Andra Strautiņa: Pašvaldībai jāatbalsta aktīvākie liepājnieki

Lai arī vairums dienu tiek aizvadītas strādājot Rīgā, Andrai Strautiņai šogad aprit desmit gadi liepājnieces statusā. Būdama sabiedriski aktīva, Andra regulāri vēro, kā Liepājā darbojas un attīstās nevalstisko organizāciju (NVO) sektors. Liepāju viņa izvēlējusies arī kā vietu, kur izmantot savas zināšanas, palīdzot biznesa iesācējiem, tostarp sociālajiem uzņēmējiem.

Sektors, kurā specializējusies Andra, ir būtisks jebkuras mūsdienīgas sabiedrības un cilvēku izaugsmei draudzīgas pilsētas stūrakmens. Pilsētas kā dzīvesvietas un darba vietas attīstīšana nav tikai domes uzdevums. Lemšanas procesā ir tiesības piedalīties arī iedzīvotājiem, šeit lomu spēlē sabiedriskā aktivitāte.

Andras ieguldījums šajā – Liepājā dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar apmācībām, tajā skaitā arī NVO pārstāvjiem. Vienlaikus viņa ir arī sociālās uzņēmējdarbības vēstnese Kurzemē un apņēmusies darboties Liepājas domē, lai attīstītu šo jomu.

Liepājniekiem vajadzīgs NVO nams

Andra uzsver, ka NVO sektora spēcināšanai Liepājā ir steigšus jādomā par NVO nama izveidi. “Liepāja ir trešā lielākā Latvijas pilsēta. Manuprāt, liepājnieki ir pelnījuši vietu, kurā pulcēties savu ieceru realizēšanai. Ambiciozu cilvēku ar idejām mums ir ļoti daudz. Šo potenciālu vajadzētu izmantot, pašvaldībai nākot pretī un sniedzot atbalstu. Līdzīgi NVO nami mūsdienīgās pilsētās ir norma. Šīs ir vietas, kur cilvēki nāk strādāt “coworking” jeb koprades telpās, veido kontaktus un apmainās ar pieredzi, zināšanām. Šādi visur pasaulē veidojas vērtīgi projekti, no kuriem labumu gūst liela daļa sabiedrības,” pamato Andra.

Viņa uzsver, ka NVO nams Rīgā lieliski demonstrē šādas vietas pienesumu pilsētas attīstībai: “Tas bieži vien ir pats pamats, nepieciešamais atbalsts, kuru iegūstot cilvēki startē ar spēcīgām, nozīmīgām iniciatīvām, kuru augļus vēlāk bauda visi. Liepājā ir šādas organizācijas un cilvēki, kuri aktīvi darbojas, taču iztrūkst vienotības, centra, kur tas viss mājotu vienuviet. Ir organizācijas, kam ir telpas – tās ir priecīgas un strādā. Ir citas, kurām nav un nākas cīnīties. Spēcīgs NVO sektors ir tas, kurš veicina arī apkaimēs dzīvojošo iesaistīšanos lēmumos, kuri skar pilsētu. Liepājā tas ir būtiski – iesaistīt pilsētas dzīvē arī ārpus centra dzīvojošos.”

Andra ir pārliecinājusies, ka arī pašiem liepājniekiem šāds nams ir vajadzīgs: “Esmu aprunājusies ar vietējiem pilsoniski aktīvajiem iedzīvotājiem, un viņi vienbalsīgi iestājas, ka šī ideja atrisinātu daudzas problēmas. Kopdarba telpu, aktīvas vides, kurā radīt un īstenot kopīgus projektus, trūkums bremzē jaunu iniciatīvu attīstību. Konsultējoties ar kolēģiem Rīgā, kur novērojama straujāka NVO sektora attīstība, esmu sapratusi, ka sākumā NVO namam būs jāpapūlas, lai sevi pierādītu. Tā ir ar jebkuru iniciatīvu – sākums būs grūtāks. Taču pēcāk gan pašvaldībai, gan pilsētniekiem ieguvums būs acīmredzams.”

Sociālā uzņēmējdarbība

Sociālo uzņēmējdarbību definē kā komercdarbību, kas risina kādu aktuālu sociālu problēmu vai izaicinājumu. Uzņēmuma peļņa netiek sadalīta īpašnieku starpā, bet ieguldīta sabiedrībai būtisku jautājumu risināšanā

Tie var būt darba integrācijas uzņēmumi, firmas, kas sniedz pakalpojumus mazaizsargātajām grupām. Tas ir darbs, kas ir būtisks un skar problēmas, kuras nedrīkst atstāt novārtā, taču vienlaikus ne vienmēr interesē tradicionālu uzņēmēju, kura pamatmērķis ir peļņa.

Latvijā ir ap 200 šādu uzņēmumu. Ir vairāki darba integrācijas uzņēmumi, kuri nodarbina personas ar invaliditāti. Ir tādi, kas sniedz socializēšanās iespējas cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, palīdz ģimenēm ar bērniem, kuriem ir nepieciešama paliatīvā aprūpe. Šādi uzņēmējdarbības piemēri risina problēmas, uzlabo dzīves kvalitāti, kā arī vienlaikus izceļ mūsu sabiedrības spēju mobilizēties aktuālu problēmu risināšanā. Manuprāt, cilvēki, kuri ar to nodarbojas, ir pelnījuši pašvaldības atbalstu, normatīvais regulējums šādu iespēju sniedz, atliek vien gribēt un darīt, jo rezultātā ieguvēji būtu visi. Citās pašvaldībās ir atsevišķi grantu konkursi tieši sociālajiem uzņēmējiem, saprotot specifisko ceļu, kuru tie iet. Liepājā šo visu var un vajag realizēt, pašvaldības atbalsts ir jāpiedāvā gudri, apzinoties, ar kādām idejām vēlas strādāt liepājnieki, kā arī saprast viņu vēlmju dažādību,” norāda Andra. 

Palīdzība mājražotājiem un mazajiem uzņēmumiem

Viņa uzskata, ka līdzīgai pieejai jābūt arī darbā ar dažādiem mazajiem uzņēmējiem, tostarp mājražotājiem. Tikpat svarīgs ir arī pašvaldības informatīvais atbalsts.

“Cilvēkiem, kuri vēlas sevi realizēt radoši vai komercdarbībā, bieži ir nepieciešams nevis finansiāls, bet gan morāls un konsultatīvs atbalsts. Liepājā ir dažādas organizācijas, kur biznesa uzsācējam vērsties pēc atbalsta, bet pašvaldība, kura ir ieinteresēta uzņēmējdarbības attīstībā savā teritorijā, var izveidot koordinētu atbalsta punktu, kurā iedzīvotājs varētu vērsties un saņemt pirmo konsultāciju par to, kas nepieciešams, lai īstenotu savas idejas.

Uzņēmēji – gan lielāki, gan mazāki – ir tie, kuri rada pievienoto vērtību. Atbalstīt lielos uzņēmumus ir loģiski, taču visus iedzīvotājus nevar iestumt milzīgajā industriālajā zonā. Manuprāt, pašvaldībai, sniedzot atbalstu, ir jāievēro līdzsvars. Mazie uzņēmumi bieži vien veido pilsētas unikālo noskaņu, piedāvājumu gan vietējiem, gan tūristiem – tās ir nelielas kafejnīciņas, kioski, mājražotāji. Tā ir būtiska mūsdienīgas, augošas pilsētas daļa – pilsēta nevar būt tikai teritorija ar dzīvojamajām mājām un lielām rūpnīcām, pilsēta ir dzīvesvieta cilvēkiem.”