Kā mazināt nevienlīdzību sociālo pakalpojumu pieejamībā?

Kustība “Par!” Ogres nodaļa 6. maijā rīkoja atvērtu sarunu par pašvaldībās tik aktuālo tēmu „Kā mazināt nevienlīdzību sociālo pakalpojumu pieejamībā?”. Sarunas rezultātā tika gūtas dažnedažādas atziņas un izzināti priekšnoteikumi, kurus pašvaldībai vajadzētu ņemt vērā, veidojot sociālo pakalpojumu plānu.

Lai sociālie pakalpojumi būtu uz iedzīvotāju vajadzībām balstīti, ir svarīgi identificēt iedzīvotāju problēmas un vajadzības – gan pašvaldībai, gan pašvaldības sociālajam dienestam jāveic pētījumi, jārunā ar iedzīvotājiem, jāaptver arī to iedzīvotāju vajadzības un problēmas, kuri nevēršas pašvaldībā pēc palīdzības. Būtiska loma sociālo pakalpojumu jomā ir arī preventīvais darbs, jo, neveicot preventīvo darbu, vienā mirklī nepietiks resursu, sociālo problēmu mazināšanai un risināšanai.

Sociālie pakalpojumi, t.sk. arī preventīvais darbs, jādeleģē NVO, sociālajiem uzņēmumiem, bet sociālajos dienestos jākoncentrē speciālisti ar dažādām kompetencēm, kas strādā ar dažādām iedzīvotāju grupām, strādā ar kopienu, aizstāv tās intereses, raksta projektus u.tml. Turklāt jāattīsta un, tajā pat laikā, jāvērtē, vai jau esošie pakalpojumi nav jāmaina, jālikvidē, jo, līdz ar sabiedrībā notiekošajām izmaiņām, tie var kļūt neefektīvi, nevajadzīgi.

Pašvaldībai vairāk jāuzdrošinās un jāeksperimentē ar dažādām sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu formām. Katrā pagastā ir jābūt Dienas centra filiālei, lai cilvēki varētu socializēties, apgūt jaunas prasmes.

Saruna aizskāra arī jautājumu par atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Šī tēma nevienu dalībnieku neatstāja vienaldzīgu un varēja sadzirdēt būtiskus viedokļus un likumsakarības:

Jo bērnam ar īpašām vajadzībām smagāki veselības traucējumi, jo vairāk tas ietekmē visas pārējās ģimenes ikdienu – kopīgu laika pavadīšanu, kopīgu atpūtu, naktsmieru u.tml.

Ģimenēs, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, sociālais atbalsts ir nepieciešams visai ģimenei – gan vecākiem, gan, ja ģimenē aug vairāki bērni, – pārējiem bērniem.

Sociālajam atbalstam jābūt pieejamam jau tajā mirklī, kad ģimenē ienāk bērns ar īpašam vajadzībām – ģimenei gan jāsniedz psiholoģiskais atbalsts, gan jāpalīdz orientēties esošajā situācijā, informējot, kur un kāda palīdzība pieejama, kā rūpēties par sevi un bērnu u.tml.

Ir nepieciešams atelpas brīža pakalpojums, vasaras nometnes bērniem ar īpašam vajadzībām, lai vecāki gan fiziski, gan emocionāli varētu atpūsties, veltīt laiku sev un pārējiem ģimenes locekļiem.

Katrā reģionā nepieciešami dienas centri personām, ar garīgās attīstības traucējumiem, lai vecāki var strādāt algotu darbu, socializēties.

Nepieciešama grupu dzīvokļu izveide gan cilvēkiem, kuri ar nelielu palīdzību un atbalstu spēj patstāvīgi dzīvot, gan cilvēkiem, kuriem nepieciešama 24 stundu aprūpe.

Nepieciešama sabiedrības izglītošana par cilvēkiem ar invaliditāti, par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

6. maija sarunā piedalījās Evija Rutmane, saraksta “Par!” deputāta kandidāte, sociālā darbiniece un sociālā pedagoģe; Liesma Ose, Labklājības ministrijas vecākā eksperte; Vita Saleniece – Šmaukstele, Sociālā dienas aprūpes centra Lielvārdē vadītāja; Inta Gerharde, nodibinājuma „Hospiss.LV” valdes locekle, SIA “Hospiss Māja” sociālā darbiniece; Agita Šulca, biedrības „Vecāki kopā” valdes priekšsēdētāja.

Pilnu atskatu uz diskusiju skatīt šeit: https://fb.watch/5ntI3bLCX9/