Uldis Zupa: Liepājniekiem nepieciešami droši un visiem pieejami ceļi

Liepājas Universitātes attīstības direktors Uldis Zupa ir transporta nozares entuziasts ar veiksmīgu pieredzi Liepājas sabiedriskā transporta aģentūras vadītāja lomā. Viņa vadības laikā optimizēts pilsētas sabiedriskā transporta tīkls, vienlaikus pašvaldības budžetā ietaupot vairākus simtus tūkstošu eiro. Uldis uzskata, ka tuvākajos gados pašvaldībai beidzot jāsāk strādāt pie tā, lai uzlabotu Liepājas ceļu satiksmes drošību.

Statistika neiepriecina

Kaut arī Liepājā tiek atjaunoti ielu posmi, pēdējo gadu laikā ir pieaudzis smagu ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ir cietušie. Uldis Zupa norāda, ka 2019. gadā vien Liepājā reģistrēti vairāk nekā 500 ceļu satiksmes negadījumu, no kuriem 99 bija smagi, kopumā cieta 113 cilvēku un viens gāja bojā.

Transporta nozares speciālists uzskata, ka neglaimojošā statistika skaidri parāda – remontējot ielas, pašvaldība aizmirsusi par būtisku aspektu satiksmes infrastruktūras attīstībā, proti, ceļu satiksmes drošību.

Par drošu satiksmi bērnu dēļ

Ir nepieciešami risinājumi, kuri gadījumos, ja autovadītājs, riteņbraucējs vai gājējs pieļauj kādu kļūdu satiksmē, nostrādātu kā papildu aizsardzības mehānisms un ievērojami samazinātu ceļu negadījumus un tajos cietušo skaitu.

Uldis uzsver, ka potenciāli bīstamu piemēru, kur izremontēta satiksmes infrastruktūra atstāta bez nepieciešamajiem drošības mehānismiem, Liepājā netrūkst.

“Ir skolas, gar kurām stiepjas saremontētas ielas un līdz ar to konstanti tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums. Blakus šīm mācību iestādēm uzturas mūsu bērni, viņi regulāri dodas uz tām un nāk mājās. Nedrīkst pieļaut, ka satiksmes infrastruktūra šādās vietās atļauj autovadītājiem traukties ar neadekvātu ātrumu,” skaidro Uldis.

Gudri risinājumi

Līdz šim pašvaldībā šādi jautājumi nereti risināti ar iesniegumiem, kuru pozitīvais iznākums ir jauna ceļa zīme, kas, piemēram, ierobežo braukšanas ātrumu līdz 30 kilometriem stundā. Taču mēs visi zinām, ka ceļa zīmes ne vienmēr attur ātruma pārkāpējus, un arī Liepājā tas ir acīm redzami.

“Vēlos uzsvērt, ka pasaulē ir piemēri, kā efektīvi risināt šīs situācijas, un tie nav tikai “guļošie policisti”. Var sašaurināt brauktuves, veidot ielas tā, lai autovadītājiem faktiski būtu neiespējami mācību iestāžu, bērnudārzu un citu līdzīgu vietu tuvumā traukties ar bīstamu ātrumu. Pašvaldībās, kuras nevis formāli, t.i. ar ceļa zīmi, bet pēc būtības pieiet jautājuma risināšanai un ielu malās tiek izvietoti, piemēram, puķupodi, kas vienlaikus kalpo kā pilsētvidi uzlabojošs elements. Šis risinājums ir daudz lētāks un efektīvāks nekā guļošo policistu rindas, kas pārvērš brauktuvi par amerikāņu kalniņiem. Attīstot satiksmes infrastruktūru, par to ir jādomā,” pauž speciālists.

Lai droši ir visiem

Uldis Zupa arī atgādina, ka pilsētniekiem atmiņā vēl ilgi paliks pagājušā gada negadījums, kad uz gājēju pārejas tika notriekta skolniece, kas vēlreiz apliecina, cik skaudri var izvērsties pat mazākā kļūda satiksmē.

“Ir mērķtiecīgi fiziski jānošķir satiksmes dalībnieki – gājējiem ir ietve, velosipēdistiem droši veloceliņi un autobraucējiem brauktuve. Līdzko mēs blīvā satiksmē jaucam šos satiksmes dalībniekus kopā, rodas problēmas,” brīdina Uldis.

“Visām gājēju pārejām pilsētā būtu jābūt īpaši izgaismotām un pārredzamām, un tādām, lai tās droši var šķērsot ikviens, neskatoties uz personas fiziskajām spējām. Gājēju pārejas, kuras fiziski nav iespējams šķērsot cilvēkiem ratiņkrēslos, vispār nedrīkstētu būt! Visur, kur ietves nešķērso maģistrālās ielas un fiziski iespējams izbūvēt, ietves netiek pazeminātas ielas līmenī. Pilsētā ir jāpalielina ātruma kontrole un automātisko fotokameru skaits, kuras fiksē luksofora šķērsošanu pie sarkanā signāla, un apkaimju centros ir  jāsamazina ātrums. Samazinoties ātrumam, apkaimēs ne tikai mazināsies negadījumu skaits, bet kļūs arī klusāks, un mazināsies gaisa piesārņojums.”    

Veloceliņi jāveido pārdomāti

Speciālists uzskata, ka šāda satiksmes pārveide nav vienkāršs uzdevums, taču ar skaidru plānu tas ir pilnībā sasniedzams: “Ja mums ir iecere savienot Laumas rajonu ar pilsētas centru ar pēc iespējas taisnāku veloceliņu, tad strādājam pie plāna, saskaņojam šo ieceri ar kopējo bildi par Liepājas satiksmes infrastruktūras attīstību un – īstenojam. Liepājā ar pašvaldību nereti ir tā – parādās finansējums, kaut kas kaut kādā posmā tiek paveikts, taču nekādi nesader kopā ar tālāko pilsētas attīstību.”

Tāds ir arī stāsts par Liepājas veloceliņiem un to drošību. “Liela daļa no mūsu pilsētas veloceliņiem ir plezīram, brīvdienās var forši pabraukt. Ar to viss ir kārtībā – tādi arī ir vajadzīgi. Bet, ņemot vērā, ka arī Liepājā nepārtraukti pieaug tādu iedzīvotāju skaits, kuri velosipēdu izmanto ik dienas, darba gaitās, jādomā arī par veloceliņiem kā būtisku daļu no pilsētas satiksmes dzīslām, turklāt jāgādā, lai šie ceļi būtu droši,” turpina Uldis.

Pašvaldībā nav ilgtspējīgas urbānās mobilitātes plāna.  Piemēram, Zirņu ielas veloceliņi uzbūvēti tā, ka velosipēdisti pa tiem brauc nelabprāt. Tie gluži vienkārši ir diezgan bīstami – ved uz augšu, uz leju, pēkšņi sākas vai beidzas, nepārskatāma braukšana, jo prioritāte, būvējot šos veloceliņus, bijusi automašīnas.

“Celiņš būvēts tā, lai ar auto vieglāk izbraukt no pagalma. Rezultātā velosipēdisti turpina dragāt pa brauktuvi,” teic Uldis. Liepājā pērn parādījušies arī elektriskie skrejriteņi, kas skaidri norāda uz iedzīvotāju transporta izmantošanas paradumu maiņām, uz kurām atbildīgai pašvaldībai adekvāti un laikus jāreaģē.

Ar ko jāsāk?

Ieskicējot nepieciešamās izmaiņas jau esošajā Liepājas satiksmes infrastruktūrā un runājot par to, kā plānot turpmāko attīstību, Uldis norāda, ka jāsāk ar satiksmes drošības auditiem, kuri veicami pie katras skolas, bērnudārza un citām sabiedriski nozīmīgām iestādēm.

“Šos auditus veic speciālisti ar augstu kompetenci satiksmes drošības jautājumos. Tas ir salīdzinoši dārgs prieks, taču, ja pašvaldībai ir ceļu satiksmes drošības speciālistu veikto auditu rezultāti un atziņas, paveras plašas iespējas daudz efektīvāk izlietot nodokļu maksātāju līdzekļus, veicot uzlabojumus pilsētā. Tas noved pie ceļu satiksmes negadījumu, traumu un letālu iznākumu avāriju samazināšanās – faktiski pie dzīvību glābšanas. Tādā gadījumā ceļu satiksmes drošības jautājumi, kas ir ļoti būtiski, vairs nav politiski jautājumi. Nav jātērē laiks to apspriešanai, ja savu vārdu ir teikuši šīs jomas eksperti,” pārliecināts ir Uldis Zupa.