Uldis Dūmiņš: Laba pārvaldība ir atklātība un atbildība

Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētājs, Mūžizglītības un kultūras institūta Vita elektors, NVO jomas eksperts un sabiedriski aktīvais jelgavnieks Uldis Dūmiņš norāda, ka ir pēdējais laiks pārmaiņām domē, kura ilggadējas stagnācijas dēļ sāk aizmirst par adekvātu pašvaldības darbu demokrātiskā valstī un labas pārvaldības būtību.

Jelgava ir Ulda Dūmiņa dzimtā pilsēta. Šeit viņš gadu gaitā izveidojis ilgtspējīgu organizāciju – Zemgales NVO centru, asistējot vismaz 100 biedrībām ar darbības uzsākšanu un attīstīšanos, tostarp piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. 

Ar atbildību par katru centu

Uldis iestājas par maksimālu iedzīvotāju iesaisti pašvaldībai aktuālu jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanā, par caurspīdīgumu un sabiedrības informēšanu. Diemžēl jau labu laiku ir novērojams, ka Jelgavas dome izvēlējusies nevis demokrātijas veicināšanu, bet ierobežošanu.

“Laba pārvaldība vienkāršā tulkojumā nozīmē, ka pašvaldība ar visaugstāko atbildības izjūtu izturas par katru nodokļu maksātāja centu. Otra lieta, kas ir ne mazāk būtiska, arī demokrātijas kontekstā, – lai nodrošinātu labu pārvaldību, vietvarai būtu jāmainās biežāk, nekā tas šobrīd redzams Jelgavā. Taču, protams, lai tas notiktu, tiem, kuri vēlas iet politikā, ir jāspēj uzrunāt vēlētājus ar savu piedāvājumu un redzējumu,” uzsver Uldis. 

Bez pārmaiņām rodas visatļautība

“Manuprāt, būtu veselīgi, ja pašvaldībā pie varas esošie mainītos ik pēc diviem termiņiem – astoņiem gadiem. To skaidri pierāda situācija Jelgavā, kur būtisku izmaiņu nav bijis jau piecus termiņus – 20 gadu. Jelgavnieki jau labu laiku sāk saprast, ka šie apstākļi ļoti ietekmē to, kā tiek pārvaldīti viņu nodokļos samaksātie līdzekļi. Katru gadu mēs redzam arvien vairāk visatļautības,” norāda Uldis.

Starp tās pazīmēm viņš pirmām kārtām min problēmas ar informācijas pieejamību. Paskaidrojumiem, kā un kam tiek tērēts pašvaldības budžets, jābūt iedzīvotājiem brīvi un vienkārši pieejamiem, taču tā neesot. 

“Ir jābūt informācijai, kā un cikos var pieslēgties domes sēdēm. Kā skatītājiem, protams, bet tik un tā. Jābūt iespējai uzzināt darba kārtību lēmumu pieņemšanā. Mūsdienās, īpaši jau pēc tam, kad, pandēmijas spiesti, esam raduši dažādus risinājumus attālinātai saziņai, videokonferencēm, šai nevajadzētu būt problēmai. Vienkāršas, it kā pašsaprotamas lietas, taču ar šo visu joprojām ir problemātiski,” piebilst Uldis. 

“Kas būtiski – Kustība “Par!” ir identificējusi, ka vairākās programmās, kur pašvaldība piešķir līdzekļus, trūkst skaidru kritēriju, kuriem jāatbilst, lai iegūtu atbalstu. Tiek piešķirta nauda, taču ārpus procesa nevienam nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem pašvaldība vadījusies, iztērējot līdzekļus. Tā nav laba pārvaldība. Tā nav sistēma, kurai jelgavniekiem vajadzētu turpināt uzticēt savus līdzekļus un savas pilsētas nākotni,” skarbi izsakās Uldis.

Nav jānodarbojas ar pseidožurnālistiku

Runājot par Jelgavas pašvaldības darba stilu, Uldis Dūmiņš piemin arī pašvaldības izdoto laikrakstu Jelgavas Vēstnesis un tā faktisko darbību mikroklimatā, kas pašvaldībā veidojies divdesmit gadu teju nemainīgas politiskās varas apstākļos. 

“Jelgavniekiem šis medijs izmaksā vairāk nekā 300 000 eiro gadā, taču regulāri tiek izmantots pašvaldības politisko līderu slavināšanai. Tā ir pseidožurnālistika, un pašvaldībai ar to nebūtu jānodarbojas. Tādā veidā tiek mazināta neatkarīgo mediju ietekme un tiek izskausta jebkāda kritika par esošo varu. Uzreiz teikšu, ka mans mērķis nav likvidēt šo izdevumu. Jelgavniekiem ir tiesības saņemt informāciju par pilsētā notiekošo, un laikraksts ar to lieliski spēj palīdzēt. Taču jāsaprot, ka ir nepieciešamas izmaiņas. Vēstnesim ir jāinformē jelgavnieki par pasākumiem, kuri ieplānoti, par pašvaldības lēmumiem, par iespējām iesaistīties šajā visā. Šis medijs var būt palīgs lēmumu pieņemšanas procesā, nevis kalpot kā propagandas instruments. Tam nav jābūt platformai, kurā pašvaldībā pie varas esošie nodarbojas ar sevi slavinošu žurnālistiku,” skaidro Uldis.

Jelgavnieki ir gatavi pārmaiņām

Uldis Dūmiņš ir pārliecināts, ka arī vairums jelgavnieku ir līdzīgās domās par ieilgušo situāciju pilsētā un vēlamo pārmaiņu dēļ ir gatavi rīkoties. 

Jebkurā pašvaldībā tās iedzīvotāju vēlmes pašos pamatos ir saistītas ar viņu un viņiem svarīgo cilvēku labklājību – labas, pieejamas skolas un bērnudārzi, sakārtota infrastruktūra, satiksmes jautājumi un viss pārējais. Un pašvaldībai ir pienākums gādāt par to, lai iedzīvotāju intereses, viedoklis tiktu saklausīts. Izmaiņas sākas ar atvērtu pašvaldību, kura apzinās savu lomu. 

Jebkuram jelgavniekam ir jāspēj vienkārši atvērt www.jelgava.lv un skatīties domes sēdi. Šobrīd tādas iespējas nav. Esmu mēģinājis. Sarežģītais process, kurā tiku ierauts, būtu dēvējams par kuriozu, ja vien neskartu iedzīvotāju intereses… nav sniegta informācija par darba kārtību, sajaukts e-pasts. Es esmu no tiem, kuri ir sabiedriski aktīvi, un tādēļ iešu līdz galam. Bet, ja pat man ir problēmas (un es tiešām nesajaucu savu e-pastu!), tad pavisam noteikti arī citi iedzīvotāji saskaras ar pretimnākšanas trūkumu,” pārliecināts ir Uldis.