Ilze Bērziņa-Ruķere: Par bērnu tiesībām globalizācijas, interneta un vardarbības ietekmē

Šodien svinam Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, kas ne tikai iezīmē skolēnu brīvdienu sākumu, bet arī bērnu tiesību un cilvēktiesību speciālistiem ļauj aktualizēt jautājumus, kas skar bērnu interešu labāko aizstāvību.

LLM Ilze Bērziņa –Ruķere, RSU Juridiskās fakultātes pasniedzēja, bijusi illgadēja policijas reformu projektu vadītāja un ir AP/PRO Rīgas domes deputāta kandidāte, Kustības “Par!” biedre

Uzskatu, ka šī brīža bērnu tiesību jautājumi nav atraujami no tendencēm, kas raksturo mūsdienu sabiedrību – globalizācija, interneta pasaule un vardarbības risku pieaugums.

Globalizācijas ietekmē par bērnu aizsardzību ir jācīnās starpvalstu līmenī

Globalizācijas ietekmi mēs ļoti labi varējām novērot plaši izskanējušajā Misānes lietā, kas vēl nav beigusies. Tā izgaismoja plašu problēmu loku un veica arī sabiedrības izglītošanu par situācijām, kādās nonāk bērni, ja viņu vecākiem ir dažādu valstu pilsonības un ja ir radušās problēmsituācijas ģimenes dzīvē.

Jāmin, ka tiesību aizsardzības speciālistiem tā nebūt nav pirmā plašāk zināmā lieta saistībā ar bērnu interesēm – šādi jautājumi, kas risina bērna dzīvesvietas valsti, mūsu nacionālajās tiesās un Eiropas Cilvēktiesību tiesā tiek skatīti nepārtraukti.

Līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai ir nonākušas vairākas lietas no Latvijas, kas risina problēmsituācijas ģimenēs, kurās vecāki ir no dažādām valstīm. Piemēram, lieta X. pret Latviju un lieta Andersena pret Latviju par Hāgas konvencijas pārkāpumiem, kurās uzvarēja privātpersonas. Sarežģītāki risinājumi ir tad, ja bērnu tiesību jautājumi jārisina ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un tēva un mātes tiesības interpretē citādāk. Praksē redzams, ka jautājumi neskar tikai bērna turpmāko dzīvošanu vienā vai otrā valstī – visbiežāk pastāv arī aizdomas par vardarbību ģimenē un citām problēmām. 

Nepieciešamās rīcības!

Pirmkārt, turpināt sabiedrības izglītošanu un juridiskās diskusijas par dažādiem veidiem, kā Latvijas iedzīvotāji var aizstāvēt savas un savu bērnu intereses. Otrkārt, vēstniecību, NVO un Ārlietu ministrijas darbiniekiem būtu jāspēj sniegt sākotnējā informācija un palīdzība, ja ir aizdomas par vardarbību.

Interneta vide parāda aizvien jaunas iespējas un riskus bērnu tiesību aizsardzībā vienlaikus

Mācības attālināti

Covid-19 gaismā interneta pieslēgums ar jaunāko datortehniku pēc Maslova piramīdas jau ir kļuvis par pamatvajadzību, bet parādījās ļoti dažādās materiālās iespējas un situācijas saistībā ar bērnu atbalstu mājmācības procesā.

Ne tikai datora pieslēgums un internets sniedza nepieciešamo atbalstu mācībās – vajadzīgs bija cilvēks, kas pasaka labu vārdu, uztaisa pusdienas. Atbalstu varēja sniegt tikai vecāki vai citi tuvākie cilvēki, kādi nu kuram bērnam tie bija. Labi, ja paveicās ar abiem vecākiem. Daudziem tas bija viens no vecākiem vai neviens. Dažiem tā bija vecmāmiņa vai labākais draugs. Vai visiem tas bija pieejams?

Ģimeņu modeļu dažādība saistībā ar bērnu tiesībām un audzināšanu lielākoties netiek ņemta vērā un bieži vien rada situācijas, kad tiek aizskartas bērna un viņa atbalsta personas intereses.

Nepieciešamās rīcības!

Mācībām par dažādību pedagogiem jābūt obligātai iemaņai ne tikai uz papīra, bet praksē. Nepieciešams turpināt paredzēt līdzekļus dažādības projektu īstenošanai. Kā pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē es šos principus savās lekcijās cenšos iedzīvināt. Skatoties no Rīgas domes redzespunkta, līdzekļu un atbalsta izlietojumam izglītības jomā ir būtiski jāveicina vienlīdzīgas iespējas dažādiem ģimeņu modeļiem. 

Riski interneta vidē

Arī  par riskiem interneta vidē runāts tiek bezgalīgi daudz, bet reti kurš vecāks zina, ar ko viņu bērni nodarbojas internetā. Ja vēl ģimenē ir vairāk kā divi bērni?

Ir gadījumi, kad mobings interneta vidē no vienaudžu puses noved pie depresijas vai pat pašnāvības. Pietiekoši daudz ir gadījumi, kad sarakstes draugi slēpj savu patieso vecumu un jaunieši nonāk stipri bīstamākās situācijās, kas skar viņu personisko drošību un neaizskaramību.

Nepieciešamās rīcības!

Tieši tie, kas ir vistuvāk, var palīdzēt laikus novērst iespējamās problēmas. Viņiem būtu jāzina, ko bērni skatās un kam raksta? Kādi posti tiek likti Youtube un Instagram kontos un kas ir bērna draugi? Visbiežāk problēmas ir ar daudziem kontiem, kuru paroles ir aizmirsušās, vai saturu, ko jaunietis vēlas izdzēst.

Milzīgu  darbu šajā jomā veic Drošāka interneta centrs, kā arī jāuzteic jauniešu uzticības tālruņa esamība – 116111.

Risinājums viennozīmīgi ir tas, ka nepieciešamas mācības par drošību internetā kā pamata kurss skolēniem dažādās vecuma grupās. Skola2030 jeb kompetenču izglītība paredz digitālo prasmju apgūšanu kā vienu no caurviju prasmēm. Šāda veida apmācības daudzās ES dalībvalstīs jau ir pilnībā integrētas skolas programmā un netiek uzskatītas par vienreizēju informatīvu pasākumu.

Vardarbība pret bērniem un vardarbība ģimenē samilzt; nepieciešams ieviest Barnahus modeli

Arvien aktuālāki paliek dažāda veida vardarbības jautājumi, kas raksturo Latvijas un arī pasaules sabiedrību kopumā. Vardarbība pret bērniem un vardarbība ģimenē ir un būs jautājums ar ko, diemžēl, ikdienā saskaras daudzi bērni, un šeit mēs runājam arī par emocionālo vardarbību.

Risinājumi tiek meklēti.

Latvijā jau gadiem tikusi rosināta diskusija par vienas pieturas atbalsta vietu vardarbībā cietušajiem bērniem, kas skar viņu interešu aizstāvību tiesās. Proti, kopā strādā mediķi, sociālie darbinieki, psihologi, policijas darbinieki  un citi speciālisti, kas maksimāli strādā bērna, nevis šo institūciju interesēs.

Piemēram, ja bērns ir cietis no vardarbības, viņš speciālistu vadībā tiek pratināts tikai vienu vai augstākais divas reizes un no tā tiek izveidots kvalitatīvs ieraksts, ko izmanto arī tiesā. Pasaulē šis modelis ir labi zināms kā Barnahus.

Latvijā šī sistēma šobrīd strādā tikai daļēji. Tās pilnīga ieviešana būtu vairāk nekā apsveicama, jo citu valstu pieredze liecina, ka Barnahus manāmi uzlabo bērna izredzes rehabilitēties un pasargā viņu no atkārtotas traumēšanas tiesvedības procesa laikā.

Noteikti jāpiemin, ka atbildīgās institūcijas (gan valsts, gan nevalstiskās organizācijas) šobrīd jau veic nepieciešamās darbības šāda modeļa ieviešanai. 

Nepieciešamā rīcība!

Šis ceļš nebūt nebūs viegls, jo nepieciešama dažādu valsts un pašvaldību institūciju mērķtiecīga sadarbība bērna labākajās interesēs, kā arī izmaiņas likumdošanā, kas nostiprinātu Barnahus veikto nopratināšanu kā pierādījumu tiesas procesā.

Vajadzīga arī speciālistu apmācība ilgtermiņā, kas daļēji jau tiek veikta, bet Barnahus gadījumā aizvien palielināsies nepieciešamība pēc  šauras specializācijas ekspertiem, īpaši policijas un medicīnas jomās. 

Varu droši teikt, ka mana partija Kustība “Par!”, kas ietilpst politisko partiju apvienībā “Attīstībai / Par!”, atbalstīs nepieciešamās likumdošanas izmaiņas, lai nostiprinātu Barnahus tiesisko statusu.

Galerija