“Attīstībai / Par!” frakcija aicina samazināt nodokļus uzņēmumiem, kas ziedo NVO sektoram Aktualitātes, Fakti, Jaunumi
03.05.2019

“Attīstībai / Par!” frakcija aicina samazināt nodokļus uzņēmumiem, kas ziedo NVO sektoram

“Attīstībai / Par!” frakcija aicināja grozīt 12. Saeimas veiktās izmaiņas un palielināt nodokļu atvieglojumus uzņēmējiem, kuri ziedo sabiedriskā labuma organizācijām. Kopš nodokļu reformas finansējuma apjoms NVO sektoram ir būtiski krities. Saeima likumprojektu  2. lasījumā atbalstīja.

Uzņēmumiem būs iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām

Izmaiņas paredz, ka uzņēmumiem pārskata gadā būs iespēja samazināt UIN par 85% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% no uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.

Izmaiņas plānotas trīs gadu laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, lai šajā periodā izvērtētu atbalsta sistēmu, tās efektivitāti un ietekmi uz sabiedriskā labuma organizāciju vidi.

2017. gadā valsts līderi, toreizējā valdība, tostarp bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, neieklausoties NVO sektora bažās, ka nodokļu reforma būtiski mazinās finansējumu apjomu, par katru cenu virzīja reformu apstiprināšanai.

“Pēc Reiznieces-Ozolas nodokļu reformas ieviešanas NVO sektora līderi atzina, ka ziedojumu sistēma tika atmesta atpakaļ par gadiem desmit. Uzskatu, ka šis ir viens no 100 dienu labajiem darbiem, ko paveikusi mūsu valdība,” pauda atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis Mārtiņš Šteins.

Ziedojumu apmērs NVO sektorā ir būtiski samazinājies

Viens no pamatojumiem konkrēto grozījumu nepieciešamībai ir NVO jumta organizācijas – biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” – 2018. gadā apkopotie dati, kas parāda, ka 2017. gadā pieņemtās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas samazināja uzņēmumu vēlmi ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.

  • Biedrības apkopotā informācija liecina, ka ziedojumu apjoms samazinājās par 38%.  Mēs varam tikai minēt, kādas labas iniciatīvas Latvijā nav īstenotas finansējuma samazinājuma dēļ.  
  • Būtisku ziedojumu kritumu piedzīvoja arī sporta jomas nevalstiskās organizācijas. 
  • Patiesā ietekme noteikti ir vēl lielāka, par ko drīzumā gaidām arī oficiālu informāciju no Finanšu ministrijas.
  • Līdz ar ziedojumu kritumu – daļa NVO bija spiesta atlaist darbiniekus, samazināt viņu darba apjomus, organizācijas bija un ir spiestas lūgt doties darbiniekus bezalgas atvaļinājumos, un citādi nespēj realizēt sabiedriskā labuma darbību.

Šodienas grozījumi ir solis pretim NVO sektoram

Kamēr ir NVO, kas dien dienā, palīdz uzlabot likumu kvalitāti šeit Saeimā un sniedz priekšlikumus, un bieži pat nesaņem adekvātu valsts finansējumu, tikmēr ir tādas, kas var ārpus konkursiem iegūt 60000 eiro lielu finansējumu, organizējot diskusiju forumus” teica Mārtiņš Šteins.

Piemērs tam ir nesenais TV3 raidījuma “Nekā Personīga” sižets par tikai pērn nodibinātās biedrības “Latvijas nacionālo vērtību fonds” iegūto finansējumu 60000 eiro apmērā. Tā ir tā biedrība, kuras valdē ir Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi Patriks Grīva un Ivars Āboliņš.

“Man ir nepieņemami, ka valstī joprojām var rupji apiet vispārējos noteikumus un labo praksi finansējuma novirzīšanā,” tā Mārtiņš Šteins.

Latvijai ir jāatgriežas demokrātisko valstu saeimē blakus Ziemeļvalstīm

Inese Ikstena arī acināja mazināt birokrātisko slogu un barjeras, kuras ir uzliktas NVO sektoram ar normatīvajiem aktiem. 

“Mūsdienu pasaulē demokrātijas atzīšana ir kļuvusi par vispārpieņemtu normu. Tomēr, kā atceramies no pagājušā gada publikācijām sabiedriskajos medijos, Latvija 2018. gadā ir izkritusi no pasaules demokrātisko valstu saeimes, kur atrodas visas ES Ziemeļvalstis, tai skaitā Igaunija,” Saeimas tribīnē teica Inese Ikstena.

Globālās pilsoniskās sabiedrības organizāciju un aktīvistu alianse, kura monitorē demokrātiju 195 pasaules valstīs, ziņojumā ir norādījusi, ka pēdējo divu gadu laikā Latvijas politika pret sabiedriskajām organizācijām ir kļuvusi represīvāka. 

“Mums ar steigu ir jāmaina attieksme NVO sektorā un jāmotivē uzņēmēji, komersanti ziedot un piedalīties NVO aktivitātēs!” teica Inese Ikstena.

Izmaiņas paredz, ka uzņēmumiem pārskata gadā būs iespēja samazināt UIN par 85% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% no uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.

Izmaiņas plānotas trīs gadu laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, lai šajā periodā izvērtētu atbalsta sistēmu, tās efektivitāti un ietekmi uz sabiedriskā labuma organizāciju vidi.

2017. gadā valsts līderi, toreizējā valdība, tostarp bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, neieklausoties NVO sektora bažās, ka nodokļu reforma būtiski mazinās finansējumu apjomu, par katru cenu virzīja reformu apstiprināšanai.

“Pēc Reiznieces-Ozolas nodokļu reformas ieviešanas NVO sektora līderi atzina, ka ziedojumu sistēma tika atmesta atpakaļ par gadiem desmit. Uzskatu, ka šis ir viens no 100 dienu labajiem darbiem, ko paveikusi mūsu valdība,” pauda atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis Mārtiņš Šteins.