Golubeva: Mēs esam par vienotām, nevis latviešu un krievu skolām

Pirmsskolās, kuras īsteno latviešu valodas programmas, bērniem ar citu dzimto valodu jāsaņem atbalstu latviešu valodas apguvei un jāļauj pēc vecāku izvēles apgūt dažas nodarbības dzimtajā valodā, rosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (IKZK) deputāte Marija Golubeva (“Attīstībai / Par!”).

IKZK jau otro nedēļu skata Izglītības likuma grozījumus, kas skar mācību valodu pirmsskolu programmās. Balstoties uz “Attīstībai/Par!” mērķi veidot vienotas skolas, nevis latviešu un krievu skolas, Marija Golubeva rosināja, lai bērniem ar citu dzimto valodu, kas mācās latviešu programmā:

1. tiktu sniegts atbalsts latviešu valodas apguvei;
2. tiktu dota atļauja pēc vecāku izvēles apgūt dažas nodarbības dzimtajā valodā.

Pirmo priekšlikuma daļu IKZK deputāti atbalstīja, taču, sekojot Juridiskā biroja aicinājumam, priekšlikums tika novirzīts uz Vispārējās izglītības likumu, kuru komisija izskatīs trešajā lasījumā tuvākajā laikā. Toties priekšlikuma otro daļu komisijas nacionāli konservatīvais vairākums noraidīja.

“Šis laikam būs tas gadījums, kad daži Saeimas kolēģi izvēlas ignorēt dzīves faktu, ka ne visiem bērniem valstī ir viena dzimtā valoda. Mūsuprāt, valstij jābūt iekļaujošai, tātad jāatbalsta visu bērnu tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Un valstij ir jābūt gudrai, tātad jāpēta, ko saka zinātnieki un jābalstās pierādījumos,” saka Marija Golubeva.

Deputāte, atsaucoties uz bilingvālās izglītības pētniekiem, uzsver, ka atbalsts dzimtajai valodai pirmsskolā un skolā veicina arī vispārējos mācību rezultātus bērniem, kas saņem šo atbalstu.

“Kognitīvā attīstība nenotiek atrauti dažādās valodās, tas ir vienots mehānisms. Ja atbalsts dzimtajai valodai izglītības sistēmā netiek sniegts, pastāv lielāka varbūtība, ka bērns mācību rezultātos atpaliks no vienaudžiem, kas mācās dzimtajā valodā,” skaidro deputāte.

Marija Golubeva saka: “Protams, ir citi faktori, kas individuālos gadījumos var kompensēt šo trūkumu – izglītoti vecāki, augstāks sociālekonomiskais stāvoklis. Bet, kā paliek ar tiem bērniem, kam vecāki nav ne turīgi, ne augsti izglītoti, bet dzimtā valoda atšķiras no pirmsskolas un skolas mācību valodas? Mēs taču gribam vienotu izglītības sistēmu, kur visi pamatā mācās latviski, un mēs gribam nodrošināt, ka Latvijas skolās bērni saņem labāko iespējamo izglītību.”

Deputāte mudina neliegt minimālo atbalstu, kas ļaus visiem bērniem ar citu dzimto valodu šajā sistēmā justies droši un sasniegt savu maksimālo potenciālu.