Dace Bluķe: Par vidi bez plastmasas atkritumiem

Dace Bluķe, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārā sekretāre un mūsu saraksta mēra kandidāte, aizvakar uzrunāja Saeimas deputātus saistībā ar jaunā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma pieņemšanu. Likums no šī gada 3. jūlija paredz aizliegumu laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī nosaka dažādus pasākumus plastmasas patēriņa samazināšanai.

Plastmasas izgudrošana un parādīšanās mūsu ikdienā ir radījusi revolucionāras pārmaiņas visos cilvēka eksistences aspektos. Šodien grūti bez plastmasas klātbūtnes ir iedomāties dažādas ierīces un tehnoloģijas, kuras izmantojam ne tikai sadzīvē, bet arī zinātnē, medicīnā, izglītības procesos, dažādu preču un pārtikas ražošanā.

Masveida plastmasas produkciju pasaulē sāka ražot pirms teju 100 gadiem. Kopš pagājuša gadsimta 60-tajiem gadiem līdz gigantiskiem apmēriem ir izaugusi vienreiz lietojamās plastmasas izstrādājumu ražošana un patēriņš. Puse no visas saražotās plastmasas šodien ir vienreiz lietojamā. Tā tiek izmesta atkritumos pēc vienas lietošanas reizes. Tas ir novedis pie globālas vides katastrofas, kas jārisina visai pasaulei sadodoties rokās kopā, un mēs Latvijā to darām arī ar šī likuma palīdzību.

Lai plastmasas sadalītos nepieciešami vairāki simti gadu. Tas nozīmē, ka visa tā plastmasas daļa, kas cilvēces vēsturē saražota un nav nonākusi atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, ir atkritumi, kas ik dienu turpina nelabvēlīgi ietekmēt vidi. Saules, vēja, ūdens, karstuma un citu faktoru ietekmē tā pamazām sairst, taču nekur nepazūd – pāri paliek mazas, acij neredzamas plastmasas mikrodaļiņas. Un tās nonāk visur. To, sajaucot ar barību, patērē zivis un citi jūras savvaļas dzīvnieki. Tā plastmasa ātri nokļūstot pasaules pārtikas ķēdē. Patiešām, mikroplastmasa ir atrasta visur – krāna ūdenī, pārtikā, dzīvnieku organismos un cilvēka ķermenī. Visā pasaulē bez izņēmuma.

Tāpat jaunais likumprojekts paredz plastmasas atkritumu samazinājumu Latvijā par 40 tonnām gadā. Redzu, ka varam mainīt mūsu paradumus un atteikties no tā, kas ir lieks un nevajadzīgs, turklāt viegli aizvietojams ar dabai draudzīgākiem risinājumiem. Vienlaikus, šis likums iezīmē arī jaunu domāšanas veidu,  kas arvien plašāk rosina cilvēkus izdarīt videi draudzīgas izvēles ikdienā, kā arī liecina par arvien pieaugošu vides apziņas kultūru.

Likums attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražoti izstrādājumi. Savukārt tie izstrādājumi, kuriem vēl nav dabai draudzīgu alternatīvu, kā glāzes, šobrīd vēl netiek aizliegti, bet ir jāveic pasākumi, lai samazinātu to patēriņu. Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, kas arī rada lielu piesārņojuma apjomu vidē.

VARAM paralēli strādā arī pie citām iniciatīvām, kas paātrinās zaļās politikas tempu, iedzīvinās aprites ekonomikas principus tautsaimniecībā un reorganizēs pieeju atkritumu apsaimniekošanā, piemēram, no nākamā gada darbību uzsāks depozīta sistēma Latvijā. Darba ir daudz, bet tas ir rezultāta vērts.

Lietosim mazāk plastmasu!