Felikss Klagišs: Klusais centrs var gulēt mierīgi – ogle uzlabos jūsu kuņģa darbību

Biedrības “Vides inspektoru apvienība” valdes loceklis un “Attīstībai / Par!” pārstāvis Felikss Klagišs

Gruzīniem esot desmitiem lielisku attaisnojumu gadījumam, ja šašliks nav izdevies gluži tik labs, kā vajadzētu. Latviešiem, diemžēl, ir tikai viens. Kad pavārs – amatieris kārtējo reizi ir pārcepis šašliku tā, ka tas izskatās pēc meteorīta, vienmēr saka, ka nav jau tik slikti, jo ogle ir laba kuņģa darbībai. Šoreiz gan par citām oglēm – tām, kuras daudzi rīdzinieki pagājušajā nedēļā negaidīti atrada uz savām baltajām palodzēm.

Sociālie tīkli ātri piepildījās ar sašutumu un attiecīgām fotogrāfijām. Ļaudis, kuri bija atstājuši vaļā logus, dabūja to nožēlot, jo bija krietni jāpiestrādā pie dzīvokļu uzkopšanas. Kāds tika arī pie astmas lēkmes.  Lugažu ielas bērnudārza audzēkņi pēc rotaļāšanās ārā izskatījās krietni tumšādaināki par vidusmēra latvieti, viņu vecākus sāka uztraukt gan netīrība, gan gaisa kvalitāte.

Piesārņojuma avots tālu nebija jāmeklē – tie ir Rīgas brīvostā strādājošie uzņēmumi SIA “Strek” un SIA “Rīgas centrālais termināls”.

Kur rodas ogļu putekļi?

Abi uzņēmumi atrodas tuvu centram un tiem ir izsniegtas atļaujas pārkraut beramkravas, t.sk. ogles, attiecīgi 5 un 8 miljonus tonnu gadā. Pārkraušanas process ir: izkraušana no vagoniem, drupināšana, uzglabāšana vaļējā laukumā un iekraušana kuģos izmantojot greiferus. Skaidrs, ka tas saistīts ar ievērojamiem izmešiem atmosfērā.

Nav vismūsdienīgākās tehnoloģijas, bet viss ir likumīgi – abiem uzņēmumiem Valsts vides dienests (VVD) ir izsniedzis atļaujas B kategorijas piesārņojošai darbībai. Šie dokumenti ir ļoti apjomīgi, to sagatavošanā ieguldīts liels darbs un varētu domāt, ka tajos ņemts vērā viss, lai milzīgais ogļu daudzums tiktu pārkrauts neapdraudot vides kvalitāti un cilvēku veselību. Bet vai tā tiešām ir?

Likums nesargā vides kvalitāti

Kā jau bieži vien varam vērot, speciālisti sagatavo apjomīgas, vispusīgas atļaujas un noteikumus, bet tas nenoved pie labas vides kvalitātes, jo kontrole ir pārāk vāja. VVD ēka atrodas pavisam tuvu ostai un ogļu putekļu mākonis arī to nebija saudzējis, bet vides sargi sarosījās vien tad, kad piesārņojuma fakts jau bija kļuvis par dienas notikumu.

No VVD saņemtā informācija bija pretrunīga. Sākumā – gaisa piesārņojuma normas neesot pārsniegtas, vēlāk – tomēr pārsniegums ir, bet saskaņā ar atļauju, tas ir pieļaujams 35 reizes gadā. Tātad reizi desmit dienās!

Ogļu putekļi jau ir izplatījušies līdz Avotu ielai

Tad pienāca ziņas, ka ogļu kārta pārklājusi ne vien kluso centru, bet arī Brīvības ielas tālo galu, Avotu ielu un citas vietas. Kas tāds līdz šim vēl nebija redzēts.

VVD pārstāvis gan izteica šaubas, vai tie tiešam bijuši ogļu putekļi. Varot būt taču arī smiltis, ceļu remonta putekļi un ziedputekšņi.

Tā kā ir saņemti ziņojumi, ka vēja dēļ ievērojams daudzums ogļu putekļu nonācis tālu no pārkraušanas vietas, gribējās sagaidīt, ka VVD parādīs kādas ieinteresētības pazīmes un veiks analīzes, lai to apstiprinātu vai noliegtu.

Ogļu pārkraušana Rīgas ostā bija, ir un būs, tāpēc vajadzētu būt interesei iegūt ticamus datus, cik tālu no pārkraušanas vietas putekļi var nonākt. Diemžēl, tas nenotika. Tāpat kā pagājušā gada rudenī nenotika mēģinājumi noskaidrot, kas ir Baltijas jūras krastā izskalotā piesārņojošā viela, un, vai sērijveida zivju bojāeja vairākās piekrastes vietās ir ar to kaut kādā veidā saistīta.

Ko darīt?

Kā jau teicu, atļauju nosacījumi ir ļoti apjomīgs teksts, ko grūti pārbaudīt punktu pa punktam, bet, lai samazinātu ogļu izmešu kaitīgo ietekmi, pietiktu, ja būtu savlaicīgi pievērsta uzmanība galvenajām pārkraušanas vietām. Savlaicīgi nozīmē brīdī, kad pastiprinās vējš.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu 144. punktu, vēja ātrumam sasniedzot 10 m/s un vairāk, pārtrauc putekļus radošu beramo kravu kraušanu.  No pieredzes zinu, ka daudzi uzņēmumi šajā ziņā ir grēkojuši un turpina grēkot.

Neapšaubāmi, katra vagonu, celtņu un kuģa dīkstāves stunda maksā lielu naudu, daudz lielāku, nekā iespējamie VVD sodi, tāpēc kraut turpina, kamēr vien nezvana kāds ļoti liels priekšnieks.

Dienā, kad Rīgu pārklāja ogļu mākonis, vējš bija pastiprinājies līdz 15-19 m/s. Rezultāts ir likumsakarīgs.

Lai samazinātu ogļu putēšanu, tās nepieciešams mitrināt. To var darīt dažādi, tāpēc VVD būtu vērts sekot, vai termināla darbinieki šajā ziņā neslinko vēl pirms vējš ir sasniedzis vētras spēku.

Cilvēku veselībai ir jābūt pirmajā vietā

Vēl labāk būtu, ja VVD liktu saprast beramo kravu operatoriem, ka cilvēku veselība ir pirmajā vietā, bet viss pārējais tikai pēc tam. Ir taču likumīgi līdzekļi, lai to sasniegtu. Diemžēl VVD darbības šajā lietā ir novēlotas un vairāk vērstas uz sabiedrības mierināšanu, nekā situācijas noskaidrošanu un kārtības ieviešanu.

Vienīgais cerību stars šajā ogļu putekļu tumsībā ir Rīgas brīvostas plāns līdz šā gada beigām pārcelt ogļu pārkraušanu no Rīgas centra uz nomalēm. Par to runā jau gadus desmit un cerams, ka tas šogad varētu notikt. Spriežot pēc atļaujas nosacījumiem, jaunajā pārkraušanas vietā procesiem vajadzētu notikt krietni vien mūsdienīgāk un videi draudzīgāk. Bet šos procesus vadīs un kontrolēs tie paši cilvēki, kas pagājušajā nedēļā nobēra ar ogļu putekļiem pusi Rīgas.

Vai mēs varam uzticēties, ka viņi to darīs pēc labākās sirdsapziņas? Šis jautājums paliek atklāts.