Daniels Pavļuts rosina virzīt “Antimonopola grozījumus” steidzamības kārtā

Šodien, 23. oktobrī, “Attīstībai / Par!” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts Saeimas Tautsaimniecības komisijā rosinās atzīt “Antimonopola grozījumus” par steidzamiem, lai viestu tiesisku skaidrību un nepieļautu monopolu sadzīves atkritumu izvešanā, beidzoties ārkārtas situācijai Rīgā.

“Lai steidzami novērstu nepilnības atkritumu apsaimniekošanas jomas likumdošanā, kas līdz šim nav liegušas iespēju Rīgas domei ierobežot un kropļot konkurenci, tostarp radot faktisku monopolu Rīgā uz 20 gadiem, ir nekavējoties jāpieņem grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā,” skaidro D. Pavļuts.

Pavļuta virzītie grozījumi tapuši sadarbībā ar VARAM un Konkurences padomi

 “Attīstībai / Par!”, sadarbojoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un balstoties uz Konkurences padomes 10 gadu garumā sniegtajiem priekšlikumiem, piedāvā dalīt Rīgu vismaz trīs zonās, citas pašvaldības divās vai vairāk sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, noteikt publisko privāto partnerību līgumiem 10 gadu termiņu līdzšinējo 20 vietā un atjaunot iespēju, ka lielie sadzīves atkritumu radītāji, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa samaksas, var paši izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.

D. Pavļuts norāda, ka “mēs labojam caurumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kuru savulaik pieņēma vēl 9. Saeima 2010. gadā.”

Šobrīd vairumā pašvaldību netiek veicināta konkurence atkritumu apsaimniekošanā

Šobrīd lielākajā daļā Latvijas pašvaldību ir tikai viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona, tātad pakalpojumus sniedz viens apsaimniekotājs un netiek veicināta konkurence. Izņēmums ir dažas pašvaldības, kas ir ieviesušas vairākas zonas atkritumu apsaimniekošanai.

Piemēram, Liepājā ir divas atkritumu apsaimniekošanas zonas un darbojas divi apsaimniekotāji.

Kādas izmaiņas paredz “Attīstībai / Par!” priekšlikumi?

1. Pašvaldību teritorijas jāsadala divās vai vairāk atkritumu apsaimniekošanas zonās

Lai īstenotu godīgu konkurenci un iedzīvotāju tiesības uz lētāko un kvalitatīvāko pakalpojumu sniedzēju, pašvaldība, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000, sadala tās teritoriju divās vai vairākās atsevišķās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un nodrošina, ka pakalpojumu sniedz vismaz divi sadzīves atkritumu apsaimniekotāji.

Rīga, atbilstoši tās iedzīvotāju skaitam, nodrošina vismaz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un vismaz trīs atkritumu apsaimniekotājus, kas nav viens tirgus dalībnieks.

2. Līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju slēdz uz 10, nevis 20 gadiem

Garam līguma termiņam ir tirgu noslēdzošs efekts – citi iespējamie pakalpojumu sniedzēji šajā laikā var zaudēt kapacitāti, kas ilgtermiņā var radīt monopola riskus.  Konkurence padome 2016. gada ziņojumā norādīja, ka “šāds termiņš (20 gadi) ir pārmērīgs, lai ļautu saglabāt potenciālās konkurences spiedienu”.

3. Videi draudzīgie uzņēmēji drīkst noslēgt privātu līgumu ar izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju

“Attīstībai / Par!” rosina atgriezt konkurenci un atjaunot Atkritumu apsaimniekošanas likuma vēsturisko normu, kas ļāva uzņēmējiem noslēgt privātus līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem. Tas attiecas uz uzņēmējiem ir, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas, un uz atkritumu apsaimniekotājiem, kuriem ir attiecīgā atļauja.

4. Novērst atkritumu apsaimniekošanas krīzes nākotnē

Lai nepieļautu Rīgas pašvaldības atkritumu krīzei līdzīgas situācijas citur Latvijā, jāparedz atkritumu izvešanas nepārtrauktību. Gadījumos, kad esošais līgums ir zaudējis spēku, bet jauns vēl nav noslēgts, atkritumu apsaimniekotājs/-i turpina izvest atkritumus atbilstoši iepriekšējo līgumu noteikumiem sešu mēnešu garumā vai līdz brīdim, kad ir noslēgts jauns līgums.

Foto: Ernests Dinka, Saeima