Medicīnas darbinieku algas paaugstinās par 20%, Diasporas likumu negroza, noraida atbalstu NVO

Šodien, 13. decembra Saeimas sēdē, tika pausts atbalsts grozījumiem Veselības finansēšanas likumā, kas 2019. – 2021. gadā palielinās medicīnas darbinieku algas par 20%, kā arī aicinājumam atstāt Diasporas definīciju esošajā redakcijā. Tomēr Saeima noraidīja aicinājumu atbalstīt NVO finansējumu.

1. Saeimas atbalsts medicīnas darbinieku algām veicinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību

Šodien Saeimas sēdē apstiprinātie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā nosaka, ka ar 2019. gada 1. janvāri medicīnas darbiniekiem ir jāpalielina algas par 20%. 2019. gadā tie būs 87 483 708 euro, 2020. gadā – 191 227 820 euro un 2021. gadā – 314 599 953 euro.

Medicīnas darbinieku atalgojumā ir novērjama negatīva dinamika, saistīta ar personāla aizplūšanu uz privāto sektoru, kur algas ir konkurētspējīgākas. Tādējādi veselības aprūpes darbinieku atalgojuma celšana tiešā veidā saglabā un nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Šos grozījumus virzīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kuras priekšsēdētājs ir “Attīstībai / Par!” (AP!) deputāts Andris Skride.

2. Diasporas definīcijā ir jāiekļauj visus, kas izjūt piederību Latvijai

Pašreizējā Diasporas definīcija, kuru pieņēma šā gada 1. novembrī, ir iekļaujoša un tā nešķiro Latvijas patriotus pēc viņu etniskās piederības vai ģimenes statusa. Tāpēc AP! šodien balsoja PRET aicinājumu vēlreiz atvērt šo likumu un mainīt tā definīciju, izslēdzot no Diasporas visus, kas nav Latvijas pilsoņi vai juridiski saistīti ar tiem.

Diasporas definīcijas mainīšana sašaurinātu to cilvēku loku, kuriem būs iespēja pretendēt uz atbalsta pasākumiem.

AP! frakcijas un partijas Kustība “Par!” vadītājs Daniels Pavļuts skaidro: ”AP! frakcija uzskata, ka ir nepieciešama diasporas definīcija, kas iekļauj visus, kas izjūt savu piederību Latvijai. Ikkatrs Latvijas patriots mums ir svarīgs. Mēs nedrīkstam šķirot ārvalstīs dzīvojošos Latvijas izcelsmes cilvēkus „pareizajos” un „nepareizajos” diasporas pārstāvjos, tāpēc frakcijas AP! deputāti neatbalstīs Diasporas likuma atvēršanu.”

3. Saeima noraida J. Pūces priekšlikumu finansiāli atbalstīt NVO

Ar šā gada 1. janvāri stājās spēkā jauna Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtība, kā rezultātā sarucis ziedojumu apjoms nevalstiskajām organizācijām. Taču šodien Saeima noraidīja J. Pūce priekšlikumu palielināt fiansiālo atbalstu NVO sektoram, grozot UIN.

“Lai risinātu būtisko problēmu ar straujo ziedojumu sarukumu nevalstiskajām organizācijām, iesniedzu priekšlikumu grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Tā bija nozīmīga 2017. gada nodokļu reformas kļūda, kas ir rezultējusies ievērojamā NVO finansējuma kritumā, kas apdraud NVO darbību un pilsonisko sabiedrību kopumā,” skaidro Juris Pūce, “Attīstībai / Par!” deputāts.

Kā minēts 2018. gada jūlijā veiktajā NVO aptaujā par Uzņēmumu ienākumu nodokļu reformas ietekmi uz ziedojumu saņēmējiem 2018. gada pirmajā pusgadā, ziedojumu apjoms sektorā samazinājies par 38%. Vislielāko ziedojumu kritumu ir piedzīvojušās tādas jomas kā kultūra (62%), sports (51%) un pilsoniskās sabiedrības attīstība (42%).

“NVO trūkst līdzekļu, programmas tiek slēgtas un tiek meklēti dīvaini risinājumi, lai turpinātu darbu. Bez valsts atbalsta ar nodokļu instrumentu palīdzību NVO ir atstātas bez pamata zem kājām,” tā Pūce.

4. AP! atlika lēmumu par Solidaritātes nodokli

Mēs atbalstām nevienlīdzības mazināšanas pasākumus, piemērojot progresivitātes principu īpaši augsta atalgojuma saņēmējiem, taču Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atlika lēmumu par Solidaritātes nodokļa atbalstīšanu, jo, pretēji Satversmes tiesas lemtajam, Finanšu ministrija (FM) nav veikusi alternatīvo analīzi, un Saeimai nav dots samērīgs laiks izšķirties starp FM piedāvātajiem variantiem.

Tāpat nav atbildes uz loģisku jautājumu – ja valstī jau ir ieviests progresīvais Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kāpēc ir nepieciešams vēl viens darba algas nodoklis? Vajadzētu apsvērt iespēju palielināt IIN likmi no noteikta ienākumu sliekšņa.

Pats “Solidaritātes nodoklis” ir dramatiski samudžināts, jo visiem tā maksātājiem ir vienlaikus maksāšanas pienākums un tiesības uz atmaksu, kā arī obligāts pienākums veikt iemaksas 3. pensiju līmenī. Fiskālais atbildīgums šajā gadījumā ir nosacīts lielums.

Nozīmīga daļa no nodokļa ienākumiem nemaz nenonāk budžetā, bet “superinovatīvajā” risinājumā ar piespiedu pensiju 3. līmeni. Atlikušā daļa dalās 50/50 starp valsti un pašvaldībām, un šo daļu ir viegli kompensēt, pārskatot IIN progresīvās likmes. To apliecināja arī visi komisijas deputāti.