Paulis Dālbergs: Jūrmalā nepieciešamas modernas pārmaiņas izglītībā

Paulis Dālbergs ar ģimeni pārcēlās uz Jūrmalu, meklējot meitai piemērotāku skolu. Kopš tā laika izglītības kvalitāte un pilsētas skolu nākotne ir viņa sabiedrisko aktivitāšu galvenā prioritāte. 

Paulis arī ir nemierā ar domes tuvredzību, risinot vides un kopējās pilsētas attīstības ilgtspējas jautājumus. Ir pēdējais laiks sākt domāt 50 un vairāk gadu perspektīvā par pilsētu un vidi, kādā dzīvos mūsu mazbērni. Jūrmalas mērķim jābūt kļūšanai par klimatneitrālu zonu, lai risinātu klimata krīzes radītās problēmas ar ikdienas rīcību, nevis tās vairotu.

Izglītības pārvalde kā klientu menedžeris

“To var izdarīt, tikai uzdodot jautājumu: kuras ir svarīgākās lietas konkrētas vecuma grupas bērniem, viņu vecākiem un pedagogiem? Dažādās grupās prioritātes būs atšķirīgas. Pirmsskolas un sākumskolas gadījumos svarīgākais ir pieejamība, pamatskolā – iekļaušana, vidusskolā – kvalitāte. Diemžēl izglītības stratēģijas Jūrmalā gluži vienkārši nav. Pirmsskolas izglītības iestāžu nepietiek, lai gan domei ir nepieciešamie resursi, lai jautājumu atrisinātu. Tāpat daudzi vecāki izvēlas sūtīt bērnus Rīgas skolās, jo kvalitāte vidusskolas līmenī ir nepieņemami zema tik turīgai pilsētai kā Jūrmala. Izglītības pārvaldei ir jākļūst par sava veida klientu menedžeri, kura uzmanības centrā ir bērnu un vecāku vajadzības, kā arī atbalsts direktoriem un pedagogiem,” uzskata Paulis.

Darbs ar bērniem, kurus nomāc sociālas problēmas un iekļaujošas vides radīšana skolās, ir visas sabiedrības jautājums, un to nevar atrisināt tikai izglītības sistēma. 

“Skola var censties rādīt piemēru un izglītot bērnus, bet attieksmi pret atšķirīgo bērni iemācās no vecākiem. Lai veicinātu vienlīdzīgu attieksmi un iekļaušanu, skolām jāatrod veids, kā panākt lielāku vecāku iesaisti un dot bērniem iespēju redzēt un dzirdēt dažādus pieaugušos, kas nav profesionāli pedagogi. Brīnišķīgs piemērs ir MOT iniciatīva [norvēģu olimpiešu aizsākta programma ar nolūku trenēt jauniešos drosmi], kur parasti vecāki ienāk klasēs, lai mācītu drosmi sapņot, ticēt sev un rūpēties par līdzcilvēkiem,” stāsta Dālbergs.

Izglītības piedāvājuma kvalitātes kontekstā milzīga nozīme ir skolas direktora vīzijai un vadītāja spējām, pārliecināts ir Paulis. Pašvaldības uzdevums, viņaprāt, ir atrast un motivēt labākos vadītājus, kas spētu izveidot vienotu skolēnu, vecāku, pedagogu un citu darbinieku kolektīvu: “Piemērs rada spēcīgu motivāciju. Pieredzes apmaiņa – gan ar citu Latvijas reģionu labākajām skolām, gan iespēja redzēt kādas Igaunijas vai Somijas skolas mācību procesu – būtu ne mazāk svarīga par profesionālo pilnveidošanos.”

Pedagogu atalgojumam jābūt adekvātam

Svarīga ir arī izglītības pārvaldes loma. Pandēmijas laikā ir vēl lielāka nepieciešamība sniegt pedagogiem dažādu veidu atbalstu, piemēram, nodrošināt psihologu. Domes darbinieku veiktspēja un profesionalitāte diemžēl šobrīd ir nepietiekama, lai sniegtu vajadzīgo atbalstu direktoriem, atrastu un motivētu labus pedagogus, rūpētos par to tālākizglītību, kā arī realizētu skolu apvienošanas projektus, kā galveno mērķi izvirzot izglītības kvalitāti, nevis miljonu apgūšanu būvniecības projektos. 

Ļoti būtiska ir motivācijas sistēma, kas balstīta uz skaidriem snieguma vērtēšanas kritērijiem. Šobrīd Jūrmalas pedagogu atalgojums nav konkurētspējīgs ar apkārtējām pašvaldībām, tāpat skolas konkurē savā starpā. Viens no risinājumiem būtu veidot sadarbību un slēgt līgumus ar pedagogiem, kamēr viņi vēl studē, lai piesaistītu labākos Jūrmalas skolām. Tāpat ļoti spēcīgs piesaistes instruments būtu atbalsts dzīvesvietas nodrošināšanai jaunajiem pedagogiem,” uzskata Paulis Dālbergs.