Bērni jāvirza priekšplānā, skola ir tikai rīks. 2. daļa

Jaunā Cēsu novada vēlēšanās gados jaunu un spēcīgu komandu piesaka apvienotais “Kustība “Par!”, Progresīvie” kandidātu saraksts.

Savs viedoklis, kādai jābūt izglītības sistēmai apvienotajā Cēsu novadā ir arī mūsu saraksta divām kandidātēm, kurām ikdienā izglītība ir ļoti tuvs darbs lauks – Cēsu novada domes deputāte un “Koprades mājas Skola” valdes priekšēdētāja DITA TRAPENCIERE, kā arī uzņēmuma “Lielvārds” kompetences centra vadītāja un viena no pasaules labākajām skolotājām DANA NARVAIŠA. Ar kandidātēm sarunājās žurnāliste Liene Lote Čemme.

Dita Trapenciere: – “Iekļaujošā izglītība ir man aktuāls temats. Uzskatu, ka sākumskolā ir jābūt mazākām klasēm, lai katram bērnam būtu laiks savā tempā apgūt mācību vielu. Otrs variants – skolotāju palīgi, par kuriem jau vairākkārt runājuši kolēģi – saraksta kandidāti Ivo Rode un Oskars Kaulēns. Būtisks ir ieguldījums pedagogos – iedot viņiem praktiskus risinājumus un apmācīt, kā strādāt ar dažādiem bērniem, lai nebūtu jāsaka, ka kādam bērnam der tikai specializēts bērnudārzs vai skola. Uzskatu, ka skolotāji ir jāatbalsta daudz vairāk, arī jāizglīto dažādos jautājumos, kas nav viņu ikdiena.

Runājot par skolu skaitu novadā, domāju, ka katrai skolai ir sava vieta un loma. Drīzāk runa būs par sadarbību, par tālāko vīziju, kā kopā nodrošināsim labu, pieejamu un kvalitatīvu izglītību saviem bērniem. Turklāt jāteic, ka Izglītības pārvalde jaunajā Cēsu novadā būs pirmā, kuru veidos no jauna, lai aptvertu visu novadu.”

Dana Narvaiša: – “Jānoskaidro, kas ir katras skolas attīstības vajadzības un kas ir katras skolas stiprās puses, iespējas un izaicinājumi. Tālāk būtu jāizstrādā individuāla atbalsta programma katrai izglītības iestādei. Un te ir svarīga vienlīdzīga pieeja, ka rūpējamies par visām novada skolām atbilstoši katras skolas vajadzībām, nevis izceļam tikai dažas. Stāsts ir par procesiem, kuri notiek skolā, tās komandā un vadībā. Mūsdienām atbilstoša skola spēj mācīt visos līmeņos. Mācību iestādei ir konstanti jāinteresējas un jāpēta, – kā mācīt labāk. Svarīga ir arī prasme sadarboties, proti, skolas vadībai lēmumu pieņemšanā ir jāiesaista arī skolēni.

Lēmumu pieņemšanā daudz aktīvāk pašvaldībā jāiesaista arī pašas skolas. Skolām nav jābaidās no pašvaldības, bet tieši pretēji – ir jāsadarbojas. Esmu novērojusi, ka bieži vien jomai būtiskus lēmumus pieņem tie, kuriem iztrūkst skaidrības par kontekstu un ļoti vērtīgā pedagogu, izglītības iestāžu vadības viedokļa.

Vēl viens ļoti jūtīgs jautājums – kā atbalstīt bērnus, kuriem skolā nepieciešama lielāka palīdzība, bērnus ar mācīšanās traucējumiem, ar uzvedības traucējumiem un citus. Pašvaldībai šajā jautājumā būtu jāizbeidz “strausa politika”, noveļot visu uz pašu skolu pleciem. Ir nepieciešams sistemātisks atbalsts visa novada līmenī, organizējot sadarbību starp visām pašvaldības iestādēm, kurām ir bērna un ģimenes atbalsta funkcija, jāievieš katrai skolai individuāli nepieciešamais atbalsts – apmācības, atbilstoši speciālisti un atbalsta personāls, kā arī rūpīgi jāizvērtē skolēnu skaits klasē. Pašvaldībai jāuzņemas iniciatīva šī jautājuma risināšanā. Tas patiešām ir jautājums, par kuru ir un vajag domāt. 

Tāpat maksimāli skolu direktori ir jāatslogo no dažādu jautājumu risināšanas, kas neskar tieši mācību procesu, piemēram, ēdinātāju jautājums, būvuzraudzība un citi. Jāmeklē visi iespējamie risinājumi, lai skolu vadībai un pedagogiem ir daudz vairāk laika domāt tieši par izglītības kvalitāti.