, labsajūtu un produktivitāti, kā arī paaugstina stresa līmeni un depresijas risku. Tā ir nozīmīga problēma.

Labās ziņas: ir izstrādāts rīcības plāns trokšņu mazināšanai. Starpinstucionālā sadarbībā jāsamazina trokšņu piesārņojums, piemēram, veloceliņu izveide, kas arī nāk par labu gaisa kvalitātei un veselīgam dzīvesveidam. Rīgas Veselības padome tika izveidota, lai darītu tieši šo  – darbinātu pamatprincipu  ‘’veselība visās politikās’’. Vai jau jūtam šīs darbības augļus? Es nē.

Trokšņu karte atrodama šeit: https://mvd.riga.lv/uploads/troksna_kartes/Kluso%20rajonu%20karte/Kopejais/ 

Tāpat arī ar gaisa piesārņojumu, kas veicina SAS, elpceļu un onkoloģisko slimību attīstību. Pašreiz Rīgas gaisa kvalitāte neatbilst ne Pasaules Veselības organizācijas standartiem, ne Eiropas Savienības tiesību aktiem. Kāpēc nav dzirdēts par šīs problēmas proaktīvu risināšanu Rīgā? Bet varbūt to nemaz nevar atrisināt, jo lielpilsētas vienmēr ir skaļas un putekļainas, ar zemu gaisa kvalitāti?

Izrādās, ka Stokholmā ir divreiz tīrāks gaiss kā Rīgā un pilsēta ir mazāk trokšņaina, kaut arī tajā dzīvo par 300 000 cilvēku vairāk. Kā tas iespējams?

Tur gaisa piesārņojuma problēma tika atrisināta ar pilsētas centrālās apkures tīkla izvēršanu, piesārņojumu veicinošo automobīļu samazināšanu ielās un satiksmes ierobežojumiem pilsētas centrā. Turklāt Stokholmā jau sen ir laba sabiedriskā transporta sistēma. Stokholma arī ieviesusi klusās vietas pilsētā, piemēram, parkos un dzīvojamos kvartālos.

Zviedri ir izrēķinājuši, ka troksnis viņiem izmaksā 2 miljardus eiro gadā. Šo summu veido 80% īpašumu cenu samazināšanās trokšņainās vietās, savukārt 20% no problēmas ir iedzīvotāju veselība, tāpēc viņi uztver šo problēmu nopietni.

Cik mēs maksājam par to, ka Rīgā šis netiek darīts? Tādu datu nav. Taču tos varētu prasīt no Veselības padomes, kura turklāt varētu arī nodrošināt starpinstitucionālo sadarbību, lai veselības jautājumi tiktu aktualizēti visās Rīgas domes institūcijās.

Kurš vainīgs?

Protams, vainīgs ir kāds cits. Varbūt konsultanti, Rīgas domes uzņēmumu darbinieki vai vēl labāk – paši iedzīvotāji?

Latvijā katrs piektais pirmklasnieks ir aptaukojies, bet kopīgais bērnu veselības stāvoklis Rīgā ir sliktāks nekā citviet Latvijā. Tikmēr Rīgas sabiedrības veselības stratēģijas dokumentā rakstīts: ‘’Turklāt aktivitātēm ir jābūt vērstām ne tikai ar mērķi uzlabot esošo Rīgas iedzīvotāju veselības stāvokli, bet arī rūpēties par nākošo paaudžu labklājības līmeni. Līdz ar to pašvaldības uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājiem tādu dzīves kvalitāti un iespējas apgūt dzīves prasmes un zināšanas, lai viņu potenciālie bērni piedzimtu pēc iespējas veselāki un vecāki varētu viņiem sniegt atbilstošu aprūpi.‘’

Tomēr tajā pašā dokumentā pie vājajām šīs stratēģijas pusēm minēts: ‘’Lielai daļai pašvaldības darbinieku ir nepietiekamas zināšanas un izpratne par sabiedrības veselību un to ietekmējošiem faktoriem.‘’

Tātad mums ir cēli mērķi, bet darbiniekiem nav sniegtas tādas kompetences, lai viņi tos varētu sasniegt. Nav arī skaidri sadalītas atbildības pašvaldībā, lai stratēģiju īstenotu. Tādējādi var secināt, ka Rīgas attieksme pret sabiedrības veselības veicināšanu bijusi nenopietna, lai gan SPKC pētījumi rāda, ka veselības veicināšana ir “ekonomiski izdevīgākais un efektīvākais veids slimību cēloņu novēršanā, nepieļaujot slimību rašanos, veicinot iedzīvotājus uzņemties atbildību par savu veselību”.

Iespējams, ja visiem darbiniekiem būtu vienlīdz skaidras zināšanas par veselību veicinošiem risinājumiem, pilsētas veselības mērķiem un stratēģiju, kā arī skaidri noteikta atbildība – kas kuram jādara, Rīgā jau sen būtu labiekārtotas atpūtas vietas bērniem un jauniešiem 500 metru vai mazākā attālumā no dzīvesvietas. Ir pierādīts, ka šāds maksimālais attālums samazina bērnu aptaukošanās risku.

Gaidīsim Veselības padomes atzinumu par stratēģijas ieviešanu.

Veselības mācība tikai par seksu?

Latvijā ir lielākā HIV izplatība Eiropā. No zināmajiem inficēšanās veidiem tieši heteroseksuāls dzimumakts tiek minēts visbiežāk. Kā galveno iemeslu augstajai saslimstībai SPKC min zināšanu trūkumu un to, ka nepieciešama visaptveroša veselības mācība. Savukārt, NVO, kas varētu izglītot jauniešus jau laicīgi, to nespēj pienācīgi veikt, jo dažkārt skolas pašas vairās NVO pārstāvjus aicināt vai pat šādām nodarbībām atsaka. Turklāt Veselības stratēģijā kā problēma ir ierakstīts, ka trūkst NVO, kas darbojas veselības jomā. Taču esmu noskaidrojusi, ka ir vismaz 7 NVO, kas ar šo jautājumu strādā, nodrošina izglītošanu, atbalstu, testēšanu utt. Pašvaldībai būtu tikai jārīko konkurss un jāpiešķir līdzekļi izglītošanas un citiem efektīviem HIV profilakses pasākumiem.

Teikt jauniešiem “sēdiet mājās” nevar – tas saslimstības problēmas nerisinās. Taču sadarbība ar NVO nodrošinātu to, ka jebkurš pusaudzis zina, kā pasargāt savu veselību – gan fizisko, gan psihisko. Tāpat arī jauniešiem būtu vieglāk pieejama palīdzība, kad tā nepieciešama.

Pašvaldības, NVO un privātā sektora sadarbības nolūkā piedāvāju risinājumu – ieviest brīvā laika aktivitāšu koordinatoru Rīgā. Šādā gadījumā, ja cilvēks jūt, ka viņam vajadzīga papildu palīdzība, lai, piemēram, uzsāktu sportot, viņš var zvanīt Rīgas brīvā laika aktivitāšu koordinatoram, kurš uzreiz zina apkaimē pieejamās aktivitāšu vietas: kur dejot, cik tas maksā utt.

Pašvaldība, savukārt, piedāvātu plašāku bezmaksas sporta klāstu, piemēram, komandas sportu pieaugušajiem. Tādējādi Rīgas koordinators saved kopā treneri, komandu un kolektīvu ar cilvēku. Arī vecākiem atkristu daudzas problēmas, meklējot bērniem ārpusskolas nodarbības.

Turklāt pašvaldībai sadarbībā ar NVO un privātajiem pakalpojumu sniedzējiem ir reāla iespēja veicināt cilvēku fizisko un garīgo izaugsmi. Koordinators arī uzzina par to, kas cilvekiem kādā apkaimē trūkst – ja ir pieprasījums, piemēram, pēc trenažieru laukuma, to tad ierīko sadarbībā ar apkaimes iedzīvotājiem, NVO un privāto sektoru.

Šādi pakalpojumi nav nekas jauns. Piemēram, Reikjavīkā ir brīvā laika pavadīšanas centri visa vecuma cilvēkiem, un tie piedāvā, kur spēlēt spēles, trenēties, socializēties.

Politiķu negriba

Politiskā griba šobrīd tiek piesaukta vietā un nevietā. Tā ierakstīta arī plānošanas dokumentos – pie problēmām. Bet iedomājieties, ja politiskā griba nekļūtu par negribu? Ja politiķi sadzirdētu ierēdņus, institūciju speciālistus un īstenotu pierādījumos balstītu politiku?

Šobrīd 24.44% Rīgas aizņem parki un dabas teritorijas. Diemžēl liela daļa šī procenta nav pieejama iedzīvotājiem. Bet zaļāka apkaime, kur cilvēks dzīvo (vismaz 20% un vairāk koku), nozīmē par 50% mazāku depresijas risku un 43% mazāk stresa. Taču vietās, kur koki ir 30% platības un vairāk, cilvēki cieš no trauksmes uz pusi mazāk. Vairāk koku nozīmē arī vairāk fiziskās aktivitātes.

Piemēram, Rīgas arhitekts ir atzīmējis, ka Rīgas problēma ir koku trūkums tur, kur cilvēki dzīvo blīvi; ir liels asfalta daudzums un apbūves blīvums. Koku trūkums un asfalta daudzums pilsētā veido karstuma kabatas, kuras, sekojot klimata pārmaiņām, kļūs par aizvien lielāku problēmu. Nerunājot par to, ka, nestādot kokus, ignorējam klimata pārmaiņas, pārkaršana pilsētā ir sevišķi bīstama senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām.

Vienkāršāk, veselīgāk un dabai draudzīgāk par kondicionieru ierīkošanu katrā dzīvoklī, mājā vai birojā ir necirst esošos kokus un stādīt jaunus.

Koki aiztur karstumu, trokšņus, putekļus, dod ēnu, patvērumu no lietus, un ir pat pētījumi, ka koki palīdz cilvēkiem justies laimīgākiem. Rīga bija zaļa, bet kāpēc vairs nav? Kokus cērt vairāk nekā stāda, un esošie stādījumi netiek pienācīgi kopti. Varbūt Saskaņas plāns ir bijis tāds spartisks: lai izmirst cilvēki, tad varēs tiem dažiem atlikušajiem vairāk pabalstus atļauties, priekš kam kokus?

Ko darīt arhitektam, stratēģiju rakstītājiem, starptautiskajiem influenceriem, ja politiķi Rīgas domē bremzē un neuzskata par vajadzīgu veidot veselīgu un laimīgu pilsētu? Balsot par tādiem politiķiem, kuri viņu darbu atbalstīs.

Es zinu, ka pašvaldība var būtiski palielināt iedzīvotāju izredzes uz lielisku veselību

Tavai materiālajai situācijai un tam, cik izglītots un sociāli iekļauts un atbalstīts esi, ir vislielākā ietekme uz tavu veselību (40%). 

30% no tavas veselības ir atkarīga no veselīgiem ieradumiem, 20% no veselības aprūpes pieejamības un 10% no pilsētas infrastruktūras – ceļiem, transporta, parkiem un vides mums apkārt.

Pašvaldības loma ir visos šajos veselības stāvokļa noteicējos. Sākot no sociālās nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem, apkaimju kopienas stiprināšanas, atpūtas vietu labiekārtošanas, sporta skolu remonta līdz apzaļumošanai un izglītošanas pasākumiem.

Atslēga tam ir laba pārvaldība, kuru Mārtiņš Staķis ar mūsu komandu nodrošinās, kā arī pierādījumos un modernos, konkrētos risinājumos balstīta sabiedrības stratēģija. Savukārt stratēģiju ir jāīsteno visos Rīgas pašvaldības līmeņos, sākot ar Rīgas politisko vadību – tai jāuzņemas līderība.

Man rokas niez šo darbu veikt un pieskatīt, ka par Rīgas iedzīvotāju veselību tiek domāts.

Bet kā tev šķiet? Vai rīdzinieki kādreiz būs tik veseli un laimīgi kā stokholmieši?

Avoti

Cerwén G. and Mossberg F. (2019) Implementation of Quiet Areas in Sweden. International Journal of Environmental Research and Public Health 16(1): 134.https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6339113/

European Commission (2016) Quality of life in European cities 2015 https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/studies/pdf/urban/survey2015_en.pdf

European Environment Agency (2014) Good practice guide on quiet areas.EEA technical reporthttps://www.eea.europa.eu/publications/good-practice-guide-on-quiet-areas

Eurostat (2014) Overweight and obesity – BMI statistics https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/pdfscache/12376.pdf

Eurostat (2015) Health variables in SILC – methodologyhttps://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Health_variables_in_SILC_-_methodology#Main_features

Eurostat (2018) Healthy life years statistics https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Healthy_life_years_statistics#Healthy_life_years_at_birth

Imamovic, A. (2016) Planning against Noise Case study Silverdal, Stockholm Regionhttps://kth.diva-portal.org/smash/get/diva2:941357/FULLTEXT01.pdf

Local government Association (2016) Health in All Policies a manual for local governmenthttps://www.local.gov.uk/sites/default/files/documents/health-all-policies-hiap–8df.pdf

McDonald, R.I., Beatley, T. & Elmqvist, T. (2018) The green soul of the concrete jungle: the urban century, the urban psychological penalty, and the role of nature. Sustain Earth 1(3)https://sustainableearth.biomedcentral.com/articles/10.1186/s42055-018-0002-5

Malm C, Jakobsson J, Isaksson A.(2019)  Physical Activity and Sports-Real Health Benefits: A Review with Insight into the Public Health of Sweden. Sports (Basel). 7(5):127https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6572041/

NUMBEO (2020) Pollution Comparison Between Riga and Stockholm. https://www.numbeo.com/pollution/compare_cities.jsp?country1=Latvia&country2=Sweden&city1=Riga&city2=Stockholm&tracking=getDispatchComparison

The Stockholm congestion charges—5 years on. Effects, acceptability and lessons learnthttps://www-sciencedirect-com.mmu.idm.oclc.org/science/article/pii/S0967070X11001284?via%3Dihub

Rīgas domes labklājības departements. Rīgas veselības profilshttps://www.spkc.gov.lv/lv/latvijas-regionu-un-pasvaldibu-veselibas-profili/veselibas20profils1.pdf

Rīgas Dome (2012) RĪGAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS SABIEDRĪBAS VESELĪBAS STRATĒĢIJA „Veselīgs rīdzinieks – veselā Rīgā” 2012.–2021.gadamhttp://www.veseligsridzinieks.lv/wp-content/uploads/2014/08/02_strategija_Nr_4649.pdf

Pilsēta Cilvēkiem (2019) 12 vietas Rīgas centrā, kuras agrāk bija daudz zaļākas.

12 vietas Rīgas centrā, kuras agrāk bija daudz zaļākas

SPKC (n.d.) Veselības veicināšanahttps://www.eveseliba.gov.lv/sakums/informativie-raksti/veselibas-veicinasana

SPKC (2020) HIV/AIDS statistikahttps://www.spkc.gov.lv/lv/hivaids-statistika

The Local (2018) Stockholm air quality ‘best in 50 years’: reporthttps://www.thelocal.se/20180409/stockholm-air-quality-best-for-50-years

TVnet (2018) Kāpēc visaugstākais HIV inficēšanās līmenis ES ir Latvijā?https://www.tvnet.lv/6466173/kapec-visaugstakais-hiv-inficesanas-limenis-es-ir-latvija

Veselības inspekcija. (2020) Gaisa piesārņojuma ietekme https://www.vi.gov.lv/lv/piesarnojuma-ietekme

WHO Europe (2008) A healthy city is an active city: a physical activity planning guidehttps://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0012/99975/E91883.pdf?ua=1