Par obligātu un agrīnu bērna attīstības izvērtējumu

Lai nodrošinātu visu bērnu tiesības skolā saņemt individuālu palīdzību, kad tāda ir nepieciešama, Marija Golubeva rosināja noteikt obligātu un agrīnu bērna attīstības izvērtējumu gan pirms skolas, gan uzsākot mācības. 20. februārī Saeima to atbalstīja 2. lasījumā.

Visiem bērniem ir tiesības uz labu izglītību, bet pieaugušajam – uz patstāvīgu dzīvi. Ir bērni, kuriem iet grūti skolā, taču ar speciālista palīdzību viņi varētu sasniegt augstus mērķus un vēlāk dzīvot pilnīgi patstāvīgu dzīvi.

“Šobrīd attīstības izvērtējums nav obligāts un pastāv risks, ka bērna īpašās vajadzības netieku laikus atpazītas un viņš nesaņem atbalstu mācību procesā, tādējādi likuma robu dēļ nolemjot bērnu grūtam mācību procesam un atpalikšanai no pārējiem bērnam – tieši tā sākas izolācija no sabiedrības jau agrā bērnībā,” norāda Marija Golubeva.

Kā tas notiek pašlaik?

Pašlaik īpašās vai speciālās vajadzības parasti tiek konstatētas vēlāk, kas principā mums neļauj daudz agrākā vecumā un daudz efektīvāk palīdzēt bērnam saņemt to papildus atbalstu, kurš varētu viņam palīdzēt līdz galam pilnībā realizēt savu maksimālo potenciālu skolā. Skaidrs, ka tiesības uz labu izglītību ir visiem, tai skaitā bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Kas ir īpašas vajadzības un kā tās noteikt?

Piemēram, disleksija, hiperaktivitāte, autiskā spektra traucējumi un tā tālāk. Šis vienkāršais tests, ko izstrādās Izglītības un zinātnes ministrija, palīdzēs pirmsskolas pedagogiem saprast, vai kādam no bērniem ir nepieciešams īpašs atbalsts.

Šai metodikai jābūt mūsdienīgai, labai, zinātnē balstītai un mēs varam iedvesmoties no ļoti daudzu citu valstu piemēriem, kur tāda metodika jau pastāv. Tas ir uzdevums Izglītības un zinātnes ministrijai tādu izstrādāt un turpmāk arī izmantot Latvijā no 2021. gada.

Iniciatīvu palīdzēja veidot bērnu tiesību un psihiatrijas eksperti

Rosinājumi ir tapuši konsultācijās ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Pārresoru koordinācijas centru, kura paspārnē top Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienests, Latvijas Autisma apvienības pārstāvēm Līgu Bērziņu un Nelliju Repinu, bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu, kā arī citiem jomas ekspertiem un valsts un nevalstiskajām organizācijām.

Obligāts agrīnās attīstības izvērtējums ir ne tikai cilvēcīgi pareizs, bet tas arī nodrošina Latvijas nacionālo un starptautisko apņemšanos izpildi:

• Latvijā veiktā pētījumā ir konstatēts, ka “ir iespējams un var pastāvēt risks, ka izglītojamā speciālās vajadzības netiek laikus atpazītas, netiek laikus veikta specializēta izpēte un netiek sniegts laicīgs atbalsts izglītības procesā” (LU (2017), „Pētījums par bērniem ar speciālām vajadzībām sniedzamo atbalsta pakalpojumu izmaksu modeli iekļaujošas izglītības īstenošanas kontekstā”)
• Vidēji OECD valstīs bērni ar īpašām (speciālām) vajadzībām sastāda starp 7 un 10% no skolas vecuma bērniem, bet Latvijā tie bija tikai 5.8%. Latvijā pašlaik tiek uzskaitīti bērni, kas apgūst speciālās izglītības programmas (ne visi bērni ar īpašām vajadzībām apgūst šīs programmas). 2016./17. gadā, saskaņā ar Valsts izglītības satura centra datiem,
• Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam paredz virzību uz 21. gadsimtam atbilstošu izglītības sistēmu, kuras mērķis ir attīstīt cilvēkos ar funkcionāliem traucējumiem spēju nepārtraukti mācīties un apgūt jaunievedumus (Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, 2010., 29.)
• 2015. gadā Latvija pievienojās ANO rezolūcijai “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”. Tā ietver mērķi 4.5.: Līdz 2030. gadam izskaust dzimumu atšķirības izglītībā un nodrošināt neaizsargātiem iedzīvotājiem, tostarp personām ar invaliditāti, pirmiedzīvotājiem un neaizsargātiem bērniem, vienlīdzīgu piekļuvi visiem izglītības un profesionālās apmācības līmeņiem (ANO Ilgtspējīgās attīstības mērķi. https://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-attistibas-planosana/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki

Foto: Ernests Dinka, Saeima