OIK komisijas sekretārs Mārtiņš Šteins uzsver, ka Latvija šodien nav pelnījusi OIK shēmas, oligarhu ietekmi un sliktu likumdošanu

Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) parlamentārās komisijas sekretārs Mārtiņš Šteins (“Attīstībai / Par!”) aicina Saeimas deputātus, Saeimas prezidiju un valdību stiprināt analītiskos un juridiskos dienestus, lai būtiski celtu likumdošanas darba kvalitātes latiņu un nākotnē nepieļautu tik smagu valdības kļūdu kā OIK.

OIK komisija sāka strādāt 2019. gada jūnijā, un Mārtiņš Šteins tika ievēlēts par tās sekretāru. Deviņu mēnešu laikā komisija veica 27 atklātas sēdes, kurās kopumā piedalījušās un tikušas iztaujāts 52 personas. Ienākošo materiālu apjoms ir uz 11734 lapām.

OIK komisijas galaziņojums ir lasāms šeit.

Lai arī parlamentārā izmeklēšanas komisija par OIK savu darbu ir noslēgusi, valdībai, īpaši Ekonomikas ministrijai, jāturpina stiprināt OIK uzraudzības un kontroles sistēma, jālikvidē OIK maksājums Latvijas iedzīvotājiem un jānovērš pārkompensācijas iespējas.

Saeimai jāturpina uzraudzīt OIK sistēmu, regulāri aicinot tiesībsargājošās iestādes atskaitīties par paveikto OIK sistēmas nelikumību atklāšanā un apkarošanā.

Visiem kopā ir jāstiprina OIK sistēmas pārkāpumu izmeklēšanas kapacitāte. 

OIK sistēmā pietrūka pierādījumos balstīta lēmumu pieņemšana

Noziedzīgās darbības OIK sistēmā radās sliktas politikas plānošanas rezultātā. Tāpat OIK ieviešanas procesā pietrūka vienotas valsts enerģētikas politikas, nozares politiku regulējošu plānošanas dokumentu un ilgtermiņa stratēģijas.

Kopsavelkot – OIK sistēmā nebija kvalitatīvi izstrādāti ne tikai ārējie normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi, bet nebija kvalitatīvi izstrādāti vai vispār nebija izstrādāti iekšējie normatīvie akti – nolikumi, reglamenti, ieteikumi, instrukcijas un citi iekšējie noteikumi Ekonomikas ministrijā. 

OIK sistēmā nav nodrošināta savlaicīga un atbilstoša parlamentārā kontrole no Saeimas puses

Konkrēts piemērs, kur iztrūka parlamentārā kontrole, ir Saeimas 2005. gada 5. maijā pieņemtais Elektroenerģijas tirgus likums. Ar šo likumprojektu tika noteikts, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam.

Kā izrādās, tad šo likumu Saeima pieņēma steidzamības procedūrā, divos lasījumos. Debašu nebija daudz. Vairāki no deputātiem, kas vēl šodien strādā Saeimā, balsoja par šo likumu – Kiršteins, Agešins, Urbanovičs, Orlovs, Klementjevs un citi. 

Ja pirmajā lasījumā daži deputāti debatēja, piemēram, deputāte Jevgenija Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija) norādīja, ka “Mēs te atkal lielā steigā un ļoti ātri gribam pieņemt ļoti nopietnas lietas, kuras pēc tam atstās mums ārkārtīgi smagas sekas”, tad 2. lasījumā debašu nebija vispār. Tā ir bezatbildīga Saeimas deputātu rīcība toreiz 2005. gadā.

Ir virkne revīziju, kas uzrāda līdzīgas problēmas – 2013. gada Valsts kontroles un 2017. gada “Pricewaterhousecoopers” auditu ziņojumi un citi pēdējo gadu pētījumi. Lēmumu pieņēmējiem sī informācija ir jāņem vērā.

Darbinieku trūkums neļauj joprojām nodrošināt OIK staciju uzraudzību un konstatēt pārkāpumus

Darbinieku trūkums bijis gandrīz visā OIK procesā Ekonomikas ministrijā. Pozitīvi, ka tiek sakārtots kontroles mehānisms, atbildību par tā izpildi uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB). Tomēr komisija norāda, ka BVKB darbinieku trūkuma dēļ klātienē spēj pārbaudīt tikai līdz 50 stacijām gadā, bet kopā Latvijā ir 324 stacijas.

Pašreizējā ierēdņu atlīdzības sistēma ierobežo ekspertu piesaisti, tāpēc trūkst cilvēkresursu.

Komisija aicina radikāli stiprināt kontroli un sodīt pārkāpējus

Komisija galaziņojumā iesaka pastiprināt kontroli pār esošajā OIK sistēmā iesaistīto uzņēmumu darbību un radikāli veicināt pārkāpēju sodīšanu par atbalsta saņemšanas esošo noteikumu pārkāpumiem saistībā ar pašpatēriņu, lietderīgo siltumenerģiju, atkritumproduktu izmantošanu un citām prasībām, kas noteiktas likumos.

Valsts policija komisijai sniedza informāciju par 400 pārbaudēm, no kurām apmēram 100 gadījumos varētu būt pamats kriminālprocesa rosināšanai.

Pietrūka valsts iestāžu sadarbība; pārlieku optimistiska paļaušanās uz citiem

OIK sistēmā iestāžu sadarbošanās līmenis un atbildības latiņa bija ļoti zema. Varētu pat teikt, ka pārresoru sadarbības brīžiem nebija vispār. Vairums komisijā iztaujāto neatcerējās, ko lēmuši kopā ar kolēģiem, uzticējušies un cerējuši, ka citi visi izdarīs, lai gan paši bijuši iesaistīti.

Pārkompensācijas novēršanas mehānismi izstrādāti novēloti

Pārkompensācija nozīmē to, ka atsevišķi OIK ražotāji saņēma nesamērīgi lielu un ilgu atbalstu. Šobrīd elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas seku novēršana ir sākusies, bet tā ir novēlota.

Ir nepieņemami, ka likumos laikus nebija nostiprināta maksimālā peļņas norma kompensācijas saņemšanai. Tas ir pilnīgi normāli, ka lielas investīcijas uzņēmumam atmaksātos 10-20 gados, bet OIK sistēmā lielas investīcijas, kas mērāmas miljonos, dažiem komersantiem atmaksājās četros gados.

Komisija nespēja izvērtēt lobiju ietekmi, jo Latvijā lobēšanas atklātība neeksistē

Komisijas uzdevums bija vērtēt dažādu valsts institūciju un lobiju ietekmi uz grozījumiem OIK sistēmu ietekmējošajos likumos, un to, kā interesēs grozījumi iniciēti, taču izpēti nebija iespējams veikt. Latvijā nav likumdošana, kas uzdod par pienākumu atklāt likumu un Ministru kabineta noteikumu tapšanas aizkulises.

Pozitīvi ir tas, ka Saeimā darbojas deputātu grupa Ineses Voikas (“Attīstībai / Par!”) vadībā, kas ir ķērusies pie Lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes. Tādu vajadzēja ieviest jau daudzus gadus atpakaļ.

Komisijas galaziņojums nesīs būtisku labumu sabiedrībai, ja sekos atbildīgo institūciju izlēmīga rīcība

Mārtiņš Šteins norāda, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas formāts nav piemērots OIK likvidēšanai, un to deputāts uzsvēra jau pašā sākumā: “Diemžēl jāsecina, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija nav īpaši efektīvs rīks uzraudzībai. Lai arī uzskatu, ka atsevišķas frāzes ziņojumā ir pārāk deklaratīvas, piemēram, rekomendācija Saeimai pieņemt jaunu deklarāciju, es atbalstu komisijas ziņojumā norādītos secinājumus.”

Deputāts arī aicina kritiski vērtēt V. Valaiņa kunga atsevišķās domas – pāris secinājumus viņš paņēma no komisijas ziņojuma, un virkne viņa publiski pausto lietu viņa ziņojumā nemaz nav. Tostarp jānorāda, ka V. Valaiņa kungs, šķiet, ir vienīgais komisijas deputāts, kas ir strādājis Ekonomikas ministrijā par parlamentāro sekretāru un jau varēja iniciēt virkni izmaiņu, ko tā arī neizdarīja. Kā zināms, Daniels Pavļuts un Juris Pūce bija pirmās amatpersonas Ekonomikas ministrijā, kas sāka šķetināt OIK shēmu un ieviest uzlabojumus.

“Mēs esam atzīmējuši Saeimas, citu institūciju un likumdošanas kļūdas, bet tagad valdībai un tiesībsargājošajām institūcijām ir jānoved OIK maksājuma likvidēšana līdz galam,” norāda M. Šteins.