Daudzi varbūt cerēja, ka pavasara saule apslāpēs Covid-19 epidēmiju un līdz vasarai ekonomika un dzīve atgriezīsies normālā stāvoklī. Diemžēl mums jārēķinās arī nopietnāku ilgtermiņa scenāriju varbūtību. Tostarp tādu, kas liktu runāt par Latvijas ekonomikas lejupslīdi, kādu neesam redzējuši pēdējos desmit gadus.
Daniels Pavļuts, “Attīstībai / Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, bijušais LR ekonomikas ministrs
Pasaules Veselības organizācija jau paziņojusi, ka vīrusa Covid-19 uzliesmojums sasniedzis globālas pandēmijas līmeni. Vīrusa izplatības palēnināšana ir absolūta pirmā līmeņa prioritāte gan pasaules mērogā, gan Latvijā, tādēļ gribu pateikties veselības aprūpes speciālistiem, kuri ir Covid-19 frontes līnijā. Tomēr pasaules akciju cenas ir dramatiski kritušās, samazinās naftas cenas, vīrusa ietekme uz reālo ekonomiku pieaug un ir nepieciešama izlēmīga rīcība, lai pasaules ekonomika nopietni nesaslimtu. Arī Latvijas ekonomika.
Apzināt un novērst ilgtermiņa riskus, kurus Covid-19 atstās uz valstu veselības aprūpes nozarēm un ekonomikām, mudina arī Eiropas Centrālās bankas prezidente. Kristīna Lagarda brīdina – ja valdības nerīkosies, Eiropas ekonomikā varam piedzīvot lejupslīdi, kas daudziem no mums var atgādināt 2008. gada lielo finanšu krīzi. Jāpiebilst gan, ka starp to un Covid-19 izraisīto ekonomikas satricinājumu nebūtu liekama vienādības zīme – gan to dažādo rašanās apstākļu dēļ, gan tāpēc, ka pēc epidēmijas beigām ekonomikas straujas atveseļošanās iespējas būs daudz labākas. Tomēr mēs nedrīkstam šobrīd būt pasīvi.
Pārrāvumi piegāžu ķēdēs bija pirmais šoks, kuru uzņēmējiem radīja koronavīruss. Negaidītā izolācijā nonāca otra pasaules lielākā ekonomika un milzīgs ražošanas centrs – Ķīna. Uzņēmumi mūsdienās paļaujas, ka saņems vajadzīgo preci vajadzīgajā brīdī, līdz ar to tiem var nebūt uzkrātu rezervju. Turklāt Ķīnas piegādātājiem trūkst alternatīvu, kuras varētu iegūt saprātīgā laikā un galvenais – par pieņemamu cenu. Papildus riskam, ka būtisku produktu piegāžu kavēšanās var apgrūtināt ražošanas procesus, uzņēmumi var saskarties ar vēl vienu akūtu problēmu – darbinieku trūkumu, kurus skārusi slimība vai karantīna. Skolu un bērnudārzu slēgšana liks mājās palikt arī veselajiem. Šādos gadījumos kā daļējs risinājums un atspaids var kalpot attālinātais darbs, tomēr daudzās nozarēs un daudziem uzņēmumiem ar to var nepietikt. Darbnespējas un dīkstāves izmaksas uzņēmumiem var būt ļoti būtiskas.
Naudas plūsmas grūtības jau tagad redzamas Covid-19 tieši skartajās nozarēs – aviopārvadājumos, tūrisma, viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumos. Līdztekus valdības noteiktajiem un veselā saprāta diktētajiem ceļošanas ierobežojumiem cenšoties izvairīties no saslimšanas, varētu sarukt tā dēvētais sociālais patēriņš – cilvēki centīsies mazāk iziet ārpus mājas, tiks atlikti vai pat pārcelti tradicionāli kultūras un sporta pasākumi, kas ierasti pulcē masas jeb potenciālos ekonomikas sildītājus.
Covid-19 izraisītajai krīzei ieilgstot, lielākās bažas rada vispārējs patēriņa un ekonomiskās aktivitātes kritums. Bailēs no ienākumu krituma iedzīvotāji un uzņēmumi var sākt dzīvot taupīgāk. Var būt apdraudētas darbavietas un iedzīvotāju ienākumi. Optimistiskākās prognozes, kas balstījās pieņēmumā, ka vīruss pārsvarā saglabājas Ķīnā, liecināja, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad var palēnināties par pusprocentpunktu (no 2,9% uz 2,4%). Pesimistiskākajā šā brīža scenārijā, ja vīruss strauji izplatās ārpus Ķīnas, kritums sasniedz pusotru procentpunktu (OECD (2020). Corona virus: The world economy at risk. OECD Interim Economic Assessment , March 2. http://www.oecd.org/berlin/publikationen/Interim-Economic-Assessment-2-March-2020.pdf).
Slimība vai atbildīga pakļaušanās karantīnas prasībām ietekmē ikviena cilvēka ienākumu līmeni. Ierasti darbinieki var paļauties uz darba nespējas lapu, kas kompensē ienākumu trūkumu. Daudz smagāk var klāties pašnodarbinātajiem, līgumdarbiniekiem. Viņi slimības vai karantīnas dēļ zaudēs ienākumus un nespēs segt savus regulāros maksājumus – ikmēneša rēķinus, kredītu maksājumus.
Ja arī vakcīnas pret Covid-19 joprojām nav, tad dažādi ekonomikas veselību uzlabojoši pasākumi valdības rīku kastē ir pieejami. Valstis šobrīd piekopj dažādas taktikas – sākot no ārkārtas procentu likmju samazināšanas un beidzot ar nogaidīšanas taktiku. Par savu rīcības scenāriju ir jāvienojas arī mums Latvijā. Nav jāizgudro nekas jauns – viena no vērtīgākajām lielās finanšu krīzes atziņām Latvijā bija skaidrība par to, kuri ekonomikas atbalsta pasākumi darbojas un kuri ne.
Šo un citu pasākumu komplekss, par kuru vistuvākā laikā nepieciešami valdības lēmumi, varētu palīdzēt pārvarēt Covid-19 radītas īstermiņa sekas un palielināt Latvijas ekonomikas iespējas sekmīgi atveseļoties no vīrusa sekām. Tikmēr aicinu visus būt atbildīgiem, sekot līdzi veselības aprūpes speciālistu ieteikumiem un ievērot tos!
Foto: Ernests Dinka, Saeima