Deklaratīva bērnudārzu programmu grozīšana var šķelt sabiedrību

Latvijai nav vajadzīga tāda politika, kas kurina etnisko naidu un rosina neuzticību pret valsti. Tāpēc “Attīstībai / Par!” lūdza atlikt Vispārējās izglītības likuma grozījumu izskatīšanu, un cer uz konstruktīvu dialogu ar koalīcijas partneriem un sabiedrību, kā nodrošināt divas lietas.

Pirmkārt, lai vecāki, kuri vēlas, lai viņu bērni apgūst pirmsskolas izglītības programmu valsts valodā, var to īstenot bez gaidīšanas rindās. Otrkārt, lai bērni, kuru vecāki vēlas, lai bērnudārzā tiktu sniegts atbalsts mazākumtautību valodai, turpinātu saņemt šo atbalstu.

Valsts valoda ir pamats saliedētai sabiedrībai

Visu Latvijas bērnu labākajās interesēs ir bērnudārzi, kas nodrošina gan programmu valsts valodā, gan atbalstu dzimtajai valodai bērniem no mazākumtautību ģimenēm. Nav jābūt “latviešu” un “krievu” bērnudārziem, ir jābūt vienojošai un iejūtīgai izglītības sistēmai, kas stiprina un saliedē visus Latvijas cilvēkus.

Izglītības likums jau garantē šīs tiesības

Jau pašlaik Izglītības likums garantē pirmsskolas izglītību valsts valodā, bet liela daļa problēmu rodas pašvaldību līmenī, kas nenodrošina šo iespēju politiskās gribas un resursu trūkumu dēļ. Mūsuprāt, šīs problēmas var atrisināt ar mērķtiecīgu un kopīgu darbu, nevis ar sasteigtu iniciatīvu virzīšanu.

Tādā veidā mēs varam īstenot mērķi par sabiedrību, kurā visi runā valsts valodā un prot vienoties par svarīgām lietām, un, kurā neviens nejūtas izstumts izcelsmes vai nepietiekamu valodas zināšanu dēļ.

Bērnu vecākiem ir jāzina, kā tiks īstenotas viņu tiesības

Ir pašsaprotami, ka bērnu vecākiem ir jābūt pieejamai informācijai un skaidrībai, kā pašvaldības spēs nodrošināt bērnu tiesības. Izglītības un zinātnes ministrijai un pašvaldībām ir jāpiedāvā skaidrs ceļš ar ieviešanas nosacījumiem, pārejas noteikumiem par šādas sistēmas spēkā stāšanos, finansēšanu, bērnudārzu pedagogu atbalstu un citiem nosacījumiem.