Māra Laizāne: Kā liberāli svinēt Līgo

Man Līgo un Jāņi ir paši mīļākie svētki. Svinu Latgalē, manas ģimenes lauku mājās, kuras cēlis man vecvectēvs un šobrīd atjauno mani vecāki. Darām visu parasto – ejam pēc meijām, pušķojam māju, pinam vainagus, cepam pīrāgus, kurinām ugunskurus, velkam tautastērpus, ejam rotaļās un dziedam. Daudz, daudz dziedam.

Kas tur liberāls, jūs jautāsiet. Tas taču šausmīgi tradicionāli. Vai kādam varbūt tikai šausmīgi vai tikai tradicionāli. Nu re – man liberālisms ir brīvība. Brīvība svinēt svētkus tā, kā es gribu. Un brīvība ļaut citiem svinēt tā, kā grib viņi. Ja nu kāds cits nesvin vispār, vai svin ēdot suši un rīkojot draugiem riču raču sacensības – arī tā ir viņa brīvība. Un tā nekādi neierobežo manējo.

Brīvības otra puse ir atbildība. Atbildība par sevi un arī par to, kā mana brīvība ietekmē citus cilvēkus. Šobrīd Covid-19 laikā visi esam sajutuši, kā būšana atbildīgam par veselību ierobežo brīvību. Jāņos šogad arī – noteikti vairāk mazgāsim rokas. Neiesim rotaļās, kur visiem jāsadodas rokās. Rūpīgāk pieskatīsim savus traukus, lai katram tie būtu tikai savi. Par katras galda klāšanas sastāvdaļu kļūs arī viegli pieejams dezinfekcijas līdzeklis. Sveicinoties un atvadoties nebučosimies un neapskausimies. Nesēdēsim tuvu rindiņā uz soliem, bet katrs uz sava krēsla, lai varam distancēties. Un tie, kuri jutīsies kaut nedaudz slimi – šoreiz noteikti paliks mājās. Bet citādi – būsim kopā pie ugunskura ar dziesmām un dejām svinēsim Līgo, gada gaišāko laiku.

Tātad, kā liberāli svinēt Līgo? Kā vien ienāk prātā, īstenojot savu brīvību no visas sirds un tajā pašā laikā apzinoties savu atbildību gan par savu veselību, gan citu veselībām. Lai nav tā, ka jūlija vidū mūsu brīvība rezultējusies saslimšanu pieaugumā, bet ir tā, ka noturam šī brīža zemos saslimšanas rādītājus.

Līgo!

– Māra