Edgars Jēkabsons: par cilvēka tiesībām lemt par savu ķermeni

12.decembra sēdē Sociālo un darba lietu komisija noraidīja Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas priekšlikumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumos, atstājot spēkā aizliegumu sievietēm ziedot olšūnas, ja viņas nav dzemdējušas. Atgādināšu, ka tas tika iestrādāts likumā, jo savulaik Veselības ministrija Gunta Belēviča vadībā pieņēma sasteigtu un “lētu” risinājumu problēmai: iepriekš nekontrolētajā nozarē parādījušās dažas negodprātīgas un neētiskas olšūnu donoru klīnikas, kas mudina sievietes ziedot olšūnas, pretī solot “zelta kalnus”. Tā vietā, lai šo sistēmu sakārtotu, ieguldītu laiku un izveidotu vienotu reģistru, kā bija paredzēts jau 2002. gada pieņemtā likuma anotācijā, un neētisko praksi likvidētu saknē, ministrija ķērās pie vienkāršāka risinājuma. Tika pieņemts priekšlikums mehāniski samazināt Latvijas sieviešu skaitu, kas drīkst ziedot olšūnas, tam visam izvēloties absurdu un sievietes tiesības ierobežojošu mērauklu – vai sieviete ir (drīkst ziedot) vai nav (nedrīkst ziedot) dzemdējusi.

Šodien galvenais deputātu pamatojums, kas grozījumus noraidīja, turpina degradēt jebkādu loģiku, kā arī apstiprina aizliegumu cilvēkam pašam lemt par savu ķermeni. Viņu arguments — astoņpadsmitgadīgas meitenes nezinot, ko viņas dara, un šādi šie “valsts galvenie ginekologi” viņas pasargās.  Šādu viedokli īpaši uzsvēra Mārtiņš Šics (LRA), Romualds Ražuks (Vienotība), Andrejs Klementjevs (Saskaņa) un Vitālijs Orlovs (Saskaņa).

Ko lai saka! Gaidām, ka komisijas deputāti, kuri neatbalstīja šos priekšlikumus novērst absurdo aizliegumu, piedāvās grozījumus Satversmē arī par tiesībām vēlēt tikai dzemdējušām sievietēm.

Starp citu, vidēji sievietēm Latvijā pirmais bērns piedzimst 27,2 gados (2014. gada CSP dati)  un šim vecumam ir tendence augt. Tātad, pēc atsevišķu deputātu loģikas, sievietes, lai arī varbūt jau tikušas pie doktora grāda, ir pārāk nesaprātīgas, lai izlemtu, kā rīkoties ar savu ķermeni.

Es personīgi pazīstu sievietes, kas ziedojušas olšūnas, lai arī pašām bērnu nav. Šajos gadījumos pamata motivācija bija vēlme palīdzēt. Arī pētījumā par 11 Eiropas valstīm noteikts, ka tikai finansiāla motivācija ir 10% donoru. 46% donoru tā ir tikai altruistiska. Tikmēr Latvijā ar šī brīža likuma redakciju sievietēm, kuras varbūt pašas nevēlas vai nav sanācis kļūt par mātēm, aizliegs palīdzēt tām, kurām tieši grūti citādi tikt pie bērniņa.

Arī pati Veselības ministrija likuma anotācijā norāda, ka valstī var izveidoties situācija, ka nodrošināt medicīnisko  apaugļošanu gadījumos, kad nepieciešams izmantot donoru dzimumšūnas, kļūs ļoti sarežģīti un reizēm pat neiespējami. Iemesls: iedzīvotāju vidū nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru. Tātad, minētie deputāti vēlas vēl vairāk sarežģīt mūsu jau tā slikto demogrāfisko situāciju.

Arī tiesībsargs un Saeimas juridiskais birojs norādījuši, ka šādi ierobežojumi nav pamatoti un ir liels risks, ka Satversmes tiesa šādu normu atceltu. Vai valstij nepieciešama kārtējā zaudētā tiesvedība?

Kustības Par! pārstāvji – Saeimas deputāti likumprojekta 3. lasījumā atbalstīs noraidītos priekšlikumus un iestāsies pret esošo absurdo normu, kas paredz, ka tikai dzemdējusi sieviete drīkst lemt par savu ķermeni. Aicinām to darīt arī citus deputātus, kā arī sabiedrību aktīvi sekot līdzi un nepieļaut, ka daži deputāti lemj par citu cilvēku ķermeni.