Virtuālā senioru aprūpe – iespēja vai utopija? Viedokļi
27.07.2020

Virtuālā senioru aprūpe – iespēja vai utopija?


Sabiedrībai novecojoties, mums arvien aktīvāk jādomā par dažādiem veidiem, kā nodrošināt mūsu senioriem tādu dzīves kvalitāti, kādu viņi patiešām ir pelnījuši. Šobrīd Rīgā ir vairāk nekā 130 tūkstoši iedzīvotāju pensijas vecumā, daļa no tiem dzīvo pansionātos, daļa saņem pašvaldības pakalpojumu – aprūpi mājās, ap 300 cilvēkiem gaida rindā, lai saņemtu vietu aprūpes iestādē. Tomēr nereti pārcelšanās uz svešu vidi ir grūts lēmums gan cilvēkam pašam, gan viņa tuviniekiem. Diemžēl reizēm vēlme dzīvot savās mājās saistās ar dažādām problēmām un riskiem, jo īpaši, ja cilvēks dzīvo viens. Piemēram, cilvēks var aizmirst izslēgt elektroniskas ierīces (piemēram, krāsni), nemāk lietot telefonu, neatceras iedzert zāles, aizmirst paēst un padzerties, neaizslēdz durvis, nejauši nokrīt, nevar nospiest trauksmes pogu palīdzības saņemšanai, kā arī, ne mazāk svarīgi, jūtas vientuļš.

Senioru aprūpes jautājuma risināšanai nākotnē, par jaunām pieejām un risinājumiem jāsāk domāt jau šodien. Daudzas valstis būvē jaunas senioru aprūpes iestādes, bet ir arī tādas valstis, kas uz šo izaicinājumu skatās pilnīgi citādi – proti, ne vienmēr vienīgais risinājums ir senioru ievietošana aprūpes iestādē.

Somija – soli priekšā citiem

Lai nodrošinātu senioriem iespēju uzturēties mājās ilgāku laiku, Somijā, kur 2019. gadā aptuveni 22% iedzīvotāju bija vecāki par 65 gadiem un šis rādītājs turpmākajos gados turpinās pieaugt, ir izstrādāti veiksmīgi digitāli risinājumi patstāvīgai un drošai senioru dzīvei mājās. Ar dažādu sensoru palīdzību sociālie un medicīnas darbinieki, kā arī ģimenes locekļi var novērot senioru viņa mājas vidē. 2019. gadā šo pakalpojumu Somijā izmantoja aptuveni 800 senioru. “Mājas ir svēta un svarīga vieta, un mēs varam palīdzēt senioriem tajās uzturēties iespējami ilgāk” – tā norāda virtuālās aprūpes tehnoloģiju izstrādātāja Digital Service Center pārstāvis Jere Finne.

Kā tad tas notiek? Seniora dzīvoklī tiek uzstādīti dažādi sensori, kas tuviniekiem vai aprūpes darbiniekiem ziņo par iespējamām riska situācijām, piemēram,

  • durvju sensors – ziņo, ja persona atver/aizver durvis, ja persona neierodas atpakaļ mājās noteiktā laikā;
  • zāļu sensors – atgādina par zāļu dzeršanas laiku, ļauj paņemt tikai noteikto zāļu daudzumu;
  • gultas sensors – novēro personas gulēšanas ilgumu, sirdsdarbību;
  • paklāja sensors – ziņo, kad persona uzkāpj uz paklāja, kas, piemēram, ir novietots pie gultas;
  • krāsns sensors – pēc noteikta laika izslēdz krāsni;
  • GPS izsekotājs – norāda personas atrašanās vietu un ziņo par apmaldīšanās risku.

Tāpat plaši tiek izmantotas video kameras, kas aprūpes darbiniekiem nosūta MMS attēlus, kā arī čata iespējas – seniori var sarunāties gan ar medicīnas personālu, gan ar sociālajiem darbiniekiem un citiem senioriem. Somijā ar video čata iespējam seniori var piedalīties vingrošanas nodarbībās, reliģiskos un kultūras pasākumus, kā arī dažādās domubiedru grupās. Īpaši iecienītas esot tā saucamās “pusdienu grupas”, kurās seniori tiešsaistē kopīgi ietur maltītes.

Somijas pieredze rāda, ka seniori nebaidās no virtuālās aprūpes un novērtē iespēju būt sev pierastā vidē.

Virtuālā aprūpe Latvijā

Lai arī ne tik plaši kā Somijā, Latvijā jau šobrīd ir pieejami daži digitālie pakalpojumi. Piemēram, ar īpaši aprīkotas planšetes palīdzību senioram tiek nodrošināta iespēja sazināties un konsultēties ar speciālistu, kurš spēj novērtēt klienta noskaņojumu, veselības stāvokli, kā arī pārliecināties, vai senioram ir nepieciešama vēl kāda cita palīdzība. Speciālists senioram atgādinās par medikamentu lietošanu, ārsta apmeklējumu, analīžu nodošanu vai citām ar ikdienas rutīnu saistītām lietām. Video vizīte vienlaikus darbojas kā socializēšanās instruments cilvēkiem, kuriem slimības vai kustību traucējumu dēļ ir apgrūtināta došanās ārpus mājas. Turklāt digitālie risinājumi var tikt pielāgoti cilvēka spējām tos lietot, planšetdatori var ieslēgties konkrētā laikā paši.

Ko mēs iegūtu, ieviešot virtuālo aprūpi Rīgā:

– iespēju senioriem ilgāku laiku droši uzturēties mājās, nevis aprūpes iestādē;

– lielāku cilvēku skaitu, kuriem varam palīdzēt un aprūpēt,  

– iespēju rūpēties ne tikai par senioru drošību un veselību, bet arī socializēšanās brīžus, mazinot vientulību;

– mazākas izmaksas – Somijā aprēķināts, ka virtuālā vizīte ir aptuveni 8 reizes lētāka, kā pakalpojums – aprūpe mājās.

Šādas sistēmas ieviešana prasītu gan rūpīgu pilotēšanas periodu, gan īpaši apmācītu sociālo un medicīnas darbinieku sagatavošanu, tomēr mums jāiet līdzi digitālajam laikmetam arī šajā jomā. Ieviešot digitālos risinājumus kā vienu no alternatīvām senioru ievietošanai aprūpes iestādēs, mēs būtu vēl vienu soli tuvāk modernai Rīgai, kurai patiesi rūp ikviens tās cilvēks.

Raksta autore: Vladislava Šķēle
Vladislava Šķēle Deputāta profils

Back to top