Aktualitātes, Fakti, Jaunumi, Viedokļi
Marija Golubeva: Agrīnais izvērtējums ļaus savlaikus atpazīt iespējamus bērna attīstības traucējumus un sniegt atbalstu
Bērniem būs tiesības uz agrīnās attīstības izvērtējumu, kas būs jāveic no pusotra gada līdz trīs gadu vecumam un kas ļaus savlaikus atpazīt iespējamus traucējumus un sniegt atbalstu, paredz šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde pirms otrā lasījuma atbalstītie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
Bērnam būs tiesības uz agrīnās attīstības izvērtējumu jau 1.5-3 gadu vecumā
“Izvērtējums nepieciešams, lai pēc iespējas agrāk atpazītu bērna iespējamus attīstības traucējumus. Un ne tikai fiziskajā, bet, kas ir ļoti svarīgi – arī kognitīvajā un psihoemocionālajā veselībā, piemēram, autiskā spektra traucējumu gadījumā,” uzsver “Attīstībai / Par!” deputāte un Kustības “Par!” valdes locekle Marija Golubeva.
Līdz šim Ministru kabineta noteikumi noteica, ka ģimenes ārsts var pielietot rekomendējoša rakstura bērna attīstības izvērtējuma veidlapu, bet bieži tas arī netika darīts.
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā bērnu vecākiem noteiks valsts garantētas tiesības pieprasīt ģimenes ārstam veikt bērna attīstības izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā nosūtīt pie attiecīga speciālista. Veselības ministrija grozījumus atbalsta un ir gatava izstrādāt jaunu, vienkāršāk pielietojamu iespējamo problēmu noteikšanas metodiku, kā arī nodrošināt ģimenes ārstu papildus apmācību.
“Mērķis, ko ar grozījumiem likumā gribam sasniegt, ir vitāli svarīgs, jo dod ikvienam bērnam tiesības iespējami ātrāk saņemt speciālistu konsultāciju un palīdzību. No tā var būt atkarīga bērna dzīves kvalitāte nākotnē,” skaidro deputāte Marija Golubeva.
Obligāts bērna attīstības izvērtējums piecu gadu vecumā
Savukārt otrajā posmā, ko paredz grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, pirmsskolas iestādēs paredzēts nodrošināt pedagogu veiktu bērnu speciālu vajadzību izvērtējumu obligātās izglītības sākšanai piecu gadu vecumā. Pārbaudes uzdevums būs palīdzēt pedagogiem izvērtēt, kuram bērnam, iespējams, būs jānodrošina papildus aktivitātes vai nodarbības, kas viņam palīdzētu labāk uztvert mācību vielu, un kuram nepieciešama speciālistu: logopēdu, psihologu u.c. palīdzība. Tas ir ļoti svarīgi, domājot jau nākotnes perspektīvā.
Trūkst precīzu datu
Precīzi dati par bērnu ar kognitīvās un psihoemocionālās veselības traucējumu skaitu šobrīd nav pieejami. Pagaidām vienīgais veids, kā noteikt, ka bērnam ir speciālas vajadzības, ir pedagoģiski psiholoģiskā komisija. Tā ir novecojusi pieeja, tāpat arī komisijas ieteikumi izrietošo problēmu risināšanā, kas ietver diagnozes noteikšanu, slimības koda piešķiršanu, bet tas dažreiz ir iemesls atteikumam uzņemt šo bērnu skolā.
Valstij jānodrošina labākās izglītības iespējas un veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem
“Valsts uzdevums ir nodrošināt maksimāli labākas iespējas veselības aprūpē, izglītības iegūšanā visiem tās iedzīvotājiem. Tas ietver arī bērnu attīstības traucējumu savlaikus atpazīšanu un, nepieciešamības gadījumā, atbalsta nodrošinājumu katrā individuālā gadījumā, ko bez sistēmiskas pieejas, kuru nosaka likums, praktiski izdarīt nav iespējams,” skaidro deputāte Marija Golubeva.
Galerija
