Viedokļi
Nacionalizētās olšūnas. Domāt, nevis aizliegt
Edgars Jēkabsons un Elīna Grīnhofa, “Attīstībai / Par!” pārstāvji
Ir pagājuši jau divi gadi kopš 2016. gada jūnija, kad divas reizes pēc kārtas gājām pie Saeimas protestēt pret absurdo likumu, kas aizliedz nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Toreiz Saeima nobalsoja par likumprojekta 3. lasījuma atlikšanu un priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu.
Divu gadu laikā Sociālo un darba lietu komisija likuma grozījumos ir precizējusi dzimumšūnu donora reģistra prasību – pievienots vārds “vienots” un ir ieviesti noteikumi pārejai uz vienoto reģistru. Veselības ministrija (VM) arī ir beidzot sākusi rīkoties, lai ieviestu šo vienoto reģistru, kas tiek solīts uz 2019. gada 1. jūliju.
Tomēr degradējošā norma “dzemdējusi” / “nedzemdējusi” ir palikusi
Tomēr degradējošā norma, kas sievietei atņem tiesības lemt pašai pār savu ķermeni, grozījumos ir palikusi. Komisija ar sešām balsīm pret četrām noraidīja Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Vienotības iesniegtos priekšlikumus svītrot no grozījumiem vārdu “dzemdējusi”. Tā ir absurda un sievietes tiesības ierobežojoša mēraukla – vai sieviete ir dzemdējusi (drīkst ziedot) vai nav (nedrīkst ziedot), kas nav medicinīski pamatota. Šī iemesla dēļ 21. jūnija rītā notiks nākamais pikets pie Saeimas.
Taču pēc šī piecus gadus ilgušā likuma pieņemšanas procesa pats nepieņemamākais ir deputātu personisko aizspriedumu celšana augstāk par tiesību un medicīnas ekspertu sacīto. Šī absurdā situācija ir ilustratīvs un simptomātisks piemērs tam, kā deputāti pieņem lēmumus – publiski un neargumentēti uzstājoties par “jaunu, nepieredzējušu” sieviešu pasargāšanu, viņi faktiski aizliedz ziedot olšūnas arī trīsdesmitgadīgām zinātņu doktorēm.
Kā sākās “olšūnu kari”
Aizlieguma ziedot olšūnas sākums bija sešu deputātu Gunta Belēviča (ZZS), Ingas Bites, Nellijas Kleinbergas, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka (LRA) un Imanta Parādnieka (NA) – priekšlikums atļaut ziedot tikai no 25 gadu vecuma. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija to noraidīja pašā saknē, sakot, ka labākais ieguldījums nozares sakārtošanā būtu vienota reģistra izveide. Vēlāk Belēvičs kā veselības ministrs organizēja diskusiju, kurā politiķi, VM un asociāciju pārstāvji nonāca pie kompromisa, nosakot, ka olšūnas drīkstēs ziedot tikai jau dzemdējušas sievietes. VM iesniedza šo priekšlikumu komisijai, paužot nepieciešamību aizstāvēt jaunu sieviešu nākotnes intereses, jo pastāv risks, ka manipulāciju rezultātā tiek zaudēta auglība, bet dzemdēšana esot psiholoģiski nozīmīga.
Medicīniskais pamatojums? Priekš kam!
Netika ņemta vērā Saeimas Juridiskā biroja un tiesībsargu pārstāvju norāde, ka šādam ierobežojumam nepieciešams skaidrs medicīnisks pamatojums, un ir liels risks, ka Satversmes tiesa šādu normu atceltu. Diemžēl komisijas vairākumam šķita, ka šāds nevienā citā Eiropas valstī neesošs aizliegums būs īstais veids, kā aizsargāt “jaunu, nepieredzējušu” sieviešu veselību.
Risks, kā jau ar jebkuru medicīnisku iejaukšanos, pastāv vienmēr, taču iespējamība ir vienlīdz liela gan dzemdējušām, gan nedzemdējušām sievietēm. Šādu zinātniski nepamatotu un nekonstruktīvu komisijas balsojumu grūti nevērtēt kā necieņu par sievietēm, ja reiz viņu spriestspēju mēra pēc patvaļīga izvēlēta faktora – “dzemdējusi / nedzemdējusi”.
Ja mērķis ir “iegrožot olšūnu tirgošanas lobiju”, par ko tā satraucās komisijas pārstāvji, tad to ir iespējams panākt ar citiem instrumentiem, piemēram,
- ierobežojot atlīdzības apmēru, kā tas ir vairākās citās Eiropas valstīs,
- un noteikt obligātu informēšanu par riskiem. Uz to jau 2016. gada maijā norādīja arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve.
Pret absurdu cilvēka brīvības ierobežošanu
Taču šie “olšūnu kari”, kas vieniem var šķist mazsvarīgi, citiem izraisa smaidu, bet mums liek ņemt rokās plakātus un doties uz Saeimu protestēt, nav tikai par olšūnām. Tie ir par absurdu cilvēka brīvības ierobežošanu. Vai mums rūp, kādā kārtībā, cik izsvērti, argumentēti un kvalitatīvi mūsu valstī tiek pieņemti likumi?
Ja “mums tā šķiet” ir spēcīgāks pierādījums nekā loģika, zinātniski dati un citu, veselības aizsardzības ziņā daudz vairāk attīstītu valstu pieredze, nākamais “mums tā šķiet” lēmums var nepatīkami skart visus, arī tagadējos malā stāvētājus.
Sekosim līdzi un prasīsim atbildību no tiem, kam esam devuši mandātu godprātīgi pārstāvēt visu Latvijas iedzīvotāju tiesības un intereses! Mēs esam par pierādījumos balstītu un cilvēku cienošu politiku!
Galerija
