“Attīstībai / Par!” iesniedz “Antimonopola grozījumus”

Šodien, 24. septembrī, “Attīstībai / Par!”, sadarbojoties ar VARAM un balstoties uz likumdevējam 10 gadu garumā sniegtajiem Konkurences padomes priekšlikumiem, rosina grozīt “Atkritumu apsaimniekošanas likumu” un atjaunot konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Pret monopolu un par konkurenci

Lai veicinātu konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā, “Attīstībai / Par!”, sadarbojoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un balstoties uz Konkurences padomes 10 gadu garumā sniegtajiem priekšlikumiem, piedāvā tūlīt ieviešamus priekšlikumus attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonām, publisko privāto partnerību līgumu termiņiem un sadzīves atkritumu radītājiem, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa samaksas, iespējām pašiem tirgū izvēlēties komersantu. 

“Mēs labojam caurumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kuru savulaik pieņēma vēl 9. Saeima 2010. gadā. Šobrīd spēkā esošais Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējums nav novērsis Rīgas domes vēlmi to ļaunprātīgi izmantot un veidot 20 gadu monopolu vienam pakalpojumu sniedzējam. Grozījumi tapuši sadarbībā ar Konkurences padomi, kas līdzīgus grozījumus rosinājusi jau daudzu gadu garumā. Ar šiem grozījumiem likumā mēs novēršam monopola veidošanās varbūtību Rīgā un lielajās pilsētās un palielinām konkurenci atkritumu apsaimniekošanā visā valsts teritorijā.”

“Attīstībai / Par!” līdzpriekšsēdētājs un frakcijas vadītājs, Kustības Par! vadītājs Daniels Pavļuts 

Kādas izmaiņas paredz “Attīstībai / Par!” priekšlikumi?

1. Pašvaldību teritorijas jāsadala divās vai vairāk atkritumu apsaimniekošanas zonās

Lai īstenotu godīgu konkurenci un iedzīvotāju tiesības uz lētāko un kvalitatīvāko pakalpojumu sniedzēju, rosinām noteikt, ka pašvaldība, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000, sadala tās teritoriju divās vai vairākās atsevišķās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un nodrošina, ka sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas pakalpojumu sniedz vismaz divi sadzīves atkritumu apsaimniekotāji.

Rīga, atbilstoši tās iedzīvotāju skaitam, nodrošina vismaz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un vismaz trīs atkritumu apsaimniekotājus, kas nav viens tirgus dalībnieks.

2. Līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju slēdz uz 10, nevis 20 gadiem

Rosinām saīsināt privātās un publiskās partnerības līguma termiņu uz 10, nevis 20 gadiem, kā tas ir šobrīd. Tik garam līguma termiņam ir tirgu noslēdzošs efekts – citi iespējamie pakalpojumu sniedzēji šajā laikā var zaudēt kapacitāti, kas ilgtermiņā var radīt monopola riskus.  Konkurence padome 2016. gada ziņojumā norādīja, ka “šāds termiņš (20 gadi) ir pārmērīgs, lai ļautu saglabāt potenciālās konkurences spiedienu”.

3. Videi draudzīgie uzņēmēji drīkst noslēgt privātu līgumu ar izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju

“Attīstībai / Par!” rosina atgriezt konkurenci un atjaunot Atkritumu apsaimniekošanas likuma vēsturisko normu, kas ļāva uzņēmējiem noslēgt privātus līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem. Tas attiecas uz uzņēmējiem ir, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas, un uz atkritumu apsaimniekotājiem, kuriem ir attiecīgā atļauja. Atjaunojot šo normu, tiks nodrošināta konkurence un atkritumu savākšanas pakalpojumu saņēmējiem būs iespēja izvēlēties sev cenas un apkalpošanas kvalitātes ziņā labāko piedāvājumu.

4. Grozījumi likumā paredz novērst atkritumu apsaimniekošanas krīzes nākotnē

Lai nepieļautu Rīgas pašvaldības atkritumu krīzei līdzīgas situācijas citur Latvijā, rosinām likumā iekļaut atkritumu izvešanas nepārtrauktības principu.

Gadījumos, kad esošais līgums ir zaudējis spēku, bet jauns vēl nav noslēgts, atkritumu apsaimniekotājs/-i turpina izvest atkritumus sešu mēnešu garumā vai līdz brīdim, kad ir noslēgts jauns līgums, atbilstoši iepriekšējo līgumu noteikumiem.

Daži fakti:

• 2005. gada Eiropas komisijas Konkurences Ģenerāldirektorāta ziņojumā norādīts, ka “atkritumu apsaimniekošana un konkurences politika ir cieši saistīta ar iespējām efektīvi īstenot vides aizsardzības politiku un efektīva konkurences politika atkritumu apsaimniekošanas jomā var veicināt vides politikas mērķu sasniegšanu.”
  (http://ec.europa.eu/competition/sectors/energy/waste_management.pdf)
• Šobrīd lielākajā daļā Latvijas pašvaldību ir tikai viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona, tātad pakalpojumus sniedz viens apsaimniekotājs un netiek veicināta konkurence.
• Dažas pašvaldības ir ieviesušas vairākas zonas atkritumu apsaimniekošanai, nodrošinot konkurenci. Piemēram, Liepājā, kur iedzīvotāju skaits ir aptuveni 70 000, šobrīd ir divas atkritumu apsaimniekošanas zonas, un darbojas divi apsaimniekotāji.
• 2021. gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas vidējais iedzīvotāju skaits būs 36 413 iedzīvotāji – pašvaldības kļūs lielākas, līdz ar to jautājums par atkritumu apsaimniekošanas zonām būs vēl aktuālāks.