Lolita Čigāne: par Tieslietu ministrijas vētru ūdensglāzē, kamēr blakus notiek plūdi

Mūsu valsts šogad Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides indeksā “doing business” ir noslīdējusi par 5 vietām vairāku nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vides apstākļu dēļ – viens no tiem – maksātnespējas procesi. Tā ir kā pusaudžu spēle “Mafija pret pilsoņiem”, tikai šeit darbojas “tiesneši kopā ar blēžiem pret uzņēmējiem”. Šī shēma, diemžēl, tiek izmantota, blēžiem ar korumpētu tiesnešu palīdzību tiekot vaļā no parādiem. Gaidījām enerģisku rīcību no Tieslietu ministrijas, jo maksātnespējas procesu negodīga izmantošana ir gadiem ieildzis posts.

Tieslietu ministrija patiešām ir rīkojusies enerģiski, pat vētraini, likumprojektam “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, kas sastāv no 4 (!) pantiem, uzrakstot 33 lapu garu anotāciju. Tajā Tieslietu ministrija ir ielikusi visu, kas nav “mucis prom”, lai izstāstītu, ka Latvijai ir t.s. “leģitīmi mērķi” šādu likumu virzīt. Tieslietu ministrija, protams, zina, ka šādos, politiski un juridiski jūtīgos  priekšlikumos, tieši skaidrojuma kvalitātei ir izšķiroša nozīme.

Tieslietu ministrijas skaidrojumā ir atrodams gandrīz viss. Sociālpsiholoģiski spriedelējumi – “[..] seju aizsedzošie apģērbi nav vienkārši reliģisks apģērbs. To nēsāšana var tikt uztverta kā politisks akts, kas pauž neiecietību pret mītnes zemes kultūru, civilizāciju un paražām”, tāpat “mēs uzskatām – ja cilvēks neskatās otram acīs, viņš līdz ar to psiholoģiski nodala sevi no sarunubiedra”. Tur atrodamas reliģisko tekstu interpretācijas “būtiski atzīmēt, ka Korāns neparedz sejas aizsedzoša apģērba nēsāšanas pienākumu” un pat arhitektūra – “Minereti ir uzskatāms un redzams politiski-reliģiskās varas pieprasījuma simbols”.

Drošības policijas ieskatā šis visas publiskās vietas ieverošais un tikai nedaudzus izņēmumus (profesionālie pienākumi, sports, māksla, veselība, laikapstākļi) atrunājošs aizliegums mūsu valsti padarīs nedrošāku. DP pat dievojas: “ticiet mums, ja mēs redzam apdraudējumu, mēs vienmēr esam par lielāku personisko brīvību ierobežošanu”, tomēr šajā gadījumā tas nav nepieciešams.

Visbeidzot, vienmēr ir jautājums par policistu uz ielas, kuram šis aizliegums būs jāievieš dzīvē. Diemžēl šis aizliegums attieksies arī uz manu vēl padomjlaiku bērnības epizodi, kad ar klases puikām stadionā ar pionieru kaklautiem aizsegtām sejām spēlējām pirātus. Kā zināms, skolnieku pasaulē vislabākais pirāts ir tas, kas aizsedz pēc iespējas daudz no savas sejas, vēlams atstājot atsegtu tikai vienu aci. Tieslietu ministrijas priekšlikums paredz, ka mums par šo pienāktos administatīvais sods.

Visa šī Tieslietu ministrijas vētrainā darbība sacelta piecu cilvēku dēļ, kas Latvijā pašlaik reliģisku iemeslu dēļ aizsedzot seju.