Vita Tērauda: Sabiedriskais medijs ir ilgstoši turēts finansiālajā badā

Sabiedriskā medija ilgstoša turēšana finansiālajā badā ir novedusi līdz Latvijas Radio ziņu dienesta un radio valdes uzticības krīzei, teica Vita Tērauda (AP!), Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja.

Politiķu atbildība ir nodrošināt stabilu finansējumu Latvijas sabiedriskajam medijam

Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Tērauda intervijā Latvijas Radio teica, ka “mēs šobrīd redzam sekas tam, ka Latvijas sabiedriskais medijs ir ilgstoši turēts finansiālajā badā, un potenciāli tiks traucēts Latvijas Radio sniegums. Šī ir politiķu atbildība pakārtot savas prioritātes tam, lai informatīvās telpas drošība būtu prioritāšu augšgalā.”

“Attīstībai / Par!” ir jau iesniegusi priekšlikumu valsts budžetam, ka nākamgad nepieciešams stingri pacelt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansējumu, īpaši tāpēc, ka ir jāgatavojas iziešanai no reklāmas tirgus.

Vita Tērauda: NEPLP kopā ar Latvijas Radio valdi ir jāpiedāvā situācijas risinājums

Iekšēju domstarpību risināšanā starp darbiniekiem un valdi politiķi nevar un nedrīkst iejaukties. Par to ir atbildīga Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) gan kā institūcija, kas izvēlējās Latvijas Radio valdes sastāvu, gan kā kapitāldaļu turētāja un organizācijas pārraugs.

“Mēs sagaidām NEPLP rīcību situācijas risināšanai. Politiķi nevar noteikt, kādai ir jābūt šai rīcībai, taču NEPLP kopā ar Latvijas Radio valdi ir jārīkojas nekavējoties,”teica Vita Tērauda. 

Situācijai ieilgstot, tiek radīti draudi, ka sabiedriskais medijs nevarēs veikt savu funkciju un pienākumu sniegt uzticamu informāciju sabiedrībai.

Jaunajā Sabiedrisko mediju likumā būs atrunātas šādas situācijas

Daudzus jautājumus, kas ir saistīti ar sabiedriskā medija organizatoriskajām lietām, vajadzēs risināt šobrīd topošā Sabiedrisko mediju likuma ietvarā. Jaunajā likumā ir jāparedz, ko mēs gribam un varam mainīt, lai šādas savstarpējās neuzticības izraisītas krīzes vairs nenotiktu, uzsvēra Vita Tērauda.

Latvijas sabiedriskie mediji finansējuma trūkuma dēļ darbojas izdzīvošanas režīmā, lai gan to uzdevums ir nodrošināt Latvijas sabiedrību – gan tepat, gan ārvalstīs dzīvojošos cilvēkus – ar kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu. Veselīgai un drošai mediju videi ir svarīga vieta uz nākotni vērstas sabiedrības veidošanā. Tai pat laikā pašvaldības kropļo mediju tirgu, piedāvājot nekritiskus bezmaksas materiālus kvalitatīva medija vietā, tādējādi neļaujot neatkarīgiem medijiem izdzīvot.

Izveidosim koncentrētu, paredzamu un taisnīgu valsts finansējuma sistēmu sabiedrisko mediju darbam. Nodrošināsim sabiedriskajam medijam pienācīgu valsts finansējumu kvalitatīvai, daudzveidīgai un radošai žurnālistikai, kas spēj pretoties viltus ziņu izplatībai un stiprina sabiedrības vienotību un drošību. Vienlaikus ar finansējuma palielināšanu liksim sabiedriskajam medijam atstāt reklāmas tirgu, lai nekropļotu konkurenci un palīdzētu stiprināt privāto mediju neatkarību. Koncentrēsim vienuviet lēmumu pieņemšanu par valsts atbalstu privātajiem plašsaziņas medijiem, kas būs koordinēts, mērķēts uz sabiedrības būtiskajām interesēm un pieejams kvalitatīvai žurnālistikai, it īpaši pētnieciskajai žurnālistikai, arī komerciālajos medijos.

“Attīstībai / Par!” programma Saeimas vēlēšanām

Foto: Ieva Ābele, Saeima