Pavļuts: Latvija beidzot būs Baltijas līderis jaunuzņēmumu atbalstā

Latvija kļūs par Baltijas līderi jaunuzņēmumu atbalstā, šo iespēju nodrošinās šodien Saeimā trešajā jeb galīgajā lasījumā atbalstītie Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma grozījumi, kuri tapuši pateicoties arī partiju apvienības “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Danielam Pavļutam.

Vairāku likuma grozījumu priekšlikumu autors Daniels Pavļuts: “Diemžēl skrūves valsts atbalsta saņemšanai jaunuzņēmumiem iepriekš tika piegrieztas tik stingri, ka Latvija tā arī nekļuva par iekārojamu vietu to radīšanai – trīs gados kopš Jaunuzņēmumu atbalsta likums ir spēkā, atbalstam kvalificējušies vien daži uzņēmumi. Šodien pārmērīgi stingrās prasības esam izsvītrojuši un tas dod pamatu cerēt, ka Latvija beidzot kļūs par Baltijas līderi jaunuzņēmumu atbalstā. Jaunuzņēmumu pienesums tautsaimniecībai ir būtisks – tie rada pasaules tirgum mērķētus, augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un palīdz Latvijas ekonomikai kopumā kļūt inovatīvākai.”

Grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā atzinīgi novērtē arī Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas Startin.LV izpilddirektore Diāna Lāce-Davidova: “Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijai ir liels prieks, ka šodien 3. lasījumā tika pieņemti Jaunuzņēmumu likuma grozījumi. It īpaši prieks par to, ka grozījumu izstrādē tika iesaistīti nozares pārstāvji, tostarp paši jaunuzņēmēji un asociācijas. Mēs esam pārliecināti, ka tas veicinās jaunuzņēmumu attīstību Latvijā.”

Pēc Daniela Pavļuta priekšlikumiem likumprojektā iekļauta virkne uzlabojumu, kas ļaus atbalstīt jaunuzņēmumus.

1. Daļa jaunuzņēmumu dibina meitas vai mātes sabiedrības ārvalstīs, kur potenciāls piesaistīt tik būtiskās riska kapitāla investīcijas ir daudz plašāks. Līdz šim šie komersanti kvalificēties atbalstam nevarēja, taču tagad tāda iespēja būs.

2. Daļai jaunuzņēmumu biznesa idejas attīstīšanai vajadzīgs ilgs laiks, kas pārsniedz līdz šim likumā noteikto piecu gadu periodu. Tagad prasība pēc noteikta jaunuzņēmuma vecuma atcelta.

3. Daudzi jaunuzņēmumi pirmajos darbības gados piedzīvo strauju izaugsmi un atbalsts tiem ir nepieciešams tieši vēlāk. Līdz šim šādi uzņēmumi tam nekvalificējās, jo bija noteikts, cik lielus ieņēmumus komersants drīkst sasniegt pirmajos divos darbības gados. Tagad šis ierobežojums atcelts.

4. Jaunuzņēmumos bieži strādā informāciju tehnoloģiju speciālisti, kuri prasmes smēlušies ne tikai augstskolās, bet arī praktiskajā pieredzē. Tāpēc turpmāk prasība, ka jaunuzņēmumos jāstrādā 70% darbinieku ar maģistra vai doktora grādu, tiks atcelta.

Būtiskākais kritērijs atbalsta saņemšanai no valsts paliks nemainīgs – investīciju piesaiste no riska kapitāla investoriem. Tāpat valsts atbalsta saņemšanai jaunuzņēmumus vērtēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un nozares eksperti.

Jaunuzņēmumu likums spēkā stājās 2017. gada janvārī, taču līdz šim praksē nepiemērojamo un pārlieku strikto nosacījumu dēļ valsts atbalstu saņēmuši tikai pieci uzņēmumi. 2019. gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, vidēji Latvijā ik gadu tiek izveidoti 50 jaunuzņēmumi. Kopš 2012. gada tie tautsaimniecībā piesaistījuši investīcijas vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā un nodarbina vairāk nekā 1600 darbiniekus.

Foto: Ernests Dinka, Saeima