Daniels Pavļuts: Pieci soļi uz digitālo renesansi Aktualitātes, Fakti, Viedokļi
30.04.2020

Daniels Pavļuts: Pieci soļi uz digitālo renesansi

Par iedzīvotājiem draudzīgiem e-pakalpojumiem un ātru datu apmaiņu starp iestādēm spriests jau gadiem, bijuši arī atsevišķi panākumi, tomēr kopumā digitālais laikmets Latvijas valsts pārvaldē ir nācis pārāk lēni un mokoši. Covid-19 krīze, kad visi lietojam digitālo risinājumu priekšrocības, ir jāizmanto kā atspēriena punkts ceļā uz digitālo renesansi.

Plašai digitalizācijai iespējamas visdažādākās pozitīvās blaknes – sabiedrības līdzdalība valsts un pašvaldību darbā var augt, līdz ar to vairosies arī apmierinātība ar publiskajiem pakalpojumiem un uzticēšanās valsts varai, spēcīgāka var kļūt diasporas saikne ar dzimteni, uzlaboties var valsts starptautiskais tēls, ietaupīsim daudz laika, naudas un papīra, pieaugs mūsu kopējā bagātība. Lai paliekoši mainītu paradumus un veiktu sen loloto digitālo tranformāciju valsts pārvaldē un beidzot nostiprinātos pasaules izcilāko mazo valstu lokā, ir jāsper vairāki būtiski soļi!

1. Jāsakārto vienota un moderna e-pārvaldība un e-pakalpojumu sistēma, pieņemot jauno E-pārvaldības likumu Saeimā.

2. Valstij un pašvaldībām jābūt tuvāk ikvienam iedzīvotājam ar digitālajiem rīkiem, kuros lietotājs ir “pirmajā vietā”.

3. Jāpabeidz pāreja no papīra uz elektronisko vidi visā valsts pārvaldē un visās pašvaldībās.

4. Digitālās prasmes jāveido katrā vecuma grupā.

5. Eiropas Savienības (ES) fondi jāpārdala par labu veiksmīgajiem e-risinājumiem.

E-projektu izgāšanās un izcilnieki

Publiskā sektora digitalizācijā gadu gaitā ieguldīti milzīgi līdzekļi, taču sasniegumi un panākumi bijuši ļoti dažādi. Esam pieredzējuši miljoniem eiro vērtas un dramatiskas izgāšanās. Ar e-pārvaldību neveicās nu jau bijušajiem galvaspilsētas Rīgas saimniekiem. E-talona sistēma tam ir spilgts apliecinājums. Jau izskanējis, ka tās uzturēšana sabiedriskajā transportā izmaksā aptuveni 15 reizes dārgāk nekā biļešu sistēmas Viļņā un Tallinā. Dārga un asi kritizēta ir arī pirms vairāk nekā desmit gadiem tapusī E-veselība. Šā brīža Veselības ministrijas vadība plāno to pārveidot uz jauniem pamatiem, jo pievienot sistēmai jaunus pakalpojumus tā, lai neietekmētu, piemēram, pat skeptiķu augstu novērtēto e-recepti, īsti vairs nav iespējams.

Dažas “melnās avis” var sabojāt kopējo tēlu, taču patiesībā izcilu piemēru netrūkst. Starp digitālajiem līderiem var minēt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmu. Tā no ienākumu deklarācijas aizpildīšanas vietnes kļuvusi par virtuālu klientu apkalpošanas centru. Pat citas valsts iestādes mēdz to izmantot kā apziņošanas sistēmu krīzes brīžos. Plašu e-pakalpojumu klāstu piedāvā arī valsts energomilzis “Latvenergo” – mājās pie datora iespējams sekot līdzi individualizētiem elektrības patēriņa pārskatiem un tiešsaistē sazināties ar klientu apaklpošanas speciālistu. Līdz ar mobilā e-paraksta ieviešanu ievērojami ērtāka kļuvusi digitālā autentifikācija un dokumentu parakstīšana.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paspārnē tapis atvērto datu portāls, kurā pieejamās valsts pārvaldes iestāžu datu kopas izmanto arī mūsu topošie digitālie līderi. Reģionālo autobusu maršrutu simulators un mobilā lietotne, kas atgādina par medikamentu lietošanu, – tās ir tikai dažas no idejām, kuras, izmantojot valsts atvērtos datus, hakatonā pērn radīja skolēni. Pēdējos gados ar pieaugošu ātrumu tiek ieviesti arī mākslīgā intelekta risinājumi – automatizētā tulkošana un runas atpazīšana platformā hugo.lv, virtuālie asistenti jeb tā dēvētie čatboti un daudzi citi.

Mums vajag jaunu e-pārvaldību un citu domāšanu

Lielākā mūsu nelaime ir jāmeklē citur – klibot turpina mūsu e-pārvaldības sistēma. Kārtība, kā valsts un pašvaldību iestādes rīkojas ar saviem datiem, iegādājas tehniskās ierīces vai uzglabā serverus, nav vienota. Dati tiek apkopoti un glabāti tikai šauri specifiskām un individuālu iestāžu vajadzībām. Iedzīvotāji un uzņēmumi arvien 2020. gadā tiek “dzenāti apkārt”, atkal un atkal prasot datus, kas ir citu iestāžu rīcībā. Tas ir jāizbeidz! Katra iestāde programmatūru veido pati par sevi. Vai nebūtu jēdzīgi, ja valsts un pašvaldību iestādes tomēr izmantotu ko līdzīgu Google Play vai App Store, Latvijas e-pārvaldes rīku katalogu, kur varētu iegādāties savstarpēji savietojamus autentifikācijas, maksājumu, balss atpazīšanas un virtuālo asistentu risinājumus? Līdz šim tik plaši piekoptā lielu, daudzmiljonu sistēmu pasūtīšana un iepirkšana ir sevi lielā mērā izsmēlusi – jāvirzās uz dinamiskāku, atvērtāku un vienotu e-pārvaldes arhitektūru, ko veido savstarpēji saskanīgi, bet viegli nomaināmi moduļi, rīki un lietotnes.

E-pārvaldības bumba šobrīd ir Saeimas pusē. Parlamentam ir jāizskata apjomīga likumprojektu pakete, kas beidzot noteiks sadarbības principus, sadalīs atbildības, liks apmainīties ar datiem un ļaus valsts iestādēm reaģēt apsteidzoši. Un pats galvenais – augstāk par visu likt lietotāju ērtības. Vai nebūtu lieliski, ja, veidojot jaunus e-pakalpojumus, pirmkārt, mēs domātu par visu paaudžu lietotāju komfortu, lietošanas vienkāršību un intuitivitāti, citiem vārdiem UX/UI, nevis par saviem administratīvajiem procesiem un iepirkumu procedūru līkločiem? Jāpiebilst, ka mūsu mazajām pašvaldībām ar šo uzdevumu sekmēsies raitāk, kad saskaldītajai vietvalžu politikai Latvijā tiks pielikts punkts.

Covid-19 nestās iespējas

Visticamāk, šobrīd mēs visi Covid-19 dēļ esam pārvarējuši pēdējo nedrošību vai kūtrumu un sākuši lietot digitālās iespējas. Šis ir īstais brīdis, lai virzītos uz attālināti sniegtiem klātienes pakalpojumiem. Tajos tiktu izmantots videokonferences režīms un arī videokameras, kas ļautu attālināti nolasīt dokumentus. Šie būtu patiesi pieejami pakalpojumi, kas ir pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem.

Vēl viens daudz cilāts jautājums – publiskās pārvaldes iestādes ir jāpārceļ no Rīgas uz reģioniem, lai sekmētu tur nodarbinātību. Līdz šim tas nav sekmējies. Covid-19 krīzē nostiprinājies attālinātais valsts un pašvaldību darbs, nodalot klientu apkalpošanas (front-office) un atbalsta (back-office) funkcijas. Tas ļauj publiskajai pārvaldei vairāk nodarbināt cilvēkus reģionos, netērējot miljonus iestāžu pārcelšanai. Nav būtiski, vai VID lēmums vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pensijas aprēķins tiek sagatavots un elektroniski parakstīts Rīgā, Aizputē vai Viļānos.

Tikmēr Saeima Covid-19 krīzē iegājusi vēl domājot papīra kategorijās. 2018. gadā parlaments iztērējis 4730 A4 papīra pakas, kas izmaksājušas vairāk nekā 13 tūkstošus eiro, par 452 printeru toneru kārtridžiem iztērēti gandrīz 36 tūkstoši eiro. Covid-19 krīze vēl skaidrāk iezīmē – parlamentam ir jāmaina vērtības un kultūra. Šobrīd parlamenta administrācija izvēlējusies uzņēmumu, kas izstrādās e-Saeimas tehnoloģisko risinājumu. Cerams, ka jau pāris nedēļu laikā tiksim pie rīka, kas nodrošinās lietotājiem draudzīgu, drošu un demokrātisku Saeimas darbu digitālā vidē.

Digitālais indekss atklāj, ka Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju – gan pamatprasmju, gan padziļinātu prasmju – līmenis joprojām ir krietni zemāks par ES vidējo rādītāju. Krīzi vajadzētu izmantot kā iespēju pārkvalificēties, tostarp arī pusmūža un pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Šeit palīdzīgu roku varētu sniegt valsts, sedzot vismaz daļu no tiešsaistes digitālo prasmju kursu izmaksām un, iespējams, pie nosacījuma, ja apgūtas noteiktas iemaņas un iegūts atzīts serfitikāts, pat piešķirot vienreizēju pabalstu.

Finansējumam jāplūst veiksmīgu e-risinājumu virzienā

Lai mēs piedzīvotu digitālo renesansi, pārmaiņas būtu vērienīgas un paliekošas, arī finansējumam ir jāplūst izcilo e-risinājumu virzienā. Viens no būtiskiem soļiem ir pārplānot ES fondu finansējumu par labu veiksmīgākajiem e-risinājumiem, un tieši tā šobrīd ir nolēmis rīkoties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Naudas pārlikšana izcilnieku pusē, no vienas puses, veicinātu digitālo izrāvienu, no otras puses, pildītu vēl vienu būtisku šā brīža uzdevumu – palīdzētu sildīt aizvien vēl iesaldēto ekonomiku. Covid-19 izraisītā ekonomikas krīze ir ne tikai jāpārdzīvo, īstermiņā ekonomika ir jaatkausē, bet ilgtermiņā jāpanāk ekonomikas izrāviens, kuram šoreiz jābūt digitalizācijā balstītam.

Daniels Pavļuts Es nevaru palikt malā - Latvija stagnē, cilvēki ir zaudējuši ticību politiķu spējai valsti pārvaldīt. Es gribu, lai jaunā politiķu paaudze Saeimā padara Latviju par vienu no izcilākajām mazajām valstīm pasaulē - gudru, modernu un taisnīgu. Deputāta profils

Back to top