Plānots uzlabot psihiskās veselības aprūpes pieejamību Latvijā

Turpmākajos divos gados plānots būtiski uzlabot psihiskās veselības aprūpes pieejamību Latvijā.

Mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, iespējami mūsdienīgu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību, nodrošinot agrīnu diagnostiku un uzsākot savlaicīgu ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju. To paredz šodien, 14. martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.- 2020. gadam.

Kāds ir plāns?

• Modernizēt psihiskās veselības aprūpi, vairāk iekļaujot nefarmakoloģisko ārstēšanu.
• Attīstīt un stiprināt daudzpusīgu ambulatoro jeb pirms-slimnīcas veselības aprūpi visā valstī.
• Veidot starpdisciplināras ārstu un speciālistu (psihologu, mākslu terapeitu, ergoterapeitu u.c.) komandas.
• Stiprināt ģimenes ārstu kompetenci un komandu psihiatriskajā aprūpē.
• Risināt psihiatru un īpaši bērnu psihiatru atalgojuma un pieejamības jautājumus.
• Psihiskās veselības nozīmes skaidrošanu Latvijas iedzīvotājiem un izglītošanu par tās labu uzturēšanu.

Pasākumi situācijas uzlabošanai paredzēti vairākos virzienos

Ņemot vērā, ka ģimenes ārsti ir pirmie speciālisti, kuri sastopas ar pacientu, nepieciešams veicināt viņu lielāku iesaistīšanos psihiskās veselības aprūpē. Plānots paaugstināt ģimenes ārstu, māsu un ārstu palīgu kompetenci psihiatriskajā aprūpe. Tāpat svarīgs priekšnosacījums ir veiksmīgi veidot sadarbību starp ģimenes ārstiem un psihiatru un bērnu psihiatru ambulatoro komandu.

Tiks veidotas starpdisciplināras ārstu un speciālistu (psihologu, mākslu terapeitu, ergoterapeitu u.c.) komandas

Apzinoties multiprofesionālās komandas darba nozīmīgumu psihisko un uzvedības traucējumu ārstēšanā, psihiatra komandā tiek plānots iesaistīt  gan psihologu, gan funkcionālos speciālistus, uzlabot pieejamību multiprofesionālās komandas sniegtajiem pakalpojumiem pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, tādējādi veicinot nefarmakoloģisko ārstēšanu.

Lai agrīni samazinātu risku saslimstībai ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, plānots ģimenes ārstu praksēs ieviest profilaktisko pārbaudi bērniem vecumā no 1.5 līdz 5 gadiem psihiskās attīstības novērtēšanai, paredzot tam atbilstošu finansējumu.

Tiks risināta psihiatru un īpaši bērnu psihiatru atalgojuma un pieejamības jautājumi

Plānots strādāt arī pie aspektiem, lai psihiatriem un bērnu psihiatriem nodrošinātu motivējošu atalgojumu, ka arī kopumā palielinātu šo speciālistu pieejamību. Tāpat iecerēts stiprināt psihiatru prakses, paplašinot to komandu. Veselības ministrija prognozē, ka palielināsies arī pieprasījums studijām bērnu psihiatra specialitātē. Jau gada sākumā sperts solis šajā virzienā, saīsinot rezidentūras ilgumu bērnu psihiatra kvalifikācijas iegūšanai.

Savukārt attiecībā uz māsu nodrošinājumu, tai skaitā psihiatrijas pakalpojumu sniegšanai, Veselības ministrija ir uzsākusi darbu pie konceptuāla priekšlikuma izstrādes māsu profesijas turpmākai attīstībai.

Stiprinās daudzpusīgu ambulatoro jeb pirms-slimnīcas veselības aprūpi visā valstī

Veselības ministrija izvērtēs nepieciešamību un iespējas ieviest valsts apmaksātu aprūpi mājās pacientiem ar noteiktu diagnožu psihiskām saslimšanām. Nepieciešams izvērtēt arī jaunu psihiatra prakšu un ambulatoro centru veidošanu Latvijas reģionos. Tāpat tiks noteikts ambulatoros centros nepieciešamais speciālistu skaits, pārskatīti tarifi un sniegto pakalpojumu apmaksas nosacījumi.

Lai samazinātu nepamatotu stacionēšanas gadījumu skaitu, plāns ir izveidot observācijas gultas slimnīcās, kuras nodrošina akūto psihiatrisko un narkoloģisko pacientu ārstēšanu. Mērķis ir arī palielināt zāļu kompensācijas apmēru un zāļu kompensācijas sistēmā iekļaut jaunas diagnozes, ņemot vērā, ka savlaicīga un regulāra zāļu lietošana nodrošina pacientiem iespēju būt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli, kā arī novērst veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas novestu pie dārgākas ārstēšanas.

Psihiskās veselības nozīmes skaidrošana Latvijas iedzīvotājiem

Ne mazāk būtisks aspekts ir psihiskās veselības veicināšana, tāpēc plānots īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu, veikt pētījumu par iedzīvotāju psihisko veselību, izglītot pedagogus par psihiskās veselības veicināšanas jautājumiem, kā arī nodrošināt muzejpedagoģiskos pasākumus un citus veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus.

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020.gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Veselības ministre Ilze Viņķele ir Kustības Par! valdes locekle un partiju apvienības “Attīstībai / Par!” valdes locekle.