Elīna Grīnhofa: “Nevis ambiciozi projekti, bet reālās vajadzības”

Pēc pašvaldību vēlēšanām Ogres novads būs lielākais Latvijā, apvienojot pašreizējos Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadus. Šī apvienošana daudzviet, pamatā ārpus Ogres, saistīta ar vērā ņemamām bažām.

Cilvēkus satrauc, vai nebūs tā, ka ir Ogre, kas veido centru, un pārējās teritorijas kļūs par klusu perifēriju. Tas, cik stabila un veiksmīga būs jaunā pašvaldība, lielā mērā ir atkarīgs arī no tā, cik efektīvi tā veidos mijiedarbību un radīs dialogu ar saviem iedzīvotājiem. 

Pašvaldībai jābūt pieejamai, atvērtai, uz saviem cilvēkiem orientētai. Tā nedrīkst būt tāla un nepieejama ēka kalna galā, ko “apmirdz” Betlēmes zvaigzne (viens no pompozajiem pašreizējā mēra projektiem nākamajai sezonai it kā tūristu piesaistei). Tā nedrīkst būt slēgts interešu klubiņš, kurā aiz aizvērtām durvīm tiek pieņemti lēmumi par nepamatoti dārgiem projektiem, par kuriem kopīgi maksājam un kas skar mūs visus, bez atbalsta atstājot krietni akūtāk risināmus jautājumus. Brīžiem liekas, ka Ogre pretendē uz mazās Dubaijas statusu, vienīgi vietējie “šeihi” naudu ņem nevis no naftas urbumiem, bet pilsētas budžeta, ko mēs piepildām ar saviem nodokļiem. Paraugoties uz tuneļa/pārvada projekta epopeju, lepno jahtu piestātnes projektu Daugavā vai nule sāktajiem plānošanas darbiem pie Ogres vārtiem, rodas sajūta, ka pilsētas vadība dzīvo attālinātā saskarē ar realitāti. Ogrē tūlīt būs Operetes teātris, kas, protams, ir jauki, bet mums jādomā, kā to izmantot tajās 320 dienās gadā, kad nenotiks operetes izrādes. Pašvaldības vadītāji uzskata, ka ikviena būve ir lieliska, pat ja tā rada papildus slogu budžetam.

Tie ir grandiozi projekti, bet tie nerisina, piemēram, saprātīgu auto plūsmu cauri pilsētai, savienojot abas Ogres upes puses, nerisina situāciju ar sastrēgumiem pilsētas centrā. Tās ir investīcijas, kas ievērojami pārsniedz iegūtā rezultāta pievienoto vērtību.

Tūristu piesaiste neapšaubāmi ir atbalstāma. Neaizmirsīsim, ka Ogre vēsturiski veidojusies kā kūrorta pilsēta – iemeslus par labu šai izvēlei 20. gadsimta 20. gados redzam arī šodien: priežu meži, divu upju satikšanās vieta, gleznainas ainavas un svaigs gaiss – Ogre ir izcili piemērota vieta sanatorijām vai mūsdienās spa, aktīvajam un veselīgajam tūrismam. Taču, domājot par pilsētas viesiem, nedrīkst aizmirst par tiem, kas Ogri sauc par savu dzīvesvietu. Kā nodrošināt šī savulaik tik pieprasītā svaigā gaisa (tuberkulozes sanatorijas!) uzturēšanu ikdienā, kad pilsēta smok sastrēgumos? Kā parūpēties par ērtu infrastruktūru visiem novada iedzīvotājiem, kas ikdienā brauc uz citām pilsētām? Vai kā piedāvāt izcilu un ar Rīgas iecienītajām skolām konkurētspējīgu izglītību bērniem un jauniešiem? Mēs ar Kustības Par! Ogres novada komandu esam raduši atbildes uz šiem jautājumiem.

Esmu pārliecināta, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc lielākas atklātības un sabiedrības līdzdalības, uzskatot, ka tas uzlabos pieņemto lēmumu kvalitāti. Pārvaldība, kas ir atklāta, iesaistoša un atbildīga savu iedzīvotāju priekšā – to es gribu panākt Ogres novadā. Un tie nav utopiski mērķi.

Tie ir sasniedzami, izmantojot dažādus inovatīvus risinājumus un, iespējams, mazliet mainot domāšanu.

Pašvaldībai jābūt viegli sasniedzamai jebkuram novada iedzīvotājam – sākot ar ērti pieejamu informāciju, beidzot ar klientu apkalpošanas centriem pagastos.

Pašvaldībai jāatver dati un jāsniedz informācija par saviem izdevumiem, noslēgtajiem līgumiem, lobēšanas aktivitātēm, pašvaldības pakalpojumu izpildi un tā tālāk. Lēmumiem jābūt ne tikai sameklējamiem/ pieejamiem, tiem jābūt skaidriem, saprotamiem, izsekojamiem.

Sabiedrība jāiesaista lēmumu pieņemšanā – gan budžeta izstrādē, gan visā lēmumu pieņemšanas procesa gaitā (iesaistot apkaimju pārstāvjus un izmantojot digitālas līdzdalības iespējas), gan apzinot sabiedrisko pakalpojumu nepieciešamību, to projektēšanu, pasūtīšanu un visbeidzot izvērtēšanu.

Īpaši jauks un viegli ieviešams piemērs ir līdzdalības budžets, kas minēts jaunajā pašvaldību likumā kā viena no labajām praksēm. Tas ļauj iedzīvotājiem pašiem lemt, kam virzīt daļu no līdzekļiem, iesniedzot iniciatīvas un balsojot par sev svarīgo.

Pašvaldība esam mēs visi.