Edgars Gribusts: Par kvalitatīvu un ilgtspējīgu iepirkumu procedūru

Es iestājos par kvalitatīvu un ilgtspējīgu iepirkumu procedūru, kas pašvaldībai ir izdevīga ilgtermiņā.

Uzskatu, ka nav saimnieciski iepirkumos balstīties tikai uz zemāko cenu, neņemot vērā kritērijus, kādi papildu ieguldījumi būs nepieciešami vēlāk – neparedzētie izdevumi, uzturēšanas izmaksas u.c. Arī cenai un kvalitātei ir jābūt līdzsvarā. Bieži vien nekvalitatīvas vai pārāk birokratizētas iepirkumu procedūras dēļ pašvaldība iegūst rezultātu, kas nav izdevīgs ilgtermiņā.

Plānot vairākus soļus uz priekšu.

Piemēram, iepirkumi ēku projektēšanai par zemāko cenu ir kā laimes spēle, kurā rezultātu un darba kvalitāti ir grūti prognozēt. Šādās situācijās jāorganizē metu konkursi vai jāizmanto inovāciju partnerības procedūra, kurā iegūst gan idejas, gan arī jau provizoriskās izmaksas projekta īstenošanai un ekspluatācijai.

Iepriekš Lielvārdes novadā bija prakse veikt iepirkumus projektēšanai pēc zemākās cenas principa, kas neatbilst ilgtspējīgai domāšanai. 2017. gadā, kļūstot par deputātu, viena no manām prioritātēm bija pārtraukt šo praksi, kas veiksmīgi ir realizējusies, šādā veidā organizēta gan jaunās bērnudārza ēkas projektēšana pie Lielvārdes pamatskolas, kur ir otrs lielākais dzīvojamais masīvs pilsētā, gan arī Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas rekonstrukcijas metu konkurss, kas ir vitāli svarīgi skolas attīstībai.

Nākamais solis ir attīstīt praksi projektēt un būvēt iepirkumu principa ieviešanu, kas ļauj publiskajam sektoram ātrā laikā tikt pie rezultāta, kā arī ietaupīt līdzekļus. Šajās situācijās pasūtītājam jābūt skaidram plānam, vajadzībām un vēlmēm, lai iecerēto arī saņemtu un realizētu. Ir svarīgi domāt, pirms veic iepirkumu par precēm vai pakalpojumiem, vairākus soļus uz priekšu.

Tālāk par pagalmu

Dzīvesvieta nav tikai mana māja, pagalms vai mans dzīvoklis, mana kāpņu telpa, dzīvesvieta ir mana apkaime, mana pilsēta, mans novads, kurā es dzīvoju.

Tieši tādēļ man ir svarīgi, ka pilsētās, pagastos un ciemos veidojas mazās kopienas, kas tur rūpi par savu apkaimi un publisko telpu. Arī jaunajā likumā par pašvaldībām tiek domāts par apkaimju valdēm, kas būs vēl viens labs instruments sabiedrības iesaistei pašvaldības darbā, bet organiskāk šādas apkaimju valdes veidotos no iedzīvotāju pašu iniciatīvas. Kā labu piemēru varu minēt Kaibalas iedzīvotājus.

Šo kopienu veidošanā ir jāiesaistās arī pašvaldībai, lai veicinātu šādas iedzīvotāju pārstāvniecības, organizējot sapulces, veidojot aptaujas par konkrētās kopienas interesējošajiem jautājumiem. Pēc labas pārvaldības principiem pašvaldībai ir jābūt iniciatorei, kas mudina sabiedrības iesaistīšanos kopīgajam labumam.

Lielvārdes novadā ir labi piemēri. Piemēram, mana iniciatīva lielvārdiešu, īpaši ģimeņu ar bērniem, iemīļotā pastaigu vietā privātmāju apkaimē pie Daugavas mainīt satiksmes kārtību. Sadarbībā ar pašvaldību tika veikta šīs apkaimes iedzīvotāju aptauja, kurā viņi pauda savu viedokli un balsoja par satiksmes izmaiņām, kas šeit ir nepieciešamas. Lieliska iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanā. Tagad šajā rajonā ir ātruma ierobežojums 30 km/h, kas rada drošu vietu pastaigām vai izbraucieniem ar velosipēdiem.

Labie piemēri gan Latvijā, gan pasaulē rāda, ka šādā veidā kopiena ir spējīga vienoties kopīgiem mērķiem, uztur kārtībā pieguļošo publisko teritoriju, piedalās pašvaldību rīkotajos publisko iniciatīvu konkursos. Šogad novadā uzsākta jauna aktivitāte, ko likumdevēji vēl tikai iestrādā likumā par pašvaldībām, taču Lielvārdē jau īstenojam – sabiedrības līdzdalības budžeta ideju konkurss. Šis ir rīks, ar ko apkaimju kopienas var virzīt publiskās telpas attīstību tām vēlamā virzienā.